Aizkrauklietes Intas Piļānes siltumnīcā lilija šovasar izauga krietni garāka par viņu pašu. To viņa dāvināja pilsētas kultūras namam 50 gadu jubilejā.
“Lilijas sīpolu pirms četriem gadiem nopirku Aizkraukles tirgū,” stāsta Inta Piļāne, kura ikdienā ir Aizkraukles novada sociālā dienesta dežurante. “Pārdevējs sacīja, ka tā ir Austrumu lilija un zemē jāstāda diezgan dziļi. Toreiz iegādājos arī vairākus citus sīpolus, izvēloties ziedu krāsu. Tos visus iestādīju siltumnīcā divu sprīžu dziļumā, līdzās mazam galdiņam un krēslam, lai atpūtas brīdī varētu papriecāties par skaistumu — siltumnīcā gribējās audzēt ne tikai tomātus, gurķus un papriku, bet arī ko jauku sirdij, dvēselei. Nekādas īpašas kopšanas nebija — retu reizi lilijas aplaistīju ar “Vito” šķīdumu. Lilija uzziedēja jau pirmajā gadā un katru gadu izauga arvien garāka un garāka, bet šovasar pārsteidza — tā sasniedza 2,20 metru garumu un sāka raisīt deviņus ziedus. Tāds skaistums! Gribēju ar šo skaistumu iepriecināt arī citus, taču neviena jubilāra šajā laikā nebija. Tad atcerējos, ka jubilārs ir gan — Aizkraukles pilsētas kultūras namam aprit 50 gadu. Kad liliju nesu uz kultūras namu, garāmgājēji par to izteica apbrīnu. Vīrieši ziediem parasti nepievērš uzmanību, bet šoreiz pat divi sastaptie kungi izteica komplimentu — tā tik ir puķe!”
Cēlo liliju kultūras nama direktorei Antai Teivānei jubilejas svinīgajā pasākumā pasniedza sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile.
Intai Piļānei patīk audzēt un aprūpēt arī citas puķes — gan mājās, gan sociālā dienesta kabinetos zied daudzas orhidejas, darbinieki tās ir gan pirkuši, gan saņēmuši dāvanā. “Reizi nedēļā orhidejas “peldinu” — podiņus līdz augšai pieleju ar ūdeni, lai saknes apmēram stundas laikā pamatīgi uzsūc mitrumu, tad ūdeni noleju,” viņa stāsta. “Reizi mēnesī orhidejas vajag pabarot ar mēslojumu, tad tās ziedēs ilgi un skaisti. Citas puķes tik ilgi nezied, bet orhidejas ar savu skaistumu priecē apmēram pusgadu. Sociālajā centrā strādāju sesto gadu, tik ilgi arī rūpējos par puķēm — man patīk to darīt.”
Savs skaistums arī mājās uz balkona — vasarās tur zied balzamīnes un nokarenās ģerānijas. “Vienmēr priecājos, cik skaists balkons ir dakterei Lilitai Grīgai — tādas ģerāniju ziedu kupenas pilsētā nekur citur neesmu redzējusi. Reiz pajautāju, kā tas izdodas, un viņa man uzdāvināja spraudeņus, tā arī es sāku audzēt ģerānijas,” stāsta Inta Piļāne. “Rudeņos nogriežu spraudeņus, tos apsakņoju un iestādu podiņos uz palodzes, un tā katru rudeni. Par tiem gan jārūpējas visu ziemu. Vasaras sākumā izstādu laukā, ģerānijas sakuplo, un tad, izejot uz balkona, jūtos kā dārzā.”
Dārza sajūtu uz balkona rada arī kāršu pupas un tomāti. “Kādreiz dēls, kad bija mazs, ēda tikai pašu plūktos tomātus, veikalā pir-ktie negaršoja. Kaimiņiene iedeva sēklas, un es uz balkona sāku audzēt tomātus, to daru jau 14 gadus. Rudenī ievācu sēklas, un pavasarī audzēšanas cikls sākas no jauna.” ◆
