Jau 5000 oficiāli
Latvijas Infektoloģijas centrs informē, ka jūnijā reģistrēts piectūkstošais inficēšanās gadījums ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Latvijā HIV gadījumu reģistrācija sākta 1987. gadā. Patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā gan ir lielāks par oficiālo, jo daudzi nav veikuši HIV testu un nezina, ka ir inficēti. Arvien biežāk HIV infekcija tiek atklāta novēloti. Latvijā 42 procentiem inficēto AIDS stadija tiek diagnosticēta jau pirmajā gadā pēc HIV apstiprināšanas. Maksimālais gada laikā reģistrēto HIV gadījumus skaits — 807 jaunatklāti HIV gadījumi — tika sasniegts 2001. gadā, turklāt
82 procenti no tiem bija saistīti ar narkotiku injicēšanu. Sākot no 2002. gada, jauno HIV gadījumu skaits pakāpeniski samazinājies.
Palielinājusies
mirstība
Mirstība Latvijas slimnīcās 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu augusi par piekto daļu. Intervijā “Latvijas Avīzei” Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver, ka iemesli sīkāk netiekot analizēti, lai gan tie darīti zināmi gan Veselības ministrijai, gan Saeimas deputātiem. “Mirstības palielināšanās notikusi vienlaikus ar akūto pacientu skaita pieaugumu par trešdaļu, kā arī personāla samazināšanu par divdesmit procentiem. Var jau ministrijas ierēdņi lepoties, sakot, ka līdz ar to ir paaugstināta darba efektivitāte, diemžēl publikācijās starptautiskajos zinātniskajos žurnālos, piemēram, Amerikas un Lielbritānijas medicīnisko asociāciju izdevumos, ir nepārprotami pierādīts, ka pārmērīga slodze palielina personāla pašsavainojumu risku, veicina izdegšanas sindromu un nopietnu medicīnisku kļūdu risku. Jāņem vērā vēl viens iemesls — akūtajiem slimniekiem ir smagāka veselība nekā plānveida pacientiem,” uzsver V. Keris.
Zivis palīdz sirdij
Tvaicētu vai vārītu zivju ēšana piecas reizes nedēļā var novērst sirds mazspēju vecāka gadagājuma sievietēm, savukārt eļļā ceptas zivis, gluži pretēji, risku var paaugstināt — secināts jaunākajā pētījumā ASV. Secinājumu pamatā ir desmit gadu laikā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 84 tūkstoši sieviešu pēcmenopauzes vecumā. Pētījuma autori norāda, ka sirds mazspēja skar vienu no pieciem cilvēkiem, turklāt sievietes pēcmenonpauzes vecumā ir augstākā riska kategorijā. Iepriekšējie pētījumi pierādījuši, ka omega—3 taukskābes, kas sastopamas zivīs, var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, jo tās samazina iekaisumu, asinsspiedienu un oksidatīvo stresu (organisma nespēju tikt galā ar apkārtējās vides faktoru radītajiem šūnu bojātājiem — brīvajiem radikāļiem).
Īsumā
00:01
12.07.2011
27