Daugavpilī izgāztuvē atrod beigtu krokodilu
Daugavpils novada Demenes pagastā, sadzīves atkritumu izgāztuvē “Cinīši”, strādnieki, šķirojot atvestos atkritumus, atraduši beigtu krokodilu. Atrastais krokodils bijis 2 — 2,5 kilogramus smags un aptuveni 40 centimetru garš. Tā kā krokodilam nav bijis redzamu miesas bojājumu, to nolemts nodot Daugavpils universitātes (DU) Sistemātiskās bioloģijas institūtam izpētīšanai un izbāzeņa izveidošanai. Iespējams, krokodilu sākumā nelegāli iegādājies, bet pēc tam no viņa nolēmis atbrīvoties kāds eksotikas cienītājs. No beigtā krokodila, lai tas neietu zudumā, nolemts izveidot izbāzeni, kas turpmāk tiks izmantots mācību procesā. Spriežot pēc pozas, beigtais dzīvnieks bija savilcies čokurā, krokodils izmests vēl dzīvs un vēlāk salā gājis bojā. Noteikt krokodila paveidu zinātniekiem pagaidām nav izdevies.
Rīgas centrā atkal redzēta urālpūce
Rīgas centrā, pie Bastejkalna, atkal redzēta urālpūce.
Ornitologs Kaspars Funts skaidroja — ja iepriekš Uzvaras parkā atrastais beigtais putns ir bijusi urālpūce, tas nozīmē, ka šādi putni Rīgā ir bijuši vairāki.
Iespējams, ka urālpūču mītnes vietā ir pārāk bargi laika apstākļi un putniem ir grūti sameklēt barību, tādēļ viņi ierodas Rīgā.
Urālpūce pirmo reizi Rīgas centrā pamanīta, kad bija apmetusies liepas zaros pie Latvijas Mūzikas akadēmijas. 20. janvārī aculiecinieki stāstīja, ka Uzvaras parkā redzējuši nobeigušos urālpūci.
Latvijā urālpūce ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece austrumu daļā, tomēr reti sastopama Daugavas kreisā krasta mežā, bet Kurzemē ļoti reti novēro atsevišķus klīstošus putnus un par ligzdošanas gadījumiem nav ziņu.
Urālpūce ir viena no lielākajām pūcēm, un viņas spārnu plētums sasniedz pat 125 centimetrus, bet garums ir no 58 līdz 62 centimetriem. Urālpūces pamatkrāsa ir gaiši pelēka ar brūniem raibumiem un svītrām. Urālpūce atšķirībā no vairāku citu sugu pūcēm labi redz arī gaismā un dažkārt dienā arī medī.
Zarainā dižadatene — dabas drauga lielākā veiksme
Latvijas Mikologu un lihenologu biedrība par 2010. gada sēni izvēlējusies zaraino dižadateni. Sēne daudzās valstīs tiek uzskatīta par skaistāko un tās atrašana — par dabas drauga lielāko veiksmi. Gada sēne pieder pie dižadateņu dzimtas. Sporas tai veidojas uz aptuveni vienu centimetru garām “adatiņām”, kas izvietotas uz zaraina augļķermeņa. Sēne atgādina koralli, bet adatiņas — nokarenas lāstekas. Aug uz trupošiem lapukoku stumbriem, gan kritušiem, gan vēl stāvošiem. Sēnes izplatība ļoti plaša — tā aug gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā, taču sastopama nevienmērīgi. Ierakstīta vairāku valstu aizsargājamo sugu skaitā (Lielbritānijā, Montenegro, Polijā). Zarainā dižadatene ierakstīta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Zināms gandrīz 20 atradņu, taču, iespējams, sēne aug vēl daudz kur citur. Tādēļ Mikologu biedrība gaida ziņas par tās atrašanu, ja iespējams, ar sēnes fotogrāfiju.
