Lielākas izredzes
reiz slimojušiem
Gripa. Tiem, kuri piedzīvojuši sezonālas gripas epidēmiju 1977. gadā, ir lielākas izredzes nesaslimt vai viegli pārlaist arī jauno A(H1N1) gripu — uzskata infektoloģe Ilze Irēna Vingre. “Gripas vīruss ir unikāls ar to, ka ir dažādi segmenti. Un daļa segmentu ir tie paši, kas vīrusam toreiz, tātad var būt imunitāte,” viņa pamato. Pret jauno gripu vakcīnas Latvijā nav, tāpēc vienīgais veids, kā to ierobežot, ir higiēnas ievērošana un profilakse.
Apstiprina visu
komponentu drošību
Vakcīnas. Ikviena vakcīna sastāv ne tikai no antigēniem, bet arī vielām, kas sekmē labāku to glabāšanu (konservanti) vai efektivitāti (adjuvanti).
Kopš 1930. gada kā konservants tiek izmantots dzīvsudraba atvasinājums tiomersāls. 90. gadu beigās atsākās diskusijas par dzīvsudraba atvasinājumu kaitīgumu, un vakcīnās tika samazināts tiomersāla daudzums. 2004. gadā ASV Imunizācijas drošības institūts publiskojis slēdzienu, ka tomēr nav cēloniskas saistības starp tiomersālu saturošām vakcīnām un autismu, kā to joprojām apgalvo dažas vecāku tiesību aizstāvju apvienības. Atbildes uz dažādiem jautājumiem par vakcinēšanos var atrast arī mājaslapā www.potes.lv.
15 gadu bez
Asins bankas
Donori. Krīze apturējusi arī projektu par Asins bankas atjaunošanu, kuras izveidei būtu nepieciešami 400 tūkstošu latu — ziņo jaunākais valsts Asinsdonoru centra izdevums “Rēzus”. Latvijā Asins banka darbojās no 1971. gada, likvidēta 1994. gadā tā tika drošības apsvērumu dēļ — iepriekš asinis netika pārbaudītas uz C hepatītu un netika izmantotas vienreiz lietojamās šļirces un tvertnes. Tagad asins krājumi ir tieši atkarīgi no donoru ikdienas aktivitātes.
Aprūpe nav vērsta
uz pacientu
Veselības aprūpe. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās veselības aprūpes sistēma ir vismazāk orientēta uz pacientu — liecina publiskotais 2009. gada Eiropas veselības aprūpes patērētāju indekss (EHCI). Latvija 33 valstu vidū ir 31. vietā. Otro gadu uzvarētāja ir Nīderlande, tālāk Dānija un Īslande.
Veselības aprūpes sistēmas tiek izvērtētas ar 38 indikatoriem sešās jomās: pacientu tiesības un informācija, e—veselība, gaidīšanas laiks līdz ārstēšanas sākumam, ārstēšanas rezultāti, pakalpojumu spektrs un sasniedzamība un zāļu iegādes iespējas.
