Jānis Ozoliņš pirmos matemātikas uzdevumus risināja Jaunjelgavas vidusskolā. Tagad lomas mainījušās — kādreizējais Jaunjelgavas vidusskolas audzēknis kļuvis direktors.
Jānis Ozoliņš pirmos matemātikas uzdevumus risināja Jaunjelgavas vidusskolā. Tagad lomas mainījušās — kādreizējais Jaunjelgavas vidusskolas audzēknis kļuvis direktors.
Direktors un audzinātājs
Direktors skolā nostrādājis pirmo gadu. Sākumu Jānis Ozoliņš atceras ar smaidu: “Pirmais pusgads patiešām bija grūts. Man bija jāmaina attieksme pret saviem bijušajiem skolotājiem. Tagad jau esmu apradis ar situāciju un jūtos labi.”
Visu gadu Ozoliņa kungs bijis ne tikai direktors, bet arī pirmo reizi mūžā audzinājis klasi — nu jau astoto. Ar šo uzdevumu nav veicies tā, kā pašam gribētos: “Man ir ļoti grūti apvienot direktora pienākumus un audzinātāja darbu. Bieži neesmu skolā — nenotiek audzināšanas stundas vai arī jāatliek klases vakari. Apzinos, ka esmu vainīgs, tomēr pamest klasi negrasos — jaunieši pelnījuši, lai viņiem audzinātājs nemainītos līdz pamatskolas beigšanai.”
Iepatīkas vēsture
Jānis Ozoliņš audzis Jaunjelgavā, te arī beidzis 9. klasi, bet vidusskolas atestātu ieguvis Aizkrauklē. “Toreiz valdīja pārliecība — citur noteikti ir labāk. Bet, kad aizej, saproti — nekā labāka tur nav. Tā man bija ar Aizkraukli,” stāsta Jaunjelgavas vidusskolas direktors.
Jaunjelgavas vidusskola Jāņa Ozoliņa dzīvē īpaša tāpēc, ka radīja interesi par vēsturi. “Skolotājs Roberts Ludboržs panāca, ka vēsture iepatikās. Mājās šīm stundām īpaši negatavojos. Vienmēr uzmanīgi klausījos klasē, man ir laba atmiņa,” atceras Jānis Ozoliņš.
Arī pēc vairākiem gadiem šī interese nav zudusi, un 1999. gadā tagadējais direktors iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, studēja neklātienē. Izurbjoties cauri grāmatu kalniem, 2003. gadā Ozoliņa kungs saņēma godam nopelnītu apliecinājumu par iegūto bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs.
Pirmā pieredze Ogresgalā
Sākot studijas augstskolā, Jānim Ozoliņam radās vēlēšanās izjust, kā tas ir — būt skolotājam. Pirmie mēģinājumi beidzās bēdīgi — Jaunjelgavas vidusskolā viņam atteica. Tomēr viņš nepadevās un atrada iespēju strādāt par skolotāju Ogresgala pamatskolā. Tur viņu sagaidīja draudzīgs kolektīvs. Kolēģi radīja patīkamu priekšstatu par skolotāja darbu. Diemžēl mazās algas dēļ — 21 lats mēnesī — ilgāk par gadu skolā strādāt nebija iespējams. Tomēr ieguvums bija citāds: “Pēc Ogresgala pamatskolā nostrādātā gada pavisam noteikti sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar pedagoģiju. Man patika mācīt bērnus.”
Pēc bakalaura grāda iegūšanas Jānis Ozoliņš turpināja apgūt zināšanas maģistrantūrā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā.
Jauns izaicinājums
Jaunjelgavas vidusskolas direktors saka: “Ja man kāds pirms pieciem gadiem būtu teicis, ka strādāšu par skolotāju un būšu skolas direktors, noteikti atbildētu, ka viņš pats nesaprot, ko runā.” Tāds iznākums nekad nav bijis viņa mērķis. Atminoties skolas gadus, nākotnes vīzijas bija daudz savādākas: “Mācoties skolā, vēlējos būt ārsts, šoferis. Noteikti — ne skolotājs. Taču, kad biju ieguvis bakalaura grādu, Jaunjelgavā izziņoja konkursu vidusskolas direktora amatam. Mani pārņēma tādas pašas izjūtas kā toreiz, kad nolēmu pamēģināt strādāt skolā. Nodomāju — kāpēc gan ne? Kāpēc man nepamēģināt un nepieņemt šo izaicinājumu? Es to noteikti nenožēloju, esmu apmierināts,” stāsta Jānis Ozoliņš.
Pilns idejām
“Man vienmēr galvā ir visdažādākās idejas saistībā ar savu pilsētu, arī Jaunjelgavas vidusskolu,” stāsta Ozoliņa kungs. Direktors nelieloties atzīst, ka dažas no savām idejām jau īstenojis. Ziemā notika izglītojošs pasākums gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Ciemos ieradās direktora kursabiedrs, laikraksta “Diena” korespondents Atis Klimovičs, līdzi atvedot sievu — publicisti un dzejnieci Inesi Zanderi — un draugu Sandiju Semjonovu. Atis Klimovičs interesentiem rādīja filmas no pasaules “karstajiem” punktiem (Afganistāna, Irāka), bet dzejniece lasīja savus darbus.
Otrs pasākums bija veltīts barikāžu atcerei, kad jaunjelgavieši pie ugunskura varēja dalīties pārdomās un atmiņās par vairāk nekā desmit gadu tālo pagātni. Direktors ļoti cer, ka šie divi pasākumi Jaunjelgavā kļūs par ikgadēju tradīciju.
Skolai kopš šī gada ir arī avīzīte “Skolas Ziņas”. To ikviens jaunjelgavietis var saņemt kā pielikumu pilsētas domes izdevumam “Lauvas Skatiens”. Padomā arī citi vērienīgi plāni, tomēr direktors saka: “Nedrīkst visu uzreiz atklāt, citādi var neizdoties.”
Vidusskolas bagātība
Direktors necenšas savu skolu celt augstāk par citām, tomēr atzīst, ka ir apmierināts gan ar skolotājiem, gan skolēniem: “Šogad biju izbrīnīts, cik daudz Jaunjelgavā ir olimpiāžu godalgoto vietu ieguvēju. Tas liecina, ka mums ir gudri skolotāji un gudri skolēni.” Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases audzēkņi var justies īpaši, jo viņiem vienīgajiem Aizkraukles rajonā Juris Lapa jau vairākus gadus par labām sekmēm piešķir “starta stipendiju” — 150 latu. Lutināti arī skolotāji — vairākus gadus Lapas kungs viņiem apmaksā ceļojumu uz ārzemēm. Oktobrī vidusskolai būs izremontēta moderna sporta zāle. “Domāju, ka pēc remonta tā būs viena no labākajām sporta zālēm Aizkraukles rajonā. Tur būs ne tikai jauns apgaismojums un grīdas segums, bet arī basketbola grozi, jaunas dušas un vienmēr silts ūdens,” saka direktors.
Nākotnes pilsēta
“Nekad neesmu vēlējies mainīt savu dzīvesvietu. Esmu īsts jaunjelgavietis,” atklāj direktors. Izrādās, pat studiju laikā Jānis nelabprāt brauca prom no Jaunjelgavas: “Ja man Rīgā bija jāpavada nedēļa, tas bija neizturami! Lielpilsēta mani smacēja. Nesen biju aizbraucis uz Austriju. Kad pagāja divas dienas, sapratu, ka man jau apnicis, un vēlējos ātrāk nokļūt mājās. Domāju, ka Jaunjelgavai ir nākotne. Mums ir viss nepieciešamais, lai veidotu perspektīvu pilsētu. Tā ir Daugavas krastā, mums tagad ir šoseja, arī meži. Neizmantotas ir tūrisma iespējas,” prāto Jānis Ozoliņš.
