Maijam ir divi latviskie nosaukumi – lapu un sējas mēnesis – viens atklāj svarīgāko norisi dabā, otrs – zemnieka dzīves ritumā.
Maijam ir divi latviskie nosaukumi – lapu un sējas mēnesis – viens atklāj svarīgāko norisi dabā, otrs – zemnieka dzīves ritumā.
Pavasara sēja mūsu senču darba paražās aizsākās Jurģos (23. aprīlī) un turpinājās septiņas nedēļas. Sīkāk sējas laiku dalīja sējas nedēļās, turklāt skaitu sāka ar četrpadsmito. Desmito sējas nedēļu (no 21. līdz 27. maijam) sauca par Zāļu nedēļu. Tās laikā neko nesēja, jo tad sējumos viešoties nezāles. Sēja labi sokoties, tieši vērojot dabu. Proti, laba sēja ir tad, ja tā tiekot sākta ar pirmo un pabeigta ar pēdējo lakstīgalas dziesmu (tāpēc arī dažviet Latvijā lakstīgalu sauc par sējas putnu). Auzas esot jāsēj, ievām, lini – ābelēm, bet mieži – sērmūkšļiem ziedot. Lai nu kā, bet to nu esot ievērojuši cieši, ka sīpoli jāstāda Jetes dienā – 7. maijā, bet kartupeļi – pavasara Niklāva dienā – 9. maijā. Tautas vērojumi liecina, ka šogad būšot laba vasara, tas tāpēc, ka 1. maijā kokiem jau bija lapiņas “vismaz peļu ausu lielumā”.
Ne tikai sēt, bet arī piebarot
Vienlaikus ar sēju ir jādomā par augu mēslošanu. Pirmās, kas pavasarī prasa papildmēslošanu, ir sīpolpuķes (tulpes, narcises,
hiacintes), jo salīdzinoši īss ir periods, kurā uzņemt augu barības vielas. Ja pamatmēslojums dots laikā, kad sagatavota zeme (apmēram 3 nedēļas pirms stādīšanas rudenī), tad pavasarī pietiks tikai ar slāpekļa mēslojumu, vislabāk – kalcija nitrātu. Tomēr tas ir dārgs, tāpēc var arī divās pirmajās papildmēslošanas reizēs izlīdzēties ar amonija nitrātu, bet trešajā izvēlēties kalcija nitrātu.
Ja pamatmēslojumu nav izdevies iedot, tad pirmajam mēslojumam, līdz, ko sniegs nokūst, vajadzētu būt kādam no kompleksajiem. Pēdējais mēslojums – kalcija nitrāts (tulpēm, narcisēm) – jādod īsi pirms ziedēšanas. Pēc ziedēšanas augus vairs nevajadzētu mēslot. Ja ar slāpekļa mēslojumu traucēsiet tulpes laikā, kad tām veidojas un briest sīpoli, tie slikti briedīs, būs mīksti, saplaisās virsmiziņa un sīpols būs uzņēmīgs pret augu slimībām. Ar papildmēslojumu nevajadzētu pārsteigties, mēslojot krokusus, hinodoksas, scillas, muskares. Šīm puķītēm parasti pietiek ar tām barības vielām, kas jau ir augsnē. Hiacintēm pēdējo papildmēslošanu ieteicams veikt tūlīt pēc noziedēšanas. Pavasarī virsmēslojums jādod ziemcietēm, lilijām, augļukociņiem, ogulājiem, zemenēm. Piedāvājumā ir gandrīz 100 mēslošanas līdzekļu, domātu dažādām kultūrām, dažāda sastāva, tāpēc nav iespējams dot vienu vienīgo pareizo recepti. Vien jāņem vērā, ka aktīvās augšanas laikā augi vairāk patērē slāpekli, tāpēc jāizvēlas tāds mēslojums, kura sastāvā vairāk slāpekļa. Ziedēšanas un augļu veidošanās laikā augiem vairāk nepieciešams kālijs un fosfors. Mikroelementi jānodrošina nepārtraukti, bet parasti pietiek, ja reizi mēslojam ar komplekso mēslojumu, kurā šie mikroelementi ir, ja vien kādai kultūrai pēc konkrēta elementa nav īpašu prasību. Siltumnīcās un platībās, kur dārzeņus audzē intensīvi, izmanto arī iespēju mēslot caur lapām, bet tad šim nolūkam noderēs speciālie šķidrie mēslojumi, no kuriem jāgatavo darba šķīdums.
Daba veldzē un dziedē
Maijā varam ievākt daudz noderīgu ārstniecības augu. Maija sākumā – balderiāna sakneņus ar saknēm, māllēpeņu ziedus, nātru, meža zemeņu, bērzu, gaiļbiksīšu lapas un ziedus, maijpuķīšu lapas, lakstus un ziedus, mazā mārsila, ganu plikstiņa, rasaskrēsliņa, trejkrāsu vijolīšu lakstus, baltās panātres ziedus, meža retēju, zalkšu sūrenes sakneņus, ārstniecības tauksaknes saknes. Savvaļas augu jaunie dzinumi un lapiņas lieti noder arī ēdienkartes bagātināšanai. Ja no augiem grib iegūt nozīmīgu vitamīnu un minerālvielu papildinājumu, tad vienai porcijai jāpievieno vismaz 10 līdz 20 gramu zaļumu. Skābeņu vietā pie zupām varam lietot pieneņu, nātru, balandu, gārsu un virzas lapas un dzinumus. Savukārt kaltēto garšvielu vietā laiks izmantot jaunizaugušās: piparu vietā
timiānu, majorānu, baziliku un estragonu; pie pākšaugu ēdieniem – mārsilu un pupumētru. Mārsils arī ļoti uzlabo saldētu zivju garšu.
Darbs darbu dzen
Ja ir labs zāles pļāvējs, mēneša sākumā steidzīgi būtu jānopļauj tikko zaļot sākušie un nedaudz ar kūlu un, iespējams, arī ar pērnajām lapām noklātie zālieni. Pļāvējs šajā gadījumā darbosies kā labs putekļusūcējs. Ja turpina pieturēties sauss laiks, zāliens jālaista. Maijā jātīra šķūnīši un citas ziemā patukšotās pūnītes. Vislabāk to darīt no 18. līdz 27. maijam. Šai laikā arī vislabāk tīrīt krāsnis vai arī mūrēt jaunas. Ticējums vēsta: “Ja skursteni sāk mūrēt vecā mēnesī (no 20. līdz 27. maijam), tas ātri izkalst un netek sodrēji.” Būtu jau labi, ja dažādi sīkie būvdarbi tiktu paveikti līdz siena laikam. Ticējums: “Ja ēku ceļ vecā mēnesī, tā būs sausa, silta un izturīga.”
Maijā jācērp aitas. To labāk darīt no 1. līdz 13. maijam, kā arī no 27. maija līdz 10. jūnijam.
Svinamās dienas maijā
Salīdzinoši jauni svētki svinami maija otrajā svētdienā, šogad 14. maijā, un tā ir Mātes diena (30. gadu beigās to Latvijā pārdēvēja par Mātes dienu, bet padomijas laikos neatzīmēja vispār). Šie svētki nav iekļauti kristiešu svinamajā sarakstā, lai gan daudzviet tiek organizēti īpaši Ģimenes dievkalpojumi. Tātad par svētku saturu un tradīcijām esam atbildīgi mēs paši – katrs Latvijas iedzīvotājs. Vispirms, atceroties savas māmiņas. Droši vien šī būtu īstā diena, kad bērni kopā ar tēviem varētu censties atvieglot visvisādos darbos noskrējušos mūsdienu māmiņu ikdienas soļus, iepriecinot viņas ar kādu īpašu pārsteigumu. Tie tautieši, kuriem tuvāka dievturu dzīvesziņa, varētu doties dabā, lai suminātu Zemes māti, Jūras māti, Meža un daudzas citas Mātes kulta laikiem piederīgās dievības. Īpaši patriotiski pilsoņi varētu doties pie Brīvības pieminekļa vai kādas citas nacionālajai valstij nozīmīgas svētvietas, lai atdotu godu Mātei Latvijai.
19. maijā savulaik tika atzīmēta pavasara Pēterdiena jeb Sēņu diena, kas bija viena no daudzajām gada Vēja dienām, kurā nedrīkstēja strādāt, – lai nesadusmotu Vēja māti un tā neizpostītu visus sējumus.
25. maijs – Urbāna diena. Tā kā šī diena iezīmē vēlās sējas sākumu, visiem mājas ļaudīm esot dūšīgi jāēd – tad visi pavasara darbi labi sokoties, visvairāk jau sēja. Vienlaikus šī diena esot labākā miežu, linu, burkānu, gurķu, bet jo sevišķi – auzu – sējai. Urbānam dažos Latvijas novados piedēvēta teļu aizgādņa loma, kad īpaši lolojamas grūsnas govis un jaunlopiņi. Ticējums vēsta: ja saulains Urbāns, gaidāma laba raža.
