Jau par tradīciju kļuvusi zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Zemkopības ministrijas dažādu struktūru pārstāvju ik pavasari rīkotās tikšanās ar mediju pārstāvjiem. Šogad tajā pārrunāja gan Latvijā aktuālo suņu barības vada saslimšanu, Zaļo iepirkumu, kas realitātē nebūt nav tik zaļš. Secen negāja arī Āfrikas cūku mēris un Pārtikas un veterināra dienesta (PVD) vadītāja Māra Baloža komentārs. Pārrunāja piena nozares aktualitātes, un “saldajā ēdienā” —
zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietnieces Olgas Valcinas paustie satraucošie jaunumi par globālās sasilšanas ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu.
Projekti jāvērtē rūpīgāk
Īsā kopsavilkumā par šī brīža aktualitātēm lauksaimniecībā Jānis Dūklavs kā pirmo norādīja lielo interesi par dažādiem ar lauksaimniecisko darbību saistītiem projektiem un programmām. Iesniegto pieteikumu summa projektiem divas reizes pārsniedz piedāvājumu. 2016. gadā atvērtas 12 programmas, piemēram, ražotāju grupu un organizāciju izveidei, meža platību paplašināšanai, atbalstam uzņēmējdarbības sākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, un citiem. Vai piešķirt papildu līdzekļus, tādējādi apmierinot lielāku skaitu projektu iesniedzēju? Zemkopības ministrs šādu ideju neatbalsta. Tā vietā rūpīgāk jāizvērtē jau iesniegtie un jāatbalsta labākie. Galvenajam uzsvaram vajadzētu būt ieguldījumiem ilgtermiņā, piemēram, būvēm, nevis traktoriem, kultivatoriem un tamlīdzīgām lietām.
Govis — četras reizes lētākas
Komentārā par piena nozares tendencēm Jānis Dūklavs norādīja uz vējiem, kas pūš no vecās Eiropas, piemēram, Vācijas, kur daļa piensaimnieku piena kvotu sistēmas atcelšanu tagad sauc par kļūdu. Daļa nozares ekspertu to dēvē par neapdomīgu rīcību, bet kvotu ieviešana no jauna nav vienkārša un īsā laikā paveicama. Valstis lielražotājas šobrīd noskaņotas lielāka atbalsta sniegšanā piensaimniekiem. Nenoliedzami, lielākā šī piena haosa radītāja ir Krievija, tās līderu politiskā darbība, līdz ar to viņu ieviestie pārtikas ievešanas aizliegumi. Piena ražošanas tempi pieauguši gan Eiropā kopumā, gan Latvijā. Šogad jau par 8,8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā, savukārt Eiropā ražošanas pieaugums vidēji ir virs 2%. Latvijā daļa piensaimnieku šo laiku sauc par lielo izdevību, jo nekad iepriekš nav bijis iespējas par tik labu cenu iegādāties augstražīgas govis. Piemēram, pirms diviem gadiem augstražīga govs maksāja 2,5 tūkstošus eiro, pašlaik — tikai 650 eiro.
Trešdaļai valstu naudas nevajag
Risinājums kārtējai piena krīzei nav rasts arī pirms pāris nedēļām notikušās Zemkopības ministrijas un lielas daļas piena ražotāju tikšanās laikā. Tajā par aktuālākām tēmām izvērtās finansējuma, tajā skaitā banku atbalsta, nodokļu izmaiņas, bet neviens no ražotājiem nepieskārās svarīgākajam — ko darīt ar pienu? Zemkopības ministrs kā vienu no izejām saskata daudzpusējās sarunās — lielveikalu tīklu, piena produktu ražotāju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un valsts pārstāvju diskusijas ar mērķi novērst pašreizējo situāciju, kad tuvāko kaimiņvalstu produktu Latvijas veikalos ir daudz vairāk nekā mūsu valsts prece tuvējās ārzemēs.
Latvijas uzņēmēji ieguvuši tiesības eksportēt savu produkciju arī uz Āziju, taču diemžēl aktivitāte ir maza, šobrīd pāris konteineru mēnesī uz lielāko Āzijas valsti — Ķīnu — sūta tikai “Food union”.
Ministrs izskaidroja arī absurdo situāciju, kāda šobrīd izveidojusies Eiropā. Lauksaimniecības atbalstam iepriekš piešķirto naudu — 500 miljonu eiro — 10 no 28 ES valstīm nav izmantojušas. Tik brīvi rodamas un pēc katras valsts ieskatiem izlietojamas naudas līdz šim nav bijis, bet dalībvalstis ir kūtras tās apguvē. Tad rodas jautājums par nepieciešamību lēmumam par jaunu līdzekļu piešķiršanu, ja reiz iepriekšējie daļai nemaz nav vajadzīgi. Būtiskas izmaiņas situācijā ieviesīs jūnijā ieplānotā Eiropas Komisijas sēde, kurā lems par ES krīzes rezerves fondu atvēršanu lauksaimniecības nozares atbalstam. Līdz šim lielās ES valsts iebildušas pret šo līdzekļu apgūšanu.
Viens no četrpadsmit
Starp pašmāju problēmām, kuru risināšanā jāpieņem steidzami lēmumi, ir Zaļā publiskā iepirkuma jeb vienkārši Zaļā iepirkuma, kas Latvijā ir spēkā no 2014. gada, principu neievērošana. Zaļais iepirkums ir ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbības, kuras samazinātu ietekmi uz vidi, veicinātu sociālos uzlabojumus un panāktu ietaupījumus budžetā. PVD šogad veicis 14 pārbaudes dažādos sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas piegādes uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai produkti, kurus tie izmanto, atbilst Zaļā iepirkuma nosacījumiem. Pārbaudēs konstatēja, ka tikai viens uzņēmums tos ievēro. Pārējiem ir lielākas vai mazākas piegādāto pārtikas produktu neatbilstības šīm prasībām. PVD aicina pašvaldības un citas iestādes pastiprināti pievērst uzmanību ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas un pārtikas piegāžu iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildei — kaut vai pieprasot pavaddokumentus. Piemēram, Cēsīs neviens no uzņēmumiem, kurš slēdzis šāda veida līgumu ar pašvaldības iestādēm, prasības nepilda. Līdzīgi gadījumi konstatēti arī valsts iestādēs. Latvijas produktu vietā uzņēmumi piegādā Polijā, Spānijā vai kur citur daudz lētāk ražotus produktus. Tāpēc dienas kārtībā ir lēmuma pieņemšana, kas ļautu PVD darbiniekiem ne tikai konstatēt, bet arī sodīt šādus negodprātīgus uzņēmējus.
Kontrolē negodīgos dārzeņu pārdevējus
Īss komentārs ministram bija par nezāļu indes “Raundaps” jeb glikofosfāta aizliegumu vai tomēr tā atļaušanu lauksaimniecībā. Drīzumā gaidāmais balsojums ES līmenī varētu nozīmēt licences pagarināšanu šī produkta lietošanā, nevis aizliegumu. Paralēli notiek pētījumi par šīs vielas ietekmi dažādos aspektos. Līdz šim pētījumos secinātais liecina, ka vielas pareiza lietošana draudus videi un cilvēka veselībai nerada, ko gan nevarētu attiecināt šo noteikumu ignorēšanas gadījumos.
Aktuālāka nekā pērn ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM ) izplatība starp mežacūkām. Šī gada pirmajos mēnešos slimība konstatēta 420 mežacūkām, kas, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekš, ir 2,5 reizes vairāk, kad konstatētas 162 saslimušās cūkas. Pēdējā mēneša laikā — 25 dzīvnieki. Šobrīd ĀCM sastopams 47 novados (132 pagasti) Latvijā. Māra Baloža teiktais neviesa cerības par šīs slimības apmēra samazināšanos. Gluži pretēji — mežacūkām risks saslimt ar ĀCM palielinājies. Visi, kuri audzē mājas cūkas, tajā skaitā dekoratīvās, aicināti ievērot biodrošību. Pērn pēdējais mājas cūku saslimšanas gadījums konstatēts septembrī, bet vasarā, kad ir zaļa zāle, to izbarojot mājdzīvniekam, saslimšanas risks ir ļoti augsts. Konstatējot kaut vienu šādu gadījumu, spēkā paliks visi iepriekš noteiktie ierobežojumi, drošības zonas. Ja gada laikā nekonstatēs jaunus mājas cūku saslimšanas gadījumus, šos ierobežojumus varētu atcelt.
No 7. marta PVD sācis pastiprināti kontrolēt svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes uzraudzību, lai, piemēram, no Polijas ievestus gurķus nepārdotu kā Latvijā audzētus. Šogad veiktas 50 pārbaudes, un ceturtajā daļā no tām konstatētas dažādas nepilnības — patērētāju maldināšana, neatbilstoša kvalitāte. Pārbaužu mērķis ir veicināt Latvijā audzētu produktu konkurētspēju. Paralēli pārbaudes veic arī Valsts ieņēmumu dienests.
Vienota cena čipēšanai
45 tūkstoši eiro valsts naudas ieguldīts pētījumos par Latvijā ražotās suņu barības “Dogo” ietekmi uz suņu veselību, bet līdz šim nekādi pierādījumi par tās saistību ar daudziem suņiem konstatēto barības vada saslimšanu nav atrasti. Barības paraugi nosūtīti pat laboratorijām Vācijā, un arī tās nenorāda par kādu bīstamu vielu klātbūtni. Latvijas Pārtikas nozares padomes sasauktajā sēdē nolemts par padziļinātu šīs barības sastāvdaļu pētījuma nepieciešamību. Padomes sēdē piedalījies arī barības ražotāja uzņēmuma “Straume” īpašnieks un piedāvājis līdzekļus šī jautājuma risināšanai.
Žurnālisti ministram jautāja par nepieciešamību saslimušos suņus uzskaitīt, jo šobrīd skaits ir ļoti aptuvens. Vai šādu uzdevumu — apzināt suņus ar barības vada problēmām — neuzdot veterinārārstiem? Ministrs par šādu piedāvājumu bija skeptisks, norādot, ka suņu saimnieki biežāk izvēlas neziņot veterinārārstiem par nobeigušos dzīvnieku. Tomēr šobrīd dienas kārtībā ir cits ar mājdzīvniekiem saistīts jautājums — suņu čipēšana. Tai ministrija plāno izstrādāt vienotu cenrādi visā valstī un čipēšanai noteikt maksu — 15 eiro.
No oda jābaidās arī Latvijā
Vides Zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece Olga Valcina, stāstot par institūta darbības virzieniem, pieminēja arī sadarbību ar peldvietu apsaimniekotājiem gan oficiālās, gan neoficiālās peldvietās, veicot ūdens analīzes. Viņa atgādina, ka arī avotu un aku ūdens mikrobioloģiskais fons (zarnu nūjiņu grupas baktērijas, enterokoku u. c. mikroorganismu klātbūtne) ir mainīgs. Pavasarī, kūstot sniegam no mazdārziņiem, gruntsūdeņos, avotos un akās var ieplūst organiskā mēslojuma atliekas, līdz ar tām arī daudzi mikroorganismi. Vaļējās akas pilsētas teritorijā var būt visbīstamākās. Jo lielāka pilsētas apdzīvotība, jo lielāks gruntsūdeņu piesārņojums, tādēļ jebkuram grodu akas īpašniekam būtu regulāri jāpārbauda akas kārtība un jāveic ūdens analīzes. Tas pats attiecināms uz piemājas 9 — 11 m dziļiem urbumiem.
Institūts iegādājies iekārtu, ar kuru iespējams ļoti ātri un precīzi noteikt līdz pat 250 dažādu pesticīdu klātbūtni produktos. Ar kādu citu iekārtu tikpat ātri iespējams noteikt jebkuru baktēriju. Agrāk šāds process ilga līdz pat 10 dienām, tagad — 10 minūtes. Ar šīs iekārtas palīdzību konstatēts, ka mežacūku populācijā Latvijā cirkulē bīstamā brucelozi ierosinošā baktērija. Kādā citā pārbaudē konstatēts, ka 50% daudzdzīvokļu ēku ūdensvados mīt legionellas baktērija — leģionāru slimības ierosinātāja. Kopā ar ES vadošajām laboratorijām analizējot pārtikas garšvielu sastāvu, gandrīz 100% no tām konstatēts pesticīdu, mikrotoksīnu, pelējuma sēnīšu atliekas, līdz ar to garšvielas ir liels risks veselībai. Zinātnieku “saldajā ēdienā” piedāvāja stāstu par Latvijā nesen atklātu patogēnu. Tā klātbūtni atklāt grūti, mēdz jaukt ar vēzi vai kādu citu nopietnu saslimšanu, bet tā ierosinātājs ir organisms, kuru pārnēsā odi. Vēl pirms pāris gadiem šis parazīts bija sastopams Ukrainas dienvidos un tālāk dienvidu virzienā.
Dirofilaria repens — cilvēka un dzīvnieku parazīts, kas parādījies Latvijā tikai pēc 2000. gada, un 2015. gadā, pārbaudot suņus, inficēti bija vairāk nekā 20%. Vairāki saslimšanas gadījumi Latvijā atklāti arī cilvēkiem. Vieni no pirmajiem, kuri vērsušies “BIOR” ar lūgumu palīdzēt, bija acu ārsti, kas šo 14 centimetru garo parazītu izņēmuši no pacienta acu plakstiņa. ◆
