Kamēr atpūtnieki, saldējuma ražotāji un kafejnīcu īpašnieki bauda svelmaino, karsto laiku un priecājas par peļņu, zemnieki ieilgušā sausuma dēļ jau rēķina zaudējumus. Ilgstošais karstais un sausais laiks apdraud labības graudaugu sējumus un lopbarībai domātos zālājus, bet augļu un ogu kvalitāte un ražas daudzums šogad gaidāms mazāks, nekā ierasts citus gadus. Turklāt šogad pieaugusi lauksaimnieku interese par sējumu apdrošināšanu.
Evita Apiņa
Prognozes izdarīt vēl pāragri
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš lēš, ka sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi šogad vietām Latvijā var sasniegt 80—90%. “Ilgstošais sausums jau neatgriezeniski devis savu artavu. Ziemāju raža šogad sausuma dēļ varētu samazināties par 20—30%, bet vasarājiem dažās vietās ražas zudumi varētu sasniegt pat 80—90%.” Viņš arī atzina, ka sausums ietekmē sējumus visā Latvijas teritorijā, norādot, ka situāciju varētu stabilizēt lietusgāzes, taču pagaidām Latvijā tuvākajā laikā prognozēts īslaicīgs lietus. “Līdz 10 milimetriem nokrišņu situāciju būtiski neuzlabos,” teic Lazdiņš.
Tāpat “Zemnieku saeima” pauž, ka sausums negatīvi ietekmē graudaugu sējumus un graudu raža jau patlaban lēšama mazāka nekā pērn. Pāragri vēl izdarīt prognozes par konkrētu ražas samazinājuma daudzumu, taču šādi laikapstākļi kā patlaban Latvijā nav novēroti pēdējos 18, 19 gadus. Sausums negatīvi ietekmē ziemāju, vasarāju attīstību, kā arī zālāju attīstību un pārējos lauksaimniecības procesus.
Pieaugusi interese par apdrošināšanu
Zemnieki sākuši gatavot lopbarību, taču tās kvalitāte nav pārāk laba. “Lauksaimnieki gatavo pirmo pļāvumu, zāles masa ir krietni mazāka, nekā tai vajadzētu būt jūnija sākumā. Tomēr lauksaimniekiem nav īpašu variantu, lopbarība jāgatavo. Atliek cerēt uz otro un trešo pļāvumu, varbūt kāds paspēs zāli nopļaut arī ceturto reizi. Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem vasarā un rudenī, kā arī no tā, cik agru vai vēlu iestāsies rudens. Līdz šim arī kukurūza ir slikti attīstījusies,” domā “Zemnieku saeimas” pārstāvis.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins kādā intervijā teic, ka Latvijā lauksaimnieku interese par sējumu apdrošināšanu ir pieaugusi: šobrīd visvairāk sējumu ir apdrošināti Zemgalē — apmēram 20%, Kurzemē un Vidzemē apdrošināto sējumu īpatsvars ir padsmit procentu līmenī, bet Latgalē — mazāk nekā 10%. Abāšins norāda, ka Latvijā pēdējos gados ik gadu notiek kāda kataklizma, bet apdrošināšanas polises tās ne vienmēr sedz, piemēram, sējumu apdrošināšanā šobrīd netiek segti sausuma radītie zaudējumi.
Ar cerību gaida lietu
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles biroja vadītāja Kristīne Bloka teic, ka lauksaimnieki patlaban ir satraukušies par lielo sausumu, tas ietekmē visās jomās kā graudkopjus, tā lopkopjus. “Pie mums vēršas zemnieki no daudziem novadiem, klientu vidū ir arī saimnieki no Pļaviņām, Madlienas, Vecumnieku novada, un visur šobrīd aktuāls ir lielais sausums, bažas par ražu un zaudējumiem, visi ar cerību gaida lietu.”
Arī Neretas novada lauku attīstības speciāliste Mudīte Grīnvalde apstiprina Neretas puses zemnieku bažas par lielo sausumu: “Zemnieki sākuši gādāt sienu, nupat runāju ar vienu no viņiem — zāle ir slikti augusi un sliktas kvalitātes, vietām no vienas pļavas šogad izdodas savākt uz pusi mazāk siena nekā pērn.”
Neretas pagasta zemnieku saimniecības “Vējiņi” īpašniece Lilija Kupce teic, ka arī viņu zemnieku saimniecībā “Vējiņi” šo sausuma periodu pārdzīvo ar bažām: “Ir grūti, atāls neaug, ganības sausuma dēļ kļuvušas brūnas, arī tas, ko nopļauj, ir brūns. Tā kā mēs neko neaudzējam, saimniecībā ir ganāmpulks ar aptuveni 40 ragulopiņiem, tad vēl nav tik traģiski. Ja tuvākajā laikā tomēr sagaidīsim lietu, ceru, ka varēsim nodrošināt iztiku ziemai savai saimniecībai. Ja lietus nebūs, tad noteikti barība būs jāpērk. Atšķirība ar pagājušo gadu ir milzīga — braucām laukā un nopļāvām vālu, tad tas arī bija kārtīgs vāls, tagad — nopļauj lauku, un nejūtu, ka tur ir vāls. Zāle sausuma dēļ ir ļoti reta. Tā kā mums ir tikai pļavas un ganības, neko neesam apdrošinājuši, patiesībā diezgan skeptiski raugāmies, ka no apdrošinātājiem varētu saņemt kaut kādu kompensāciju.”
Ja nav, kur likt naudu, lai apdrošina!
SIA “Bormaņi” īpašnieks Jānis Miezītis teic, ka neapšaubāmi ieilgušais sausums ietekmēs ražu negatīvi: “Tas ir skaidrs jau tagad, jo visam, kam tagad bija jāizaug un kas nav izaudzis, augšanas stadija ir apstājusies. Zāle jāpļauj tik un tā, lai gan īsti nav, ko pļaut, pretējā gadījumā neizaugs atāls. Drīz būsim jau nopļāvuši visus savus laukus, un tagad tās nopļautās pļavas vienkārši izdegs. Skats ir bēdīgs. Pagājušajā gadā bija plūdi, šogad — sausums, var gadīties, ka rudenī atkal būs lietavas, tāpēc atkal būs grūti ražu novākt. Jācer, ka izaugs atāls un kaut kādu barību izdosies salasīt. Par graudiem — ja tagad tie nav izauguši, tad nekādas lielās ražas nebūs.
Ar laikapstākļiem vienmēr ir bijis jārēķinās, tikai žēl, ka tādi ekstrēmi apstākļi ir vairākus gadus pēc kārtas, tas sarežģī situāciju. Jārēķinās ar klimata sasilšanu un to, ka šādi laikasptākļi būs, no tā neizvairīsimies un tiem ir laikus jāgatavojas, jānodrošina pašam sevi. Esmu kategorisks pretinieks apdrošinātājiem — ja zemniekam nav, kur likt naudu, tad var to atdot apdrošinātājiem. Apdrošināšana, manuprāt, ir diezgan liela muļķība, tad labāk pašam apdrošināties pret dažādām nelaimēm, kaut vai iekrāt kaut ko no iepriekšējo gadu labās ražas. Apdrošinātājs vienu trešo daļu naudas paņem sev, un ja visiem būs jāizmaksā kompensācijas? Lai viņi filozofē, kā grib, bet uzskatu, ka visiem taču nav iespējams izmaksāt kompensācijas! Esmu arī pret obligāto apdrošināšanu, par ko pēdējā laikā diezgan daudz tiek diskutēts.” ◆
