Mazpulki bijuši, joprojām ir un būs stipra organizācija, kas ir kā viena liela ģimene — tā secināts konferencē “Mazpulkiem Latvijā 90”. Jubilejas pasākumā, kas notika Jelgavā, tika godināti ilggadējie mazpulku vadītāji, arī trīs Aizkraukles puses skolotā-
jas — Lidija Ozoliņa, Ilona Rauza un Ilona Nāburga.
Šī gada 8. novembrī apritēja 90 gadu kopš pirmā mazpulka dibināšanas Ezerē, un saistībā ar jubileju mazpulku vadītāji un mazpulcēni bija aicināti uz svētku konferenci Jelgavas pilī. Tajā piedalījās gandrīz 300 dalībnieku no visiem Latvijas novadiem, arī Aizkraukles puses.
Līdz šim apbalvojumus saņēmuši aktīvākie un čaklākie mazpulcēni, bet šī ir pirmā reize, kad godināja arī viņu vadītājus — pasākumā apbalvoja 40 ilggadējos mazpulku vadītājus un organizācijas aktīvistus no visas Latvijas. Mazpulku vadītāji saņēma goda apbalvojumu “Sirdsdarbs Mazpulkos!”, tas piešķirts arī 439. Daudzeses mazpulka vadītājai Ilonai Nāburgai, 50. Sunākstes mazpulka vadītājai Ilonai Rauzai un 116. Neretas mazpulka vadītāja Lidijai Ozoliņai.
Lidija Ozoliņa mazpulku vada kopš 1996. gada 5. novembra — vispirms Pilskalnē, kamēr tur pastāvēja skola, bet pirms nepilniem desmit gadiem mazpulks atjaunots Neretā, kur to kopš šī laika vada Lidija Ozoliņa. Viņa stāsta, ka Neretas mazpulks pirms vairākiem gadiem saņēma galveno godalgu konkursa “Sējējs” nominācijā “Rītdienas sējējs — mazpulks”, līdz ar to tā darbības latiņa nedrīkst nokrist.
Lidija Ozoliņa atzīst, ka apbalvojums ir patīkams darba novērtējums, jo nevienam nav noslēpums: tur, kur mazpulka vadītājs neskaita darba stundas, bet šajā darbā dzīvo 24 stundas diennaktī, tur arī mazpulki aktīvi darbojas. “Tas ir sirdsdarbs,” saka viņa. “Man mazpulks ir bijis dzīvesveids, un, protams, ir patīkami, ka esam novērtēti. Mēs, mazpulku vadītāji, kuri tajā darbojamies jau ilgus gadus, esam kā viena ģimene. Jebkurā brīdī vari piezvanīt kolēģim jebkurā Latvijas malā, pajautāt padomu. Ir pleca sajūta!”
Daudzeses mazpulka vadītāja Ilona Nāburga mazpulku vada kopš 1999. gada rudens — sākumā Zalves pamatskolā, bet jau daudzus gadus — Daudzesē, kur mazpulks aizvien aktīvi darbojas. “Man patīk nosaukums “Sirdsdarbs Mazpulkos”, jo citādi nemaz šo darbu nevar darīt. Ir ļoti patīkami šādu novērtējumu saņemt,” saka Ilona Nāburga.
Vairāk nekā 20 gadu Sunākstē mazpulku vada arī Ilona Rauza, kura par savu darbu saņēma godpilno apbalvojumu.
Pasākumā bija aicināti piedalīties arī mazpulcēni, kuri saņēmuši sudraba karotīti goda nominācijā “Augsim Latvijai!”. Viena no sudraba karotītes īpašniecēm Elīza Brūklena, kura darbojas Rīgas klubiņā Saulesdārzā, kurā apvienojušies agrākie mazpulcēni un kuru dzīve pēc skolas gaitu beigšanas ikdienā rit Rīgā, saka: “Pa šiem gadiem Latvijas mazpulki mani ir aizveduši uz vietām, kuras es nezināju, ka eksistē, un iedvesmojuši darīt lietas, uz kurām nebiju domājusi, ka esmu spējīga. Man palika 20, manai dzimtajai skolai — 140, un mazpulkiem — 90. Es vairs neesmu tā meitene, kas pirms trīs gadiem iestājās Rīgas klubiņā, un nepavisam vairs ne tā, kas pirms deviņiem gadiem iestājās 50. Sunākstes mazpulkā. Es esmu izkaisīta starp Sunāksti, Aizkraukli, Āgenskalnu un Juglu, starp vēsturi, mākslu un matemātiku, starp izvēlēm un sakritībām. Un tas nav slikti. Patiesībā tas ir brīnišķīgi. Bet reizēm gribas jautāt, kur tad īsti ir manas mājas — kur ir vieta, kur vienmēr varēs atgriezties, kur ir cilvēki, kurus vienmēr varēs saukt par savējiem. Atbilde atnāk pati no sevis. Manas mājas ir Saulesdārzā.” ◆
