Cik labi, ka ārzemnieki izpēta, kā mēs dzīvojam, un, tā teikt, saliek visus punktus uz “i”. Nule nācis klajā Pasaules ekonomikas foruma ikgadējais ziņojums, kurā Latvija dzimumu vienlīdzības ziņā ir 12. vietā. Bet mūsu kaimiņi šajā jomā no mums pamatīgi atpaliek — Lietuva ir 28., bet Igaunija — 59. vietā, saņemot zemu novērtējumu par sieviešu līdzdalību politikā. Viņi laikam aizņemti, perinot plānus, kā Latvijā atvērt vēl kādu jaunu veikalu vai no kura kombināta lētāk iepirkt pienu. Augstā rādītāja iedvesmota, tagad Indriķim uzticu mazgāt traukus — ja reiz valstī ir dzimumu vienlīdzība, tai jābūt arī ģimenē.
Bet pats iepriecinošākais, ka Latvija ir pirmā starp valstīm ar visaugstāko novērtējumu sieviešu izglītības iespēju, veselības un mūža ilguma ziņā. Tagad, kad man kaut kas iesāpas, atceros, ka esam paši veselākie, un medicīnas iestādēm eju ar lielu līkumu. Nav ko čīkstēt, mūža ilguma ziņā mēs tik un tā esam labākie, gan jau novilkšu līdz 100. Mums, latviešiem, ir prusaku sīkstums. Lai kādi laiki nāk, lai kāda nauda mainās, vienalga izdzīvojam.
Viendien uztraukusies zvanīja Rozālija — nevarot tikt pie neirologa, labi ja rindu sagaidīs decembrī, bet kā lai tik ilgi iztur? Savukārt viņas Rūdis pie Rīgas speciālistiem varot pierakstīties tikai nākamajam gadam. Es viņai skaidri un gaiši pateicu: “Runā klusāk, lai kāds neizdzird, tā vēl varam zaudēt godpilno pirmo vietu. Ir jālepojas, nevis jāčīkst!” ◆
