Kāda lasītāja jautā, ko iesākt ar iesnām un klepu slimam pacientam, ja ar tādiem simptomiem uz Aizkraukles poliklīniku pie speciālistiem iet nedrīkst? SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne skaidro, ka tad vispirms jāzvana ģimenes ārstam.
“16. oktobra “Staburagā” bija rakstīts, ka ar iesnām un klepu poliklīnikā ierasties nevar. Saprotu, ka jābūt piesardzīgiem, taču ko darīt, ja man, piemēram, ir angīna un tomēr ir jātiek pie ārsta. Ātro palīdzību saukt nevar, uz traumpunktu iet nav jēgas. Kur tad lai es eju? Kā lai tieku pie ģimenes ārsta? Ilgstošs klepus var pārvērsties bronhītā vai, nedod Dievs, iedzīvoties plaušu karsonī, kas vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar citām saslimšanām var radīt nopietnas veselības problēmas. Vai tiešām ārsti reaģē uz “covidu” un citas elpceļu slimības netiek ārstētas?” jautā Margarita Aizkrauklē. “Lielākā daļa iedzīvotāju veselības problēmu tiek risinātas veselības aprūpes primārajā aprūpes līmenī, vēršoties pie ģimenes ārstiem. Situācijā, ja pacientam ir augšējās elpošanas sistēmas saslimšanas simptomi (iesnas, klepus, temperatūra, sāpes kaklā), pacients sazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš savukārt izvērtē, vai slimniekam jāārstējas mājās, un dod rekomendācijas, vai slimniekam jāierodas pie ģimenes ārsta uz pieņemšanu, ievērojot epidemioloģiskās prasības,” skaidro SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne. “SIA “Aizkraukles slimnīca” sniedz sekundārus ambulatorus pakalpojumus, tas ir, ģimenes ārsts nosūta pacientu pie speciālista vai uz papildu izmeklējumiem. Lūgums neapmeklēt ambulatoro daļu personām ar elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm tika attiecināts uz sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, paredzot pieraksta pārcelšanu.”
Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.spkc.gov.lv teikts: “Personām, kam ir elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, elpas trūkums, rīkles iekaisums, paaugstināta temperatūra), lūdzam ievērot šādus pamatnoteikumus: neapmeklēt sabiedriskas vietas un nedoties uz darbu un ciemos slimības laikā. Tas pats attiecas uz bērniem, kuriem ir slimības pazīmes — šādu bērnu nevest uz pirmsskolas izglītības iestādi vai izglītības iestādi. Sazināties ar ārstu telefoniski un, ja veselība to pieļauj, ārstēties mājās. Izvairīties no tuva kontakta ar citiem cilvēkiem (ievērot distanci ne mazāk kā 2 metri). Pēc iespējas ierobežot kontaktus ar ģimenes locekļiem, sevišķi ar personām, vecākām par 60 gadiem, un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti. Novērsties no citiem cilvēkiem, kad klepo vai šķauda. Klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā. Mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20 — 40 sekundes pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas vai lietot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.”
Sagatavoja Guna Mikasenoka
