“Paziņa teica: “Man atņēma tiesības par dzeršanu, ņem manu mašīnu un brauc, man to tāpat nevajag!”, bet vēlāk mani iesūdzēja tiesā,” stāsta Iļja Čuikins.
Nav luktura un bampera
Ar Viktoru (vārds mainīts) Iļja iepazinās, kopā sportojot, un abiem bija labas attiecības, sports viņus satuvināja. “Kad Viktors pazaudēja braukšanas apliecību, piedāvāja man atdot savu mašīnu “Volkswagen Golf”, uzdāvināt to. Sākumā nepiekritu. Teicu, ka tā šīs lietas nekārto, un gribēju samaksāt 200 latu, tomēr nesamaksāju. Viktors teica: “Kad būs nauda, atdosi!””
Iļjam licies aizdomīgi, ka Viktors piekodinājis, lai neko nesakot viņa tēvam. “Noliku mašīnu pagalmā, tomēr nebija laika labot. Nekur ar to nebraucu, jo tā nebija pilnīgā tehniskā kārtībā, trūka priekšējā bampera, viena luktura, nedarbojās logu tīrītājs. Viktors ar mašīnu bija kaut kur ietriecies.”
Viktors esot solījis nokārtot mašīnas reģistrāciju uz Iļjas vārda, kad būšot laiks.
Internetā ierauga savu golfu
Taču kādu dienu īpašnieks internetā ieraudzīja savas mašīnas fotoattēlu un sludinājumu, ka to pārdod. Pazinis pēc riepām, kuras nesen nopircis, pēc lietajiem diskiem, kas izgatavoti pēc speciāla pasūtījuma, pēc bagāžas nodalījuma pārsega, kas bija tumšākā krāsā nekā automašīna, un pēc sliekšņa, kas ir platāks nekā oriģinālais, jo ir paštaisīts. Piezvanījis un guvis pārliecību, ka tā tiešām ir viņa mašīna. Tomēr pa tālruni atbildējis ne jau Iļja, bet kāds cits. Iļju nav varējis sazvanīt, jo nav cēlis klausuli. Savukārt Iļja tiesā stāstīja, ka nav varējis sazvanīt Viktoru, un izteica nožēlu, ka viņš nenāk uz tiesas sēdēm un tāpēc nevar uzzināt viņa viedokli.
Naudu vajag slimnīcai
Iļja tiesai skaidroja, ka pats internetā sludinājumu nav licis, jo neprot to izdarīt, tādēļ palūdzis draugu, kurš savukārt tiesā liecināja, ka internetā ievietojis tikai tekstu, bez attēla. “Paskatījos, ka tāda izlaiduma gada automašīna maksā apmēram 200 latu. Nezināju, kam tā pieder un vai pārdeva. Ievietoju tikai sludinājumu ar Iļjas tālruņa numuru,” liecināja draugs.
Iļja mašīnu detaļām pārdevis diviem jauniem vīriešiem par 140 latiem, jo nokļuvis slimnīcā un vajadzējis naudu ārstēšanai. Par slimnīcas pakalpojumiem viņš samaksājis apmēram 70 latu, nauda palikusi pāri, tomēr parādu par mašīnu nav nolīdzinājis.
Kā internetā varēja nonākt arī automašīnas attēls? Iļja domā, ka to internetā ievietoja abi jaunie vīrieši, kuri mašīnu nopirka un acīmredzot nolēma atkal pārdot.
Apsūdzētais atzina, ka nedrīkstēja mašīnu pārdot, jo tā nebija viņa īpašums.
Grib atgūt, bet uz tiesu nenāk
Pats mašīnas īpašnieks no piecām tiesas sēdēm ieradās tikai pirmajā. Tiesa mēģināja viņu atvest ar policijas palīdzību, taču neizdevās.
Mašīnas īpašnieks iepriekš policijai stāstīja, ka automašīnu nodevis tikai lietošanā un sadusmojies par to, ka Iļja uz telefona zvaniem vairs neatbild, tādēļ iesniedzis prasību tiesā. Iļju apsūdzēja pēc Krimināllikuma 179. panta pirmās daļas par to, ka viņš prettiesiski izšķērdēja uzticēto svešo mantu. Īpašnieks vēlējās piedzīt mantisko kaitējumu — 1000 latu, ko kādreiz samaksājis par automašīnu.
Tā kā īpašnieks pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem tiesā neieradās un arī neiesniedza pierādījumus par mantiskā kaitējuma apmēru, Aizkraukles rajona tiesa apšaubīja automašīnas vērtību un mantiskās kompensācijas pieprasījumu atstāja bez izskatīšanas, atstājot iespēju prasību par mantas piedziņu tiesā iesniegt civiltiesiskā kārtā. Savukārt Iļju Čuikinu tiesa atzina pa vainīgu un piesprieda 120 stundu piespiedu darba.
