Reizēm valstī notiek arī brīnumi — it kā daži labākas brilles būtu nopirkuši, tā kā brīnumpulverīti nobaudījuši.
Reizēm valstī notiek arī brīnumi — it kā daži labākas brilles būtu nopirkuši, tā kā brīnumpulverīti nobaudījuši.
Apliecinājums tam arī otrdienas Satversmes tiesas atzinums, ka ierobežojums strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju neatbilst Satversmei. Pensijas likuma pārejas noteikuma 26. punktu, kas paredz šo ierobežojumu, Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošu.
Rodas iespaids, ka Satversmi lasa tikai pensionāri, jo sakarā ar tikai Mārtiņa Draudiņa, Valda Eglīša un Viktora Purmaļa sūdzību atzīta Pensiju likuma neatbilstība Satversmei.
Nav jābūt politiķim, lai secinātu, ka attieksme pret strādājošajiem pensionāriem ir bijusi aplaupīšana skaidrā dienas laikā. Turklāt — lielā mērā. Tikai šos “laupītājus” gan neviens pie lielā zvana nekārs. Politisko atbildību neuzņemas ne Tautas partija, ne “Latvijas ceļš”, ne “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Satversmes tiesai diemžēl nav tiesību sodīt tās pārkāpējus. Nevienu īpaši neuztrauc vairāku desmitu miljonu nodarītie zaudējumi pensionāriem. Ir tikai konstatējums: “Jā, tas bija nelikumīgi.” Mēs patiešām laikam dzīvojam īpašā valstī, kurā īsā laikā darīts viss, lai pensionāru neuzskatītu par cilvēku.
Pretējā gadījumā īstiem cilvēkiem izpaliktu daudzi ārzemju braucieni, dārgas mājas un “pieticīgas” vakariņas. Piemēram, “Valsts izņēmumu dienesta direktors Andrejs Sončiks striptīzbārā “Klubs 3″ kopā ar vēl diviem vīriem šonedēļ pāris stundu laikā notrieca apmēram 150 latu” (“Vakara Ziņas”).
