Pašā Rīgas––Daugavpils šosejas malā pie Skrīveriem ir „Cepļu” mājas. No šosejas tās šķir vien daži metri zemes un sarūsējusi metāla barjera.
Pašā Rīgas––Daugavpils šosejas malā pie Skrīveriem ir „Cepļu” mājas. No šosejas tās šķir vien daži metri zemes un sarūsējusi metāla barjera. Mājas īpašnieki jau gadiem cīnās, lai atbildīgie dienesti situāciju uzlabotu –– novietotu drošāku barjeru. Saimniekiem vislabāk patiktu, ja ceļu pārvietotu tālāk no mājas.
Blakus „Cepļu” mājām bieži notiek ceļu satiksmes nelaimes gadījumi, jo te ir visai bīstams līkums, pie tam ceļš strauji ved kalnup. Braucot no kalna, autovadītāji neievēro ātruma ierobežojumu, savukārt kalnā braucošie veic nepārdomātu apdzīšanu, neņemot vērā ne ceļu satiksmes noteikumus, kas aizliedz apdzīt nepārskatāmā vietā, ne kalnu, ne sava braucamā iespējas. Rezultātā auto bieži vien iebrauc grāvī vienā vai otrā šosejas pusē. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ ne reizi kāda no avarējušajām automašīnām nav trāpījusi ceļa līkuma ārmalai blakus esošajā mājā.
Kurlmēmos saprast necenšas
„Cepļu” mājās dzīvo invalīdu Zībārtu ģimene, kuriem dzirdes un runas traucējumu dēļ sazināties ar apkārtējiem ir ļoti grūti. Ierēdņi kurlmēmos cilvēkus necenšas saprast un pūlas ātrāk no viņiem tikt vaļā. Tāpēc invalīdi raksta dienestiem, kam jāatbild par satiksmes drošību, vēstules.
Kā liecina Zībārtu un Satiksmes ministrijas darbinieku sarakste, diskusijas par iespējamo risinājumu, lai māju neapdraudētu automašīnas, sākušās pirms vairākiem gadiem, taču valsts līdz šim neko nav darījusi, lai vismaz kaut ko vērstu par labu.
Ceļa iztaisnošana dārga
Vairākās vēstulēs, ko ierēdņi nosūtījuši ceļa malā mītošajiem cilvēkiem, rakstīts, ka speciālisti jau pirms trijiem gadiem izpētījuši šo šosejas posmu un konstatējuši –– galvenais avāriju cēlonis ir braukšanas ātruma pārsniegšana, jo pie atļautā ātruma šajā vietā avārijas notikt nevarot.
Tāpat speciālisti atzinuši, ka ceļa iztaisnošanai, lai atvirzītu brauktuvi no mājām, vajadzīgi ilglaicīgi sagatavošanās darbi –– zemes atsavināšana, projekta izstrāde. Ceļa iztaisnošana prasītu arī ievērojamu naudassummu, tāpēc nav iespējama.
Ministrija solīto nepilda
Diemžēl ne ministrijas ierēdņu sacerētie dokumenti, ne ceļa zīmes abās pusēs bīstamajam ceļa posmam situāciju nav uzlabojuši. Jau 2000. gadā bija solīts vecās, savu laiku nokalpojušās barjeras, kas vairs tikai teorētiski sargā māju, nomainīt ar jaunām, daudz izturīgākām. Diemžēl šie solījumi nav izpildīti. Kādam par to būtu jāatbild. Vai valsts akciju sabiedrības „Centrālā reģiona ceļi” Aizkraukles ceļu rajona priekšnieks Māris Sauka šīm mājām garām nekad nav braucis un par „Staburagā” aprakstītajām avārijām nav lasījis?
Redzot, ka valsts solījumus nepilda, Zībārti no jauna atgādināja par savām likstām pagājušā gada vasarā un saņēma kārtējo atrakstīšanās šedevru no Autosatiksmes departamenta, kurā teikts, ka barjeras nav nomainītas naudas trūkuma dēļ.
Kā „Staburagam” izdevās noskaidrot, barjeras nomainīs tikai šīs vasaras sākumā. Tam jau atvēlēta nauda, un drīz notiks konkurss par tiesībām veikt darbus.
Barjeras neaizsargās
Reāli metāla barjeras situāciju uzlabos tikai nedaudz. Pieredze liecina, ka tās droši iztur tikai vieglās automašīnas triecienu, bet piekrauta kravas automobiļa braucienu vienīgi nedaudz piebremzē. Lai Zībārti savā miteklī justos kaut nedaudz drošāk, bez kārtīgas aizsargsienas vai ceļa līkuma iztaisnošanas iztikt nevar.
Šajā vietā būtu iespējams ceļu paplašināt, izveidojot vēl vienu braukšanas joslu kalnup, kas samazinātu avāriju risku.
Troksni nedzird, bet vibrāciju jūt
Invalīds mūsu sabiedrībā vienmēr bijis pabērna lomā. Sevišķi tad, ja vēlējies panākt kaut kādu uzlabojumu. Ierēdņu pienākums būtu pirmām kārtām palīdzēt cilvēkiem, kuriem klājas visgrūtāk, taču, kā liecina šis gadījums, ministrijas darbinieki invalīdu lūgumu izlikušies nedzirdam, kaut paši nav ne kurli, ne mēmi, kā šie cilvēki ar grūto invalīda likteni.
Pietiktu taču ar vienu rīkojumu un nelielas naudassummas atvēlēšanu, lai meistari pāris dienās vismaz nomainītu sarūsējušās barjeras, kas drīz var sabrukt pašas no sava svara. „Staburags” pārbaudīs, vai atbildīgie dienesti šoreiz savu solījumu pildīs. Tam gan „Cepļu” iemītnieki vairs netic.
Laime nelaimē šiem kurlmēmajiem cilvēkiem ir dzīvošana mūžīgā klusuma pasaulē. Viņi vismaz nedzird garāmbraucošo automašīnu troksni, toties jūt to radīto vibrāciju un redz starmešu kūļus šaudāmies pa istabu. Dzīvošana šajā vietā ir īstas mocības, taču nevienu tas neinteresē.
