Sēņotāji mācījušies no vāverēm
Latvijas cepurīšu sēņu pētīšanas celmlauzis Ferdinands Erdmans Štolls savā 1934. gadā publicētajā grāmatā “Latvijas sēnes” raksta par vāveri, kura nolauzusi priežu beku, uznesusi to kokā un gribējusi apēst. Autors arī bilst, ka Rietumeiropā un arī Amerikā vairākkārt novērots, ka vāveres savāc dažādu sugu sēnes, nes tās kokos, kur šīs sēnes sasprauž zaru žāklēs vai arī uzsprauž uz zariem. Tur tās izkalst, un dzīvnieks var veidot krājumus ziemai. Ziemeļamerikā kādā vāveres ligzdā atrastas 116 žāvētu sēņu, no kurām 22 bijušas baravikas.
Secināts, ka kopumā vāvere savākusi ap sešiem kilogramiem svaigu sēņu.
Krievu dabaszinātņu popularizētājs Pāvels Sigunovs pat izteicis pieņēmumu, ka kaltēt sēnes ziemai cilvēks varētu būt iemācījies no vāveres.
Aļņi ārstējas ar
mušmirēm
Stāsta, ka aļņi, tuvojoties rudenim, ēdot mušmires, lai atbrīvotos no parazītiskajiem tārpiem. Arvīds Priedītis, kurš daudz pētījis lielos meža dzīvniekus, neapšauba faktu, ka aļņi varētu ēst mušmires. Tikai viņš netic, ka tā ir aļņa mērķtiecīga rīcība. Mušmires aļņi visdrīzāk ēd kā vienu no barības elementiem, citiem vārdiem sakot, lai būtu paēduši. Te jāpatur vērā cilvēku veidotā jautājuma izpratne, kas var arī neatbilst īstenībai, proti: sarkanās mušmires, protams, var nebūt aļņiem indīgas, tomēr nekur jau arī nav teikts un nav zināms, ka šīs sēnes būtu toksiskas parazītiskajiem tārpiem.
Mežacūkas pazīst trifeles
Mednieki apgalvo, ka mežacūkas neēdot cepurīšu sēnes. Latvijas mikologiem ir dati par Polijā veikto pētījumu rezultātiem, kas veikti 70. gados. Ziemas periodā triju pētīto mežacūku kuņģos atrasti pazemes sēņu — briežtrifeļu — augļķermeņi, kas aizņēmuši 36 procentus no kopējās barības masas, bet 20 ekskrementu paraugos šīs sēnes atlieku bijis desmit procentu no masas. Novērojumi Latvijā liecina, ka mežacūkas rokot meklē tieši šīs sēnes. To apliecina tas, ka, rūpīgi pameklējot, šajos rakumos var atrast dažus dzīvnieku neatrastus trifeļu sēņu augļķermeņus. Ārzemju literatūrā norādīts, ka šīs sēnes labprāt ēdot arī brieži, tās izkārpot. Par to liecina arī šīs sēņu ģints latīniskais nosaukums ‘Elaphomyces’, kas nozīmē “briežu sēne”.
