Atis Bičkovskis mācās Skrīveru vidusskolas 11. klasē. Šķiet, nav tāda pasākuma skolā vai pagastā, kurā viņš nebūtu piedalījies.
Atis Bičkovskis mācās Skrīveru vidusskolas 11. klasē. Šķiet, nav tāda pasākuma skolā vai pagastā, kurā viņš nebūtu piedalījies. Aktīvā sabiedriskā dzīve tomēr Atim netraucē mācīties. Viņš uzskata, ka brīvais laiks nav domāts, lai nīktu pie televizora vai bezmērķīgi klīstu. Tas paredzēts, lai varētu izmantot neskaitāmās izdevības uzzināt ko jaunu.
Pirmajā vietā mācības
–– Vai vari paspēt izdarīt visu, ko sirds kāro?
–– Ne vienmēr. Pirmajā vietā, protams, ir mācības. Tikai pēc tam darbošanās kādā pulciņā. Vienlīdz svarīgi, lai šī nodarbe mani pietiekami interesētu, lai būtu arī draugi, ar kuriem patīkami pavadīt laiku.
–– Ko tu vislabprātāk dari?
–– Patīk organizēt pasākumus. Tā ir ļoti radoša nodarbe. Vadu arī ekskursijas Skrīveros, piedalos taku veidošanā. Tas palīdz daudz jauna un interesanta uzzināt arī pašam. Patīk sportot –– spēlēt futbolu, šahu. Palīdzu pagastā organizēt šaha turnīrus. Labprāt dejoju tautisko deju kolektīvā. Tā ir iespēja piedalīties lielākos pasākumos, iegūt jaunus draugus.
Jānovērtē paša iespējas
–– Kā tu plāno savu dienu?
— Ja pašam liekas, ka esmu uzņēmies pārāk daudz, no kaut kā mēģinu atsacīties. Skolā ir vairāki pulciņi, kuros vairs nedarbojos, jo tam nepietiek laika. Piemēram, dramatiskajā pulciņā. Dienu plānoju tā, lai mājās būtu ap četriem pēcpusdienā. Paliek laiks nedaudz atpūsties, sagatavot uzdoto nākamajai dienai. Vakarā neskatos filmas, bet dodos uz kādām interesantām nodarbībām, ar draugiem uz kādu pulciņu vai vēl kaut kur.
–– Kuri mācību priekšmeti tev patīk vislabāk?
— Nevar teikt, ka man kāds priekšmets būtu mīļāks par pārējiem, lai gan īpaši interesē vēsture. Viss atkarīgs no skolotāja, kurš šo priekšmetu māca. Ja viņš spēj ieinteresēt, tad viss kārtībā. Nevar taču tikai pārskaitīt sausus faktus un gribēt, lai mums, skolēniem, tas patiktu.
Meklē, kam uzticēties
–– Kā iesaistījies pasākumu organizēšanā?
–– Mazākajās klasēs bija daudz jāpiedalās skolas pasākumos –– jārunā dzeja, jāpiesaka koncertprogramma. Iespējams, tas, ka pašlaik piedalos pasākumu organizēšanā, ir tikai likumsakarība.
Savlaik piedalījos konkursā „Tīnis” Aizkrauklē. Šāda veida darbošanās ļoti iepatikās un gribēju kaut ko līdzīgu sarīkot arī paša skolā. To aizpagājušajā gadā realizēju. Tā bija iespēja iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, iegūt kaut ko jaunu savai personībai. Milzīgu gandarījumu sniedz arī apziņa, ka vari paveikt ko ievērojamu.
–– Kas tev liekas visgrūtākais, organizējot pasākumus?
–– Atbildēt uz citu jautājumiem, kad līdz pasākumam atliek vairs tikai nedēļa. Sākumā šķiet, ka laika daudz, un visu atliek uz pēdējo brīdi. Visvairāk neskaidrību un jautājumu rodas tieši pēdējās divās dienās. Taču visgrūtāk atrast citus, ar kuriem kopā šo pasākumu organizēt, kuriem var uzticēt jebkurus pienākumus.
Sapņus neatklāj
–– Vai katrreiz meklē citus palīgus?
–– Nē. Jau izveidojusies uzticamu draugu komanda. Viņi vienmēr palīdzēs man, es –– viņiem. Sākumā piesakās daudzi, taču tikai vēlāk var redzēt, uz kuriem var paļauties, bet kuri var atteikt pat pēdējā mirklī.
–– Vai „Tīnis” ir vienīgais lielais pasākumus, kura organizēšanā piedalies?
–– Nē. Šogad notika nakts orientēšanās sacensības. Tās ļoti patika. Gribētu, lai šādas sacensības kļūtu par tradīciju. Daudz kas atkarīgs no organizatoriem. Mācos 11. klasē. Tas nozīmē, ka nākamgad vēl varēšu piedalīties pasākumu veidošanā, bet pēc tam būs citas intereses, citi pienākumi. Noteikti studēšu kādā augstskolā. Tāpēc piedalos organizācijas „Jaunie eksperti Skrīveriem” darbā. Tajā iesaistām arī jaunāko klašu skolēnus, lai mūsu idejas turpinātos nākotnē.
–– Vai esi jau izlēmis, ko studēsi?
–– Nevaru vēl izšķirties. Ir vairākas jomas, kuras mani interesē, bet tas pagaidām lai paliek noslēpums. Iepriekš izstāstīti sapņi parasti nepiepildās.
Uzbur pagātnes ainas
–– Vai darbošanās gidos un taku veidošanā saistīta ar tavu interesi par vēsturi?
–– Daļēji. Taku veidošanā iesaistījos pirms vairākiem gadiem, kad šo darbu vadīja skolotājs Leonīds Antons. Toreiz mācījos pamatskolā, bet takas veidoja lielākoties vidusskolēni. Daudzi no viņiem prata lieliski stāstīt par Skrīveru vēsturi, notikumiem un cilvēkiem. Vislabāk jaunietis saprotas ar jaunieti, un šādā veidā nodotā informācija paliek atmiņā. Interesēja arī uzrakstu izgatavošana, kopīga darbošanās takās.
Kopš pagājušā gada mani iesaistīja gidu aktivitātēs. Pirmajās reizēs bija mazliet bail, jo nebiju par sevi pārliecināts, vai spēšu atbildēt uz visiem jautājumiem. Taču pagaidām nav bijis neviena sarežģījuma.
–– Kas interesē citus jauniešus, kuri atbrauc ekskursijā uz Skrīveriem?
–– Lielākoties jāstāsta interesanti atgadījumi, sadzīviski notikumi. Sausi fakti nevienu neinteresē. Arī tad, kad pats braucu ekskursijās uz citām vietām, man nepatīk, ja gids tikai ātri un bezpersoniski pārstāsta notikumus hronoloģiskā secībā.
Katrs taču grib savām acīm redzēt korķakoku un dzelteno bērzu, jo tā ir eksotika. Nevienu neinteresē, cik ir ceriņu šķirņu. Daudz interesantāk pašam redzēt slepeno eju, mēģināt uzminēt, kur tā ved. Redzēt, kā darbojas pirmais ūdensvads Latvijas laukos, iztēloties, kā barons –– vecāks vīrs ar nelielu bārdiņu –– rikšoja ar zirgu un medīja fazānus.
Jaunāko klašu skolēnus interesē „Sūnu ciema zēnu” liecinieki un vietas, kuras ir šajā stāstā. Vidusskolēnus –– romānā „Zaļā zeme” attēlotais. Katram interesanti braukt pa to pašu ceļu, pa kuru devās „Brīviņu” saimnieks. Varu to visu parādīt.
Šahs māca domāt
–– Jaunieši visai reti izvēlas spēlēt šahu. Kas tevi ieinteresēja par šo spēli?
— Mans tēvs spēlē šahu un ieinteresēja arī mani. Šo spēli mācīja arī Imants Lūsis šaha pulciņā skolā. Tēvs ne reizi vien mudināja šo nodarbi nepamest, kad šaha spēle apnika. Žēl, ka pašlaik skolā nav šaha pulciņa.
–– Ko tev dod šī spēle?
–– Tā attīsta domāšanu. Es gan necenšos izdomāt tikai vienas kombinācijas attīstību, bet apsveru uzreiz vairākas iespējas. Arī pretinieks taču dara to pašu, un nevar iepriekš paredzēt, kā viņš nospēlēs. Interesanti ir palīdzēt organizēt turnīrus, kuros spēlēju arī pats.
Uzskata, ka labāk spēlēt ar baltajām figūrām, taču man tas nešķiet tik nozīmīgi. Citreiz aizdomājos vienīgi par to, pie kura galdiņa spēlēt, jo, dažā vietā sēžot, esmu vairāk uzvarējis, bet kādā citā –– zaudējis.
Esmu azartisks cilvēks un patīk šad tad riskēt. Tā ir lieliska sajūta –– uzvarēt, ja sākumā par panākumu neesi pārliecināts. Gadās zaudēt, taču arī sakāvi var vērtēt dažādi. No tās var daudz ko mācīties. Kādreiz man ļoti nepatika, ka mani kritizē. Tagad gan priecājos, ja kāds norāda uz manām kļūdām. Tas ļauj izdarīt pareizos secinājumus. Patīk iesaistīties pasākumos, kuri izvēršas par neparastiem piedzīvojumiem man neierastos apstākļos.
–– Tu spēlē arī futbolu. Vai šajās spēlēs ir kaut kas līdzīgs?
— Zināmā mērā tā tas ir, taču futbolistam izlemt bieži vien atvēlētas tikai sekundes desmitdaļas. Šahā laika pārdomām vairāk. Spēlējot uz laiku, ir situācijas pirms pulksteņa karodziņa krišanas, kad jāpaļaujas tikai uz pieredzi un intuīciju, nav laika kavēties pārdomās vai aprēķinos.
Nepatīk realitātes šovi
–– Vai tev atliek brīvais laiks, ko vari atvēlēt tikai sev?
–– Brīvais laiks nebūt nav tas, ko pavada slinkojot. Visas šīs daudzās nodarbes ir veids, kā es kopā ar draugiem pavadu brīvo laiku. To neuzskatu par darbu vai kādu aizņemtību. Reizēm man patīk paskatīties televīzijas raidījumus, sevišķi piedzīvojumu filmas. Daudzie realitātes šovi, ko pēdējā laikā rāda vienu pēc otra, gan nepatīk. Tie lielākoties patiesi ir tikai bezmērķīgas laika pavadīšanas piemērs.
–– Vai atlicini laiku grāmatu lasīšanai?
–– Grāmatu lasīšana man, tāpat kā lielākajai daļai jauniešu, vairs nešķiet aizraujoša. Ja arī lasu, izvēlos ko patiesi interesantu. Piemēram, ceļojumu aprakstus, piedzīvojumu romānus. Tagad ir ļoti daudz alternatīvu –– televīzija, dators, citas lietas.
Ieradumus mainīt grūti
–– Ko jaunieši vēlas sagaidīt no dzīves?
–– Uz šo jautājumu reti kurš var atbildēt, sevišķi tad, ja nav noteikta mērķa, pēc kā tiekties. Daudzi pieaugušie uzskata, ka vairumu jauniešu interesē tikai apdullinoša mūzika, sekss, nauda, varbūt arī narkotikas. Šo apgalvojumu noteikti nevar attiecināt uz visiem.
Tas, kuras intereses kļūst par galvenajām, atkarīgs no vides, kurā dzīvojam, dažādiem stimuliem, no vecākiem un draugiem. Piemēram, tas, kuru nopietni interesē datori, diezin vai meklēs kādu citu nodarbi.
–– Kāpēc, tavuprāt, tomēr ievērojama jauniešu daļa aizraujas ar smēķēšanu, alkoholu, citiem netikumiem?
–– Varbūt tāpēc, ka vecāki ģimenē nav centušies radīt iespējas izpausties viņa talantiem, nav mudinājuši atrast piemērotu aizraušanos. Bijis pārlieku liels bezdarbībā pavadīts laiks, tas nav piepildīts interesantām nodarbībām. Tad arī rodas vēlēšanās sameklēt nebijušas izjūtas. Ar alkoholu, cigaretēm un narkotikām to panākt visvieglāk, lai arī tas rada lielu ļaunumu pašam.
Var prasīt jebkuram smēķējošam jaunietim, vai viņš zina, ka tas ir kaitīgi. Visi atbildēs apstiprinoši, taču visdrīzāk turpinās smēķēt. Šie jaunieši cer, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks. Varbūt tā ir pārprasta neatkarības sajūta, pozitīva piemēra trūkums.
Ja uzturēšanās kādā sabiedrībā kļuvusi par ieradumu, kaut ko mainīt ļoti grūti. Diezin vai arī es mainītu savas pašreizējās intereses pret kādām citām. Esmu atradis veidu, kā izpausties, man ir labi draugi, kuri vēlas to pašu. Mana dzīve ir piepildīta interesantiem notikumiem, neko vairāk nevajag.
Par maz runā ar bērniem
–– Varbūt uzturēšanās sabiedrībā, kurā lieto alkoholu un narkotikas, ir mēģinājums pievērst sev uzmanību?
–– Iespējams. Vienmēr taču paskatās uz tiem, kuri pēc iespējas skaļāk un bravūrīgāk izturas. Taču būtībā šie jaunieši jūtas ļoti vientuļi. Tikpat iespējams, ka tas ir mēģinājums sekot neveiksmīgi izvēlētiem līderiem.
–– Vai vecāki, tavuprāt, pārāk maz velta uzmanību saviem bērniem?
–– Bieži vien tā šķiet. Taču šī uzmanība nedrīkst pārtapt bezgalīgās pamācībās. Tas var radīt nepatiku pret mājām un ģimeni. Iespējams, mājās nerunā par tādām lietām kā narkotikas, alkohols, sekss. No saviem vecākiem esmu saņēmis izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem, kuri mani interesē.
Ir vēl kaut kas, ko vecāki, šķiet, bieži nesaprot. Viņi cenšas virzīt uz vienu, nepieļaujot citas alternatīvas. Tomēr var taču gadīties, ka šī nodarbošanās apnīk, var piedzīvot nepatīkamu vilšanos, tad nekā cita vairs nepaliek, kā vien tukšums un pamestības sajūta. Vajadzētu tomēr izmēģināt vairākus izpausmes veidus, sevišķi vasarā, kad ir daudz vairāk brīvā laika.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Atis Bičkovskis.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1986. gada 29. augusts, Aizkraukle.
IZGLĪTĪBA: mācās Skrīveru vidusskolas 11. klasē.
ĢIMENE: tēvs Anatolijs, māte Anita, vecākā māsa Baiba.
HOROSKOPA ZĪME: Jaunava.
VAĻASPRIEKS: šaha spēle.
