Rīgā 5. maijā ir nodibināta politiskā partija “No sirds Latvijai”. Par tās priekšsēdētāju ievēlēta bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Savukārt neilgi pirms tam, 29. aprīlī, biedrības “Tautas kustība “No sirds Latvijai”” dibinātāja Inguna Sudraba Aizkraukles pilsētas sākumskolā tikās ar iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu problēmas un atbildētu uz jautājumiem.
Pensionāri valsti
neizmainīs
Uz tikšanos bija ieradušies vien 15 cilvēku, daži no viņiem bija atbraukuši kopā ar viešņu, bet pārējie — lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, tajā skaitā pensionāri.
Iedzīvotāju vidū bija gan sajūsmināti Ingunas Sudrabas atbalstītāji, kas viņai tic, gan arī skeptiķi. “Es viņai ticu un vēlu, lai viss izdodas,” atklāja kāda sieviete, kura vēlāk viešņai uzdāvināja medus burciņu. “Es Ingunai Sudrabai neticu, kādēļ gan lai es viņai ticētu?” sacīja kāda cita sieviete. “No manas neticības nav nekāda labuma, viņai vajadzētu tikties ar jauniem cilvēkiem, kuriem ir ap 30 — 40 gadu un kuri gribētu ko mainīt. Mēs, pensionāri, varam tikai paklausīties, bet mēs nebūsim tie, kas darbosies un ko mainīs.” “Cilvēki vairs netic nevienam, ne velti Saeimai un valdībai ir tik zems reitings,” sacīja kāds pensionārs.
“Ar Šleseru
nesadarbojos”
Arī pati Inguna Sudraba ir neticīga skeptiķe, ja ir runa par iespējamās koalīcijas veidošanu ar citiem politiskajiem spēkiem. “Es nevienam neticu,” viņa sacīja. Viešņa noliedza, ka sadarbotos ar Aināru Šleseru — tas esot izdomājums, viņa ar Šleseru tikusies, lai paustu savas domas, viedokli. Tāpat viņai nekā kopīga neesot ar “Saskaņas centru”. “Tomēr, lai varētu nevienam neticēt, Saeimā ir jāiegūst 51 balss,” iebilda kāds pensionārs.
“Jūsu kustībai ir skaists nosaukums, bet tas neko nedod, jūs neko nepanāksiet, ja neveidosiet koalīciju kopā ar citām partijām,” teica kāda aizkraukliete.
“Nevaram veidot koalīciju ar partijām, kas nestrādā valsts interesēs. Kustībā “No sirds Latvijai” ir iesaistījušies ap 750 biedru. Ceru, ka visi ir tādi cilvēki, kas nav nodarbojušies ar politiku,” sacīja Inguna Sudraba. “Cilvēki grib jaunas sejas, bet vispirms ir jāpierāda savas spējas, tad arī sejas būs pazīstamas.”
Aizkrauklieši domā, ka Latvijā ir pārāk daudz partiju. Inguna Sudraba sacīja, ka vajadzētu mainīt vēlēšanu sistēmu, lai pilsoņi balsotu nevis par partijām, bet par konkrētiem cilvēkiem.
“Neplānojam, bet strādājam”
Sudrabas kundze uzsvēra, ka viņai nav divas sejas un viņa nesolīs to, ko nevar izdarīt, viņa tic pati sev, saviem ideāliem un mērķiem, citādai Latvijai, tic tam, ka ir iespējams ko mainīt. “Tikuši Saeimā, visi izmainās,” bija skeptisks kāds aizkrauklietis.
Pēc “Latvijas faktu” aprīlī veiktās aptaujas, par partiju, kuras sarakstā būs Sudraba, Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,8% respondentu. Uz jautājumu, cik vietu viņa plāno iegūt Saeimā, Sudrabas kundze atbildēja izvairīgi: “Mēs neplānojam, mēs strādājam.” Darba grupās dažādu jomu speciālisti tiekas un apspriež valstiska mēroga problēmas, domā, kā tās risināt. Piemēram, Sudrabas kundzi satrauc narkotisko vielu, “spaisa” lietošana. “Mani nepatīkami pārsteidza fakts, ka Stradiņa slimnīcā nedēļas laikā tika ievesti 96 cilvēki vecumā no 16 līdz 28 gadiem, kas lietojuši “spaisu”, no viņiem 44 bija radušies neatgriezeniski smadzeņu bojājumi. To uzskatu par mērķtiecīgu jaunatnes iznīcināšanu, un to paveic šo vielu ražotāji. Neticu tam, ka narkotisko vielu problēmu nevarētu atrisināt, kāds ir ieinteresēts šādas vielas izplatīt, kāds no tā pelna.”
Uzklausa sasāpējušās problēmas
Arī tikšanās dalībnieki runāja par problēmām, kuras vajadzētu risināt, piemēram, kādēļ sodu nesaņem tie valsts pārvaldes darbinieki, ministri, kuru pieļauto kļūdu dēļ valstij rodas lieli zaudējumi? Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesāšana turpinās gadiem, taču rezultātu nav. Zālē sēdošie pārmeta arī to, ka sodu nesaņem amatpersonas par Valsts kontroles atklātajiem valsts budžeta līdzekļu izšķērdīgas izlietošanas gadījumiem. Inguna Sudraba gan tam iebilda — pēc Valsts kontroles pārbaudēm valstij ir atdoti vairāki miljoni latu, ieviesti Valsts kontroles ieteikumi, izšķērdību pātraucot. Savukārt ar valsts amatpersonu saukšanu pie atbildības ir jānodarbojas tiesībsargājošām institūcijām, un šis darbs, izmeklējot lietas, gan varētu ritēt raitāk un ātrāk. Tomēr administratīvais sods ir piemērots ne vienai vien amatpersonai.
Tikšanās dalībnieki pauda satraukumu arī par mazajām pensijām, valsts niecīgo atbalstu audžuģimeņu vecākiem, valsts zemes pārdošanu ārzemniekiem, atkritumu apsaimniekošanas problēmām, izglītības sistēmas nepilnībām, dažādiem absurdiem aizliegumiem bērnu un jauniešu audzināšanā, kas viņos rada visatļautību, par pabalstu un humānās palīdzības sistēmu, kas ir izlaidusi cilvēkus, un viņi vairs negrib strādāt, jo vajadzīgo iedod tāpat. ◆
