Inga Puķīte vasaras mēnešos ir aizkraukliete, tāpēc ka te ir viņas ģimene. bet rudenī viņa jau būs rīdziniece, jo turpinās mācības E. Dārziņa mūzikas skolā, kurā apgūst vijoles spēli.
Inga Puķīte vasaras mēnešos ir aizkraukliete, tāpēc ka te ir viņas ģimene. bet rudenī viņa jau būs rīdziniece, jo turpinās mācības E. Dārziņa mūzikas skolā, kurā apgūst vijoles spēli. Meitenes vecāki ir mūzikas pedagogi — māte Alla Puķīte māca klavierspēli Aizkraukles un Kokneses mūzikas skolā, tēvs Ziedonis Puķītis — pūšamo instrumentu spēli Skrīveru un Kokneses mūzikas skolā.
Kā ir būt mūzikas pedagogu meitai? Vai viegli bijis sasniegt tādu vijoļspēles līmeni, ka klausītāji, dzirdējuši Ingas muzicēšanu, sajūsmā saka: “Kā tā meitene spēlēja! Vienkārši kolosāli!” — par to saruna ar Ingu.
Visu kārtīgi apdomā
— Cik gadu tu jau esi rīdziniece?
— Šis būs trešais. Esmu beigusi Aizkraukles 2. vidusskolā pamatskolu un Aizkraukles mūzikas skolu, kurā apguvu vijoļspēli.
— Vai vijoļspēles apgūšana bija vecāku ieteikums?
— Nē, es sākumā mācījos klavierspēli, bet reiz mūzikas skolā man pienāca klāt vijoļskolotājs Ojārs Kalniņš un aicināja mācīties spēlēt vijoli. Es padomāju — kāpēc gan ne? Tā sāku. Nožēlojusi neesmu.
— Tev bieži dzīvē iznācis pieņemt krasus lēmumus, nu tādus mazlietiņ avantūristiskus?
— Nē. Es parasti visu kārtīgi visu apdomāju un neko tādu ekstremālu neizdomāju.
Instrumentu karalienei uzticīga
— Parasti mūzikas slavenības, atceroties bērnību, stāsta, ar kādām grūtībām gājušas uz mūzikas skolu. Vai tev nekad nav uznākusi vēlme darīt jebko, tikai ne mācīties mūziku?
— Varbūt kādreiz nav gribējies iet uz mūzikas skolu, bet tā — pamest mūziku — nu nē! Vienīgi tagad, kad bija jāliek tik daudz eksāmenu, gan gribējās, lai tas viss ātrāk beidzas.
— Cik stundas tu parasti spēlē vijoli?
— Rīgā praktiski visu laiku, kad brīvs. Mums skolā ir diezgan liela slodze, apgūstam visus vispārizglītojošo skolu mācību priekšmetus plus vēl vijoļspēli. Spēlēju arī skolas simfoniskajā orķestrī, kurā pēc nodarbībām vēl ir mēģinājumi. No skolas bieži vien pārnāku ap 19. Tad jāmācās vispārizglītojošie mācību priekšmeti.
— Vai kādreiz bijusi vēlme spēlēt citu instrumentu?
— Nē. Laikam ne velti valda uzskats, ka vijole ir instrumentu karaliene.
— Vai brīvdienās mājās arī skan vijole?
Es gan brīvdienās mājās pēdējā laikā braucu diezgan reti. Bet, kad esmu, tad protams, mācos.
Labprāt spēlētu simfoniskajā orķestrī
— Vecāki arī dod pamācības vijoļspēlē?
— Nē, viņi uzskata, ka es pati zinu, ko daru. Vecāki īpaši ar pamācībām neiejaucas manās darīšanās.
— Arī tavs brālis beidzis mūzikas skolu. Vai mājās kādreiz muzicējat visa ģimene kopā?
— Nē. Mums gan nereti iznāk būt kopā ar vecākiem uz skatuves, jo mamma ir koncertmeistare.
— Tu savu nākotni saisti ar mūzikas pedagoģiju, tāpat kā tavi vecāki?
— Manuprāt mācīt mūziku ir ļoti grūts darbs, un mani tas pagaidām nesaista. Es labprātāk spēlētu kādā simfoniskajā orķestrī.
Gandarījums un prieks
— Klausītāji, kuri dzirdējuši tavu spēli, parasti ir sajūsmā. Vai esi piedalījusies kādos konkursos?
— Esmu piedalījusies Latvijas republikas jauno vijolnieku konkursā, kā arī konkurā “Talants Latvijai”, kuru organizēja Arnolds Skride. Visos ieguvu godalgotas vietas.
— Vai esi koncertējusi arī ārpus Latvijas?
— Ar skolas simfonisko orķestri biju Zviedrijā, pavisam nesen spēlēju Vitingenā (Vācijā).
— Kad spēlē, tu redzi publiku?
— Nē, viņa man ir it kā attālināta.
— Kāda sajūta pārņem pēc skaņdarba izpildīšanas?
— Milzīgs atvieglojums un gandarījums, ja redzu, ka mūzika skārusi cilvēka dvēseli. Un, protams, prieks.
Viss labākais jau uzrakstīts
— Ja nebūtu mūziķe, kas tad tu būtu?
— (Inga ļoti ilgi domā — aut.) Es nevaru iedomāties citu specialitāti.
— Vai tev pašai kādreiz nav gribējies uzrakstīt kādu skaņdarbu?
— Nē. Man šķiet, ka pasaulē ir tik daudz skaistas mūzikas sacerēts, ka nezin vai ko labāku vēl var izdomāt.
Ikdienā vajadzīga arī atslodze
— Kāds tev ir sirdij tuvākais komponists?
— Viena īpaša nav. Man tuvs ir jebkurš komponists, kura mūziku spēlēju. Tagad man skolas programmā ir Bahs un Mocarts — viņi ir vienreizēji!
— Kādu mūziku tu vislabprātāk klausītos skumjā brīdī?
— Man patīk impresionisms mūzikā. Varētu būt Debisī.
— Kā tu vērtē Vanesu Meju?
— Manuprāt, tā ir ļoti laba ideja, ko popularizē Vanesa Meja. Vismaz tādā veidā, kā to dara Vanesa, klasiskā mūzika kļūst saprotamāka daudz lielākai auditorijai.
— Vai tu klausies tikai klasisko mūziku?
— Nē. Ikdienā vajadzīga arī atslodze no nopietnās mūzika.
Ballītēm nesanāk laika
— Tev drīz paliks 17 gadu. Ja atnāktu burvis un teiktu: “Piepildīšu jebkuru tavu vēlēšanos!” Ko tu viņam teiktu?
— Man gribētos kaut kur aizbraukt, piemēram, uz Franciju vai Austriju.
— Vai apmeklē arī ballītes?
— Skolā pāris pasākumos esmu bijusi. Ballītēm nesanāk laika.
— Ko dari vasaras brīvdienās?
— Izbaudu brīvo laiku. Domāju vēl paspēt aizbraukt uz jūru.
Esam pavisam parasti
— Vai visi tavi draugi ir no muzikālas vides?
— Jā. Bieži vien citi jaunieši tos, kuri mācās mūziku, uzskata par mazliet jocīgiem. Galvenais — negatīvā nozīmē. Bet mēs taču esam tādi paši kā visi citi.
— Vai tavam sapņu princim arī būs jāprot spēlēt vijole?
— Tas nebūtu svarīgākais. Galvenais, lai viņš saprastu, ko es daru.
— Tev ir tāds ziedošs uzvārds. Kādus ziedus vēlētos saņemt dzimšanas dienā?
Smaržīgus, košus.
***
Vārds, uzvārds: Inga Puķīte.
Dzimšanas laiks un vieta: Aizkraukle, 1985. gada 28. augusts.
Nodarbošanās: E. Dārziņa mūzikas skolas 2. kursa audzēkne.
Ģimene: Māte Alla, tēvs Ziedonis, brālis Jānis.
Vaļasprieks: būt kopā ar ģimeni.
Horoskopa zīme: Jaunava.
