Jau otro mācību gadu Aizkraukles 1. vidusskolā par sociālo pedagoģi strādā Inta Krieva. Viņai šajā jomā, salīdzinot ar citiem kolēģiem, vislielākā pieredze, jo Krievas kundze ir arī Aizkraukles novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Jau otro mācību gadu Aizkraukles 1. vidusskolā par sociālo pedagoģi strādā Inta Krieva. Viņai šajā jomā, salīdzinot ar citiem kolēģiem, vislielākā pieredze, jo Krievas kundze ir arī Aizkraukles novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Vislabāk no sirds izrunāties
— Lai iepazītu tuvāk problēmģimenes, sociālajam pedagogam jābūt vislabākajam kontaktam ar klašu audzinātājiem. Noder arī mani pašas novērojumi, kādus gūstu, apmeklējot stundas un vērojot skolēnus. Vislabāk tomēr situāciju izprast un rast risinājumu, ja bērns pats vēršas pie manis un varam izrunāties par viņa problēmām mājās, skolā vai draugu pulciņā, — saka Inta Krieva.
Ne vienmēr pusaudzis var saņemties un uzmeklēt šo skolotāju, tāpēc pirmais solis pretī atklātai sarunai jāsper sociālajam pedagogam.
— Pagājušā mācību gada beigās Aizkraukles 1. vidusskolā no klašu audzinātājiem saņēmu informāciju par katra bērna raksturu, sekmību, disciplinētību un interesēm. Ziņas ievadītas datubāzē, un tagad daudz vieglāk strādāt, īpaši ar riska ģimeņu vecākiem un bērniem. Patlaban manā pastiprinātās uzmanības lokā ir apmēram 24 bērni no 1. līdz 12. klasei. Tas it kā nav daudz, tomēr katram no viņiem sava sāpe un rūpes, kuras bez manas palīdzības bieži vien būtu pat nenovēršamas, — atzīst Krievas kundze.
Jāmāca visa ģimene
Viņa uzskata, ka sociālajam pedagogam ģimenei jāiemāca atrisināt bērna audzināšanas problēmas. Viss sākas ar cēloņu noskaidrošanu. Parasti tas ir vecāku alkoholisms, vardarbīga izturēšanās pret bērnu, bezdarbs un nereti arī nevēlēšanās strādāt. Daudzi bezdarbnieki uzskata, ka sabiedriski derīgajos darbos vai līdzīgās vietās par 40 latiem mēnesī kaut ko darīt nav vērts.
Vienkāršāk dienas un naktis pavadīt alkohola skurbumā, tad dzīve šķiet rožaina. Protams, tādā stāvoklī vecāki nemaz nezina, kur viņu bērns ir — skolā, uz ielas vai kādā draugu barā. Viņus neinteresē, vai bērns paēdis, vai viņam silti, vai vesels, nezina, ka varbūt draud pat briesmas dzīvībai.
— Sociālais pedagogs ir kā ugunsdzēsējs, kurš slāpē nelaimīgas ģimenes iziršanas vai pat amorālas dzīves liesmas — mēs esam seku likvidētāji. Tomēr būtībā mums jāveic profilaktiskais darbs ar vecākiem, lai skolēns un ģimene līdz nelaimei nekad nenonāktu, — pārliecināta skolotāja Krieva.
Nav audžuģimeņu
Labs risinājums Aizkraukles pilsētas problēmģimeņu bērniem patlaban ir nodarbības bērnu un ģimeņu sociālajā centrā, kur skolēni jūtas pat labāk nekā mājās. Te viņi var mācīties, rotaļāties, strādāt ar datoru un atrast sev arī citas interesantas nodarbes.
Skolotājai Intai Krievai žēl, ka Aizkraukles novadā nav audžuģimeņu, kurās nepieciešamības gadījumā varētu ievietot bērnus no riska ģimenēm. Pašus mazākos nereti uzņem Aizkraukles slimnīcas bērnu nodaļā, bet tas ir tikai īslaicīgs risinājums.
Vecākiem jāvēršas pie skolotāja
Krievas kundze uzskata, ka vislabāk skolēnu pasargāt no nepiemērotiem dzīves aptākļiem un konfliktiem var tad, ja vecāki paši apzinās, ka nespēj audzināšanas grūtības pārvarēt, un vēršas pie sociālā pedagoga.
Apvienojot spēkus un zināšanas, vecākiem uzklausot skolotāju, pat vispalaidnīgākos bērnus var audzināt bez vardarbības. Bērnam jājūt, ka vecāki par viņu interesējas, mīl un novēl labu. Par nepārraujamo ģimenes vienotības zelta pavedienu nereti kļūst tieši sociālais pedagogs.
