Vēl pirms dažiem mēnešiem vairums analītiķu apgalvoja, ka Latvijas ekonomiku gaida stabila izaugsme un teju nekas tai nevar traucēt. Savukārt šobrīd jau ir skaidri redzams, ka situācija nav vienkārša. Proti, notikumi Eiropas austrumos ir ieviesuši korekcijas, kuru sekas var izrādīties visnotaļ neprognozējamas, īpaši Latvijā, kas ir Krievijas kaimiņvalsts.
Uz jautājumiem atbild
“SEB bankas” ekonomists
Dainis Gašpuitis.
— Kādas redzat Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas līdz šīgada nogalei? Kādas ir jūsu prognozes?
— Šobrīd turpinās pagājušā gada otrajā pusē iesākušās attīstības tendences, kas savā ziņā ir pozitīvas. Tagad sākam runāt par Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mērīt to, taču reālās sekas visticamāk būs rudenī, kad būs zināmi vasaras dati.
Kopumā ietekme visticamāk būs neliela, protams, ja vien jau esošais konflikts austrumos neeskalējas līdz izteiktai militārajai darbībai. Diemžēl Ukrainas konflikts turpina eskalēties.
Respektīvi, šogad nekādas izteiktas negatīvas tendences mēs neredzēsim. Jā, varēja sagaidīt, ka šis konflikts liek pastiprināti vērtēt negatīvos aspektus, taču ir arī segmenti, kam bijusi pozitīva ietekme. Citiem vārdiem sakot, mēs varam sagaidīt, ka, eskalējoties notikumiem austrumos, notiks kāds pārrāvums tranzīta nozarē. Tajā pašā laikā redzam, ka tas ir devis noteiktu impulsu, jo caur Latviju pašreiz ved daudzas tādas kravas, kas iepriekš ir vestas caur Ukrainu.
— Pašreizējā situācijā var runāt par Ukrainas vai drīzāk Krievijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku?
— Protams, vērtējot ietekmi, jārunā par Krieviju. Tiešā ietekme no Ukrainas Latvijas ekonomikai nebūs liela, bet nozīmīgākā loma būs netiešajam efektam no Krievijas. Tāpēc būtiskākais ir tas, kā attīstīsies attiecības starp abām valstīm un kāda būs dažādu sankciju ietekme tieši Krievijai. Tomēr jāņem vērā, ka viss attīstās, par pamatu ņemot tieši Krievijas darbības Ukrainā, uzturot tur konfliktu. Tādējādi skaidrs, ka šī konflikta ietekme pie mums nonāks tieši caur Krieviju, nevis Ukrainu.
— Kādas ir prognozes attiecībā uz gaidāmajiem inflācijas rādītājiem?
— Protams, lielā mērā mūs ietekmē zemas inflācijas vide. Jebkurā gadījumā inflācija būs zema, lai gan tā būs nedaudz augstāka kā pagājušajā gadā. Tomēr šeit būtu arī jāskatās situācija pa segmentiem, kas varētu koriģēt inflācijas rādītājus. Jārunā, piemēram, par pārtikas cenām, kam vienmēr ir bijusi būtiska ietekme. Klimats dažos pasaules reģionos jau tagad liek palielināties noteiktu izejvielu cenām. Tas norāda, ka rudenī varētu palielināties pārtikas izejvielu cenas, kas savukārt var radīt apstākļus tam, ka arī vietējie Latvijas ražotāji var mēģināt kāpināt cenas. Tādējādi var izveidoties situācija, ka vidējā inflācija valstī ir salīdzinoši zema, bet pārtikas cenas aug pamatīgāk. Te gan jāņem vērā, ka, īstenojot jebkādas sankcijas no austrumiem vai rietumiem, tās skartu, piemēram, tādus lielus pārtikas eksportētājus kā Lietuva vai Polija, acumirklī mums Latvijā varētu rasties situācija, kad palielinās noteiktas produkcijas piedāvājums. Tā tas varētu notikt, kamēr attiecīgajai produkcijai tiktu atrasti alternatīvi tirgi. Tas var īslaicīgi pazemināt noteiktu produktu cenu. Arī energoresursu cenas lielā mērā ir atkarīgas no tā, kā attīstīsies attiecības starp Krieviju un Eiropu.
— Teicāt, ka inflācijas kāpums varētu būt nedaudz lielāks kā pagājušajā gadā. Cik lielā mērā?
— Jebkurā gadījumā šis kāpums būs niecīgs. Atbilstoši pašreizējām prognozēm tas varētu būt 1,4% apmērā. Protams, Latvijā inflācija varētu būt nedaudz augstāka kā lielākajā daļā eirozonas valstu, bet jāsaprot, ka tā ataino diezgan mērenu reģionālās ekonomikas atgūšanos jeb ekonomisko veselību. Tas nozīmē, ka arī turpmāk straujus inflācijas kāpumus sagaidīt nevaram. Potenciāli varētu turpināties tendence, ka iekšējais patēriņš turpina kāpt, kas nenoliedzami nozīmē arī cenu palielināšanos, bet tas nenotiks strauji.
Šajā jomā pirmām kārtām nevajadzētu uzturēt gaidas. Proti, nevajadzētu cilvēkos radīt sajūtu, ka inflācija valstī tikai palielināsies. Vismaz šīm gaidām vajadzētu būt samērīgām, lai cilvēki negaidītu cenu kāpumu. Jāsaprot, ka uzņēmēji seko līdzi patērētāju noskaņojumam. Ja iedzīvotāju noskaņojums ir labvēlīgs cenu kāpumam, tās noteikti arī kāps — tā faktiski vienmēr ir bijis. Ļoti izteikti jūtams ir tas, ka, no vienas puses, sabiedrība rūpējas par savu maksātspēju, bet, no otras puses, tiek sagaidīts, ka cenas tikai kāps. Savukārt uzņēmēji palielina cenas un samazina spiedienu uz to, lai tiktu domāts par proficitāti, investīcijām un tamlīdzīgām lietām. Te jautājums ir par to, kurā brīdī ir iespējams palielināt cenas, bet kurā — ne. Ja paskatāmies vēsturē, regulāri varam redzēt, ka gan ražotāji, gan tirgotāji nāk klajā ar paziņojumiem, ka vajadzīgs cenu palielinājums, bet, ja sabiedrība tam īsti nepiekrīt, šīs runas kaut kur vienkārši pazūd.
— Kādu prognozējat situāciju saistībā ar bezdarba līmeni Latvijā?
— Ir redzams, ka Ukrainas konflikts ietekmē arī bezdarba rādītājus. Jāsaprot, ka dažās nozarēs strādājošie uzņēmumi darbojas austrumu valstīs. Ukrainas jautājums pastiprina šīs tendences, taču jāatzīst, ka jau pietiekami ilgu laiku, vairākus ceturkšņus pēc kārtas, Krievijas ekonomikas izaugsme palēninās un Ukrainas konflikts šo situāciju tikai pasliktina. Ir redzams, ka vairāki eksportētāji, kas izteikti darbojas ārvalstu tirgos, piemēram, zivjrūpnieki, ir spiesti rēķināties ar sarežģīto situāciju, kas varētu nozīmēt, ka noteiktos sektoros nodarbinātība vairs neaugs.
Taču, kopumā ņemot, varam sagaidīt, ka pozitīvās tendences saglabāsies — bezdarba līmenis šīgada otrajā un trešajā ceturksnī samazināsies. Mēs redzam, ka cilvēki turpina patērēt, ka iekšzemes pakalpojumu pieprasījums ir. Vēl jau ir sezonālie darbi un tamlīdzīgas lietas. Piemēram, būvniecībā ir diezgan saspringta situācija. Līdz ar to pozitīvās tendences turpināsies, taču būs daži sektori, kur nodarbinātības līmenis mazināsies. Vēl var teikt, ka pozitīvās tendences turpināsies, bet tās būs lēnākas, nekā mēs prognozējām, sagaidījām gada sākumā.
— Cik lielā mērā varam runāt par cilvēku maksātspējas palielināšanos? Kāda ir situācija šajā jomā?
— Lai gan cilvēki vēlas, lai būtu vēl labāk, iedzīvotāju maksātspēja uzlabojas — kaut vai salīdzinot ar iepriekšējo periodu, situācija nav vienkārša. Jā, tiek indeksētas pensijas, algas tiek palielinātas, jo darba devēji ir spiesti to darīt. Protams, dažādos sektoros šis algu pieaugums ir atšķirīgs, taču, kopumā ņemot, situācija uzlabojas, un tas ir pozitīvi. Tajā pašā laikā mēs nevaram sagaidīt, ka pirktspēja uzlabosies. Tiesa gan, raugoties selektīvi pa dažādiem sektoriem, jāteic, ka, piemēram, pensionāriem situācija varētu neuzlaboties, jo pārtikas cenas visticamāk turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka pensiju indeksācija varētu nesegt izmaksu palielinājumu visiem pensionāriem. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kādi ir katra konkrētā cilvēka dzīves un veselības apstākļi. Respektīvi, kopējā situācija uzlabojas, bet lielai daļai iedzīvotāju šis uzlabojums nebūs pietiekams, lai stabilizētu savu finansiālo situāciju, kas ekonomiskās krīzes gados tika iedragāta pietiekami pamatīgi. Tātad virzība būs sekmīga, bet ne visos sektoros un ne visiem iedzīvotājiem. Proti, ne visos segmentos strādājošie spēs uzlabojumus izjust tādā mērā, lai spētu kaut kādā ziņā salīdzināt savu pašreizējo situāciju ar to, kāda tā bija pirmskrīzes laikā. Ir bijis pietiekami liels kritums, lielas korekcijas, un atgriezties pirmskrīzes līmenī ne visi spēs.
Tomēr, lai gan daudziem joprojām ir krīzes piegarša, tas, kas šobrīd notiek, ir jānovērtē pietiekami pozitīvi. Latvija izceļas ar to, ka mūsu attīstības virzība ir visai laba. Realitāte ir tāda, ka tā varētu būt nedaudz sliktāka. ◆
