Kā tika prognozēts, patēriņa cenu līmenis maijā salīdzinājumā ar aprīli kritās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem par 0.4%. Lielāko ietekmi uz patēriņa cenu kritumu mēneša laikā noteica cenu samazinājums siltumenerģijai, autotransportam, augļiem un piena produktiem. Tāpat cenas kritās apģērbam un apaviem. Pieaugumu noteica galvenokārt cenu kāpums degvielai, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem.
Cenu pārmaiņām mēneša laikā ir novērojama pozitīva tendence — pakalpojumu cenu apjoma kritums izlīdzinās ar preču cenu samazinājumu. Precēm konkurence lielāka, tādēļ arī cenu kritums līdz šim ir bijis lielāks. Taču pakalpojumiem, kurus mazāk apdraud konkurence no ārvalstīm, cenas līdz šim samazinājās daudz kūtrāk. Pirktspējas vājināšanās ietekmē arī pakalpojumiem spiesti mazināt cenas. Arvien lielāka rezonanse eirozonā ir runām par tuvojošos deflāciju un tās iespējamajiem draudiem ekonomikai. Draudi, par kuriem vēl nesen sprieda hipotētiski, nu jau kļūst par realitāti. ES dalībvalstis arvien vairāk ieslīd deflācijas zonā. Tā negatīvu gada inflāciju aprīlī jau ir piedzīvoja Spānija, Vācija, maijā — Igaunija. Liela ietekme uz kopējo eirozonas inflāciju būs cenu attīstībai Vācijā. Pagaidām vēl vājā ekonomiskā aktivitāte mazina inflācijas atsākšanos. Turklāt negatīva inflācija eirozonā tiek prognozēta vismaz tuvākos mēnešus. Nav zināms, kādu ietekmi negatīvā inflācija atstās uz visu ES dalībvalstu turpmāko ekonomikas attīstību. Arī Latvija tuvojas deflācijai, kura gan vēl ir dažu mēnešu attālumā. Tuvāko mēnešu inflācijas attīstība ir prognozējama. Mēneša inflācija būs negatīva, bet gada turpinās strauji samazināties. Taču uz gada beigām inflācijas attīstība ir prognozējama. Līdz šim Latviju no deflācijas attālinājušas pieaugušās energoresursu cenas un nodokļu palielinājums. Taču šie faktori var būtiski ietekmēt inflācijas rādītāju gada beigās. Rudenī un ziemā, kad gada izteiksmē Latvijā būs deflācija, varam sagaidīt arī nodokļu paaugstinājumu, energoresursu cenu kāpumu, kas ar laika nobīdi atkal parādīsies tarifu izmaiņās, kā arī dažu pakalpojumu, piemēram, veselības aprūpes, cenu pieaugumā. Rezultātā nākamgad prognozētā deflācija var būt mazāka un daudz īsāku laiku.
