Bez aizņēmuma iztikt nevar. Daudzeses pagasta “Indrānu” mājās saimnieko Rasma un Zigurds Kļaviņi. Jau 16 gadu viņi nodarbojas ar graudkopību.
Bez aizņēmuma iztikt nevar
Daudzeses pagasta “Indrānu” mājās saimnieko Rasma un Zigurds Kļaviņi. Jau 16 gadu viņi nodarbojas ar graudkopību.
No kredīta līdz kredītam
“Indrānos” 120 hektāru lielā platībā audzē rudzus, kviešus, miežus, griķus un rapsi.
“Saimniekot sākām 1992. gadā. Sākumā apstrādājām ap 100 hektāru zemes. Paplašinājušies esam tikai mazliet — laika gaitā klāt esam ņēmuši vēl 20 hektāru,” stāsta Kļaviņa kungs. “Sākot saimniekot, kredītā iegādājos kombainu, ar to pamatīgi “iekritu”. Tikai nesen nokārtoju pēdējos maksājumus. Diemžēl bez kredītiem arī nevar. Pavasarī, lai apsētu 120 hektāru, vajag vismaz 15 tūkstošu latu. Subsīdijas par pagājušo gadu vēl nav maksātas. Jāatmaksā aizdevums, ko ņēmu pagājušajā gadā sēšanai, un jāņem nākamais kredīts! Tā arī dzīvojam — no viena kredīta līdz otram. Bija gadi, kad mūsu audzētos graudus nevienam nevajadzēja, nebija, kur tos likt. Atdevām par “santīmiem”. Visādi ir gājis pa šiem gadiem.”
“Divdesmit gadu nostrādājām kolhozā, es biju zootehniķe, vīrs — traktorists. Kad saimniecību likvidēja, vajadzēja domāt, kā pelnīsim iztiku,” stāsta Rasmas kundze. “Uzreiz sākām audzēt graudaugus. Kūtī ir arī lopi — divas gotiņas, sivēni, mājputni.” Rasmas kundze vairāk darbojas kūtī, apkopj lopiņus, Zigurda kungs strādā tīrumā.
Gatavojas pavasara darbiem
Šobrīd saimnieks remontē traktorus, gatavojas pavasara sējai. Zigurda kungs visu labo pats savām rokām. “Esmu apguvis metinātāja, virpotāja profesiju. Visu, ko nepieciešams salabot, varu izdarīt pats. Laukos dzīvojot, jāprot daudz amatu,” uzskata daudzesietis.
Patlaban “Indrānos” vairāk audzē lopbarību. “Manam znotam Neretā ir ferma, ar viņu arī sadarbojamies, nav transporta izdevumu,” stāsta Zigurda kungs. “Strādnieku mums saimniecībā nav, ar sievu divi vien iztiekam, darbi nepadarīti nepaliek. Nav jau laukos cilvēku, kuri gribētu strādāt lauku saimniecībā. Ir tādi, kuri nedēļu nostrādā, saņem naudu un aiziet. Es jau saprotu — darbs nav viegls.”
“Ziemā mums ir vieglāk, vairāk laika atpūsties. Vasarā gan strādājam no agra rīta līdz tumsai,” teic Rasmas kundze. “Man nav grūti, darbs vienkārši “aiziet”, pie visa pierod. Vasarā ceļamies pussešos, lai var paspēt visus darbus padarīt.”
Ligzda tukša
Rasma un Zigurds izaudzinājuši trīs bērnus. “Visi trīs ir prom savā dzīvē, pie mums vairs nav neviena,” stāsta Zigurds. “Dēls dzīvo tepat pagasta centrā, viena meita devās uz Rīgu, bet otra dzīvo Neretā.”
Visus svētkus Kļaviņu ģimene svin kopā. “Svētku reizē sanāk liela saime, mums jau ir četri mazbērniņi,” priecājas Rasmas kundze. “Manuprāt, jauniem cilvēkiem, sākot ģimenes dzīvi, ir jādzīvo atsevišķi. Nav viegli ieiet svešā ģimenē, kur citas tradīcijas. Bērni nav mūsu īpašums. Tas ir grūti, bet jāsaprot, ka bērni nepieder mums. Vientulību, kas pārņem, kad ligzda ir tukša, vajag kompensēt — iet sabiedrībā, apmeklēt pasākumus. Dzīve ar to nebeidzas,” optimistiski ir noskaņota daudzesiete.
Pilngadīgas zosis
“Sākumā mums bija astoņas zosis, sešas atdevu radiem, pašiem palika divi zosu “puiši” — Bārnijs un Fredis, pavasarī viņi būs pilngadīgi. Šie divi zostēviņi mums ir kā mīļdzīvnieciņi. Paauklēju, aprunājos,” stāsta saimniece. Pie vārdiem abi zostēviņi tikuši, saimniekiem ietekmējoties no multiplikācijas filmas “Flinstoni”. Visvairāk pārsteidz tas, ka saimniece abus baltos brīnumus spēj atšķirt, kaut gan abi ir vienādi kā divas ūdenslāses. “Viņi jau vairāk klausa sievu, pret mani nav tāda respekta, kā pret Rasmu. Gadās, ka man ieknābj,” smej Zigurda kungs.
Jau daudzus gadus Zigurda vaļasprieks ir medības. Viņš darbojas Daudzevas mednieku kolektīvā. “Kolēģis mani uzaicināja medībās, un man iepatikās. Arī mans dēls ir mednieks,” stāsta Zigurds. “Šogad mežacūku medības nebija īpaši veiksmīgas, jo nebija sniega, kas šajās medībās ir pats svarīgākais. Palika neizmantotas atļaujas. Šajā siltajā laikā ļoti savairojušies buki, mežacūkas. Pagājušajā gadā manos ziemājos ganījās ap 30 buku.”
“Laukos darbi ir nepadarāmi, taču ir jārod laiks pašiem, atpūtai. Nedrīkst “ierakties” tikai darbos,” spriež saimniece. Viņa brīvajā laikā dzied korī. Mēģinājumi notiek katru svētdienu. “Lasu avīzes, grāmatas, patīk dzeja. Manas iemīļotākās autores ir Ārija Elksne un Olga Lisovska,” teic Rasmas kundze.
