Neiedomājama nežēlība Jaunjelgavas vidusskolā, šaušalīgs, šokējošs notikums, smaga piekaušana — tā kopš 17. maija vairākus vakarus vēsta TV3 raidījums “Bez tabu” par 22. aprīlī skolā notikušo vardarbību. Kāds piektklasnieks 1. klases skolēnam tualetē spēris ar kāju pa kailu kājstarpi, kamēr viens vai divi citi skolēni pirmklasnieku esot turējuši. Izmeklēšana vēl turpinās un vainīgo vārdi oficiāli nav noskaidroti.
Pasludina linča tiesu
Pastāv nevainības prezumpcija, līdz vaina ir pierādīta un tiesa piemērojusi sodu. Lai gan pret bērniem, kuri iesaistīti kādā nodarījumā, būtu jābūt īpaši iejūtīgai attieksmei, pašlaik interneta komentētāji jau pasludinājuši linča tiesu gan konkrētam skolēnam, kurš sociālajos tīklos personīgi ir saņēmis vairāk nekā 200 draudu vēstuļu, gan viņa vecākiem un radiniekiem, kuri arī saņem draudu vēstules. Interneta portālos ir vairāki tūkstoši ļaunu komentāru. Rakstītāji sūta iznīcinošas īsziņas arī skolas vadībai un skolotājiem, un visi viņi jūtas morāli sagrauti. Kāda skolotāja teic, ka pārdzīvojumu dēļ svarā nokritusies par vairākiem kilogramiem.
Lai gan notikušajā ir iesaistīti vairāki piektklasnieki, taču plašsa-ziņas līdzekļi un interneta komentētāji vainu uzveļ tikai vienam.
Lasītāji komentāros internetā “Staburaga” redakcijai pārmet, kāpēc mēs par to nerakstījām pirms mēneša? Mēs klusējot tādēļ, ka incidentā ir iesaistīts mūsu kolēģa radinieks. Diemžēl mēs par notikušo uzzinājām tikai pēc “Bez tabu” sižeta, jo policija šādas ziņas iknedēļas pārskatos mums nesniedza, skola neinformēja, un divas pirmklasnieku mātes vērsās “Bez tabu”, nevis redakcijā.
Kāda Jaunjelgavas skolotāja sacīja, ka, lai arī cik objektīvu informāciju “Staburaga” redakcija censtos publicēt, daļai cilvēku tādu nevajag, jo viņi alkst redzēt vainīgos, izrēķināšanos, asinis, un viņu viedoklis ir jau gatavs un nemainīgs — redakcija aizstāvēšot nodarījumā vainoto zēnu un viņa radiniekus. Kā parasti, cenšamies uzklausīt visas iesaistītās puses un iegūt objektīvu informāciju. Vardarbību neatbalstām, un vainīgajiem ir jāsaņem sods, bet tikai pēc tiesībsargājošo institūciju lēmuma atbilstoši likumam.
Spriedzi vairs nevar izturēt
Cietušā zēna māte Anda “Staburagam” pastāstīja, ka viņa raidījumā “Bez tabu” nav vērsusies, to darījušas citu bērnu mātes. Iemesls bijis tas, ka policija ilgi neizmeklē notikušo incidentu. Sākumā viņa piekrita tikties ar “Staburagu”, tomēr sarunas laikā pārdzīvotā ietekmē atteicās runāt un vēlējās, lai viņas teikto vispār nerakstām, jo tas viss ir ļoti smagi. Arī novada sociālajā dienestā uzsvēra, ka māte notikušo ļoti pārdzīvo, un nevēlējās, lai mēs ko rakstām. Regulārie sižeti televīzijā un jaunjelgaviešu jautājumi, satiekot uz ielas, atkal uzplēš brūces un visu liek pārdzīvot no jauna.
Pagājušajā nedēļā skolas vadība, nogurusi un satraukta dažādu institūciju pārbaužu dēļ, par notikušo nevēlējās plaši runāt — policija veic izmeklēšanu, bet policijas pārstāvji detaļas neatklāj. Pirmklasnieku vecāki, baidoties no atkārtota uzbrukuma, pieprasījuši, lai viņu atvases uz tualeti pavada skolotāja, jo viņu bērniem ir bail to apmeklēt. Pēc notikušā ar direktores rīkojumu aizliegts 5. — 12. klases skolēniem apmeklēt sākumskolas tualetes un bez vajadzības uzturēties sākumskolas gaitenī.
Iespējams, pagrūda malā
No vairākiem avotiem “Staburags” uzzināja, ka 22. aprīlī starpbrīdī tualetē vienlaikus esot iegājuši vairāki zēni un tad arī noticis incidents. “Nedomāju, ka tas bija izplānots sadistisks uzbrukums. Iespējams, piektklasnieki bravūrīgi pirmklasnieku pagrūda malā un viņam arī iespēra,” stāsta kāda skolotāja. Tomēr to, kā bijis, centīsies noskaidrot policija.
Pēc notikušā mazais zēns raudādams visu izstāstījis skolotājai, nosaucis tā zēna vārdu, kurš viņu sitis, un arī pārējo zēnu vārdus.
Ierodoties pāridarītāju klasē, kur jau bija sākusies matemātikas stunda, skolotāja lūgusi piecelties tos zēnus, kuri nokavējuši stundas sākumu, divi piecēlušies, bet trešais, kuru vaino speršanā, turpinājis sēdēt. Tomēr arī viņš stundas sākumu bija nokavējis.
Uzreiz neatbrauc
Dažādu instanču pārstāvji un interneta komentētāji skolai pārmet, ka tā nav izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību un nav ziņojusi policijai. Skolas vadība stāsta, ka bērnam ir sniegta gan pirmā medicīniskā palīdzība, gan ziņots policijai. Bērns ir spējis pārvietoties un adekvāti atbildēt uz jautājumiem, tādēļ aizvests pie ģimenes ārstes Ilzes Sarmas, lai būtu ātrāk, jo neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde reizēm ir ilgi jāgaida. Puisēna īstā ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe bijusi slima. Viņa gan stāsta, ka tobrīd ārstes praksē strādājusi viņas palīdze un arī viņa pati tur bijusi. Ja kāds no skolas būtu piezvanījis, puisīti būtu pieņēmusi.
Redakcija ir saņēmusi pretrunīgu informāciju par notikušā laiku. Vakar skolas direktore Lauma Mīlīga sniedza plašāku informāciju: “Šis atgadījums notika pirmdien, 22. aprīlī, aptuveni pulksten 11.10. Tas bija laiks, kad 1. — 4. klases bērni dodas pusdienās, bet 5. — 12. klašu audzēkņi — uz ceturto stundu. Pie manis kabinetā ieskrēja 1. klases audzinātāja un paziņoja, ka noticis incidents, ir iesperts viņas skolēnam. Tā kā skolas medicīnas māsa tajā laikā bija pie ārstes un zinot, ka ātrā palīdzība atbrauks vēlāk, nekā mēs cietušo skolēnu varētu aizvest tepat pie ģimenes ārstes Sarmas, lūdzu, lai skolas lietvede sazvanās ar ārsti, vai viņa varēs pieņemt. Klases audzinātāja uzreiz informēja zēna mammu un lūdza ierasties.”
Māte uzraksta iesniegumu
“Jautājot zēnam, kas to ir izdarījis, viņš norādīja un nosauca 5. klases zēnu vārdus. Es momentā par to informēju Valsts policijas iecirkņa inspektoru Vilni Rubiķi un lūdzu atbraukt, bet viņš sacīja, ka nebraukšot. Norādīja, lai mēs nekādas izmeklēšanas darbības neveicot,” turpina direktore. “Tikai vēlāk uzzināju, ka viņam tajā dienā bijusi brīvdiena. Kopā ar zēna māti aizvedu cietušo zēnu pie ārstes, vienojoties, ka sazināsimies, lai būtu lietas kursā un vajadzības gadījumā sniegtu atbalstu. Daktere pēc zēna apskates konstatēja, ka vajadzīga ķirurga konsultācija, tādēļ zēns kopā ar māti autobusā aizbrauca uz Aizkraukli. Sazinoties ar mammu, uzzinājām, ka ķirurgs sniedzis medicīnisko atbalstu, ir noteicis vēsas kompreses, licis ievērot higiēnas prasības, miera režīmu un vajadzības gadījumā lietot pretsāpju medikamentus. Ķirurgs ir teicis, ka zēnam ir palaimējies, un palaidis mājās. Šajā pašā dienā pulksten 15.15. zēna māte policijai uzrakstīja iesniegumu.” Savukārt 2. maijā cietušā zēna māte vērsās pie ģimenes ārstes Zigrīdas Maijas Gulbes, ka zēnam ir paaugstināta temperatūra. Ārste nosūtīja zēnu uz konsultāciju pie urologa Rīgā un par notikušo arī ziņoja policijai. Klases audzinātāja sniedza mātei materiālo palīdzību nokļūšanai Rīgā, turp viņa ar bērnu devās autobusā. “Zinot situāciju par ģimenes materiālo nodrošinājumu, rakstiski lūdzu sociālajam dienestam palīdzēt apmaksāt ārstēšanās izdevumus. Pašreiz zēns kopā ar mammu un brālīti ir ārstniecības centrā. Mēs, skola, arī sociālais dienests sekojam līdzi zēna veselībai,” teic Lauma Mīlīga.
Prasa paskaidrojumus
Vai skola veica savu izmeklēšanu? “Skolā uzreiz nākamajā starpbrīdī no zēniem ieguvām paskaidrojumus par notikušo un gaidījām ierodamies policiju. Ar šiem zēniem runāja skolas psihologs. Taču notikuma dienā neviens policijas pārstāvis pie mums neatbrauca,” uzsver Lauma Mīlīga. “Otrajā dienā, kad savu izmeklēšanu sāka sišanā vainotā zēna māte, atkal zvanījām vietējam policijas inspektoram, kurš šoreiz atbrauca un piekodināja mūs neveikt nekādas patvaļīgas izmeklēšanas darbības, jo ar to nodarbosies nepilngadīgo lietu inspektore. Zvanījām Aizkraukles policijai, lai paātrinātu izmeklēšanas procesu, jo mums skolā jau bija savs viedoklis par vainīgajiem, bet mums paziņoja, lai mēs gaidām, ka lieta pēc likuma varot tikt izskatīta sešu mēnešu laikā. Par notikušo ziņoju incidentā iesaistītā un nosauktā zēna sitēja bāriņtiesai Vecumnieku novadā. Visagresīvāk uzvedās šī zēna māte, kura nemitīgi atkārtoja, ka viņš nav vainīgs. Viņas rīcība un policijas bezdarbība radīja 1. klases vecāku reakciju, un viņi izsauca raidījumu “Bez tabu”. ’’
“Ja policija būtu operatīvi notikušo izmeklējusi, raidījumā nebūtu nekāda sižeta. Bet tagad sacelta milzu ažiotāža, un cietēji ir abi bērni un viņu ģimenes,” uzskata kāda skolotāja, kura lūdza nenosaukt uzvārdu. “Komentētāji ar beisbola nūjām draud ierasties pie zēna ģimenes. Vardarbība rada vardarbību.”
Interneta komentētāji pārmet agresīvā zēna mātes labās attiecības ar policiju, tomēr “Staburags” tam apstiprinājumu neguva.
Vaina nav pierādīta
Sišanā vainotā zēna māte Evija gan uzskata, ka viņas dēls nav vainīgs, ka skolotāja mazajam zēnam esot norādījusi uz vainīgajiem un puisītis esot piekritis. Viņas dēlu skolotāji vainojot vienmēr, ja kaut kas skolā noticis, lai arī viņa vaina nav pierādīta.
Kādu laiku vēlāk, policijā esot, puisītis savu liecību esot mainījis, stāstījumā parādījusies spaidermana maska, kas bijusi sitējam, tomēr pēc balss puisītis sitēju vienalga esot pazinis. Vienu brīdi zēns stāstot vienu, citu brīdi ko citu, un tas arī var apgrūtināt izmeklēšanu.
Vai “Bez tabu” redzamā asins peļķe bija īsta, varbūt kāds to nofilmēja un aizsūtīja raidījumam? Skolā stāsta: kadrā redzama sveša tualetes telpa, nav bijis arī lielas asins peļķes. Dažs teic — kas gan tu esot sevišķs, televīzijā ir tikai ilustrācija, taču lielā daļā cilvēku tā rada iedomātu priekšstatu par ļoti smagu fizisku traumu. Patiesībā uz grīdas nopilējušas dažas asins piles pirksta gala lielumā. Zēna māte raidījuma pirmajā sižetā stāsta, ka dēlam bija asiņains apģērbs.
Sāk administratīvo procesu
Vardarbībā vainotā zēna māte Evija teic, ka mazo puisēnu jau nākamajā dienā redzējusi braucam ar velosipēdu. “Žēl, ka nenofilmēju ar mobilo telefonu,” viņa stāsta. Arī kāda skolotāja teic, ka redzējusi, un to varot apliecināt arī daudzi bērni.
Savukārt cietušā puisēna māte to ne apstiprināja, ne noliedza, vien sacīja, ka nevēlas runāt un “to visu” vairs nevar izturēt.
“Zēnam ir gan fiziska, gan psihiska trauma,” atzīst ārste Zigrīda Maija Gulbe. Viņa domā, ka šis gadījums daudzām izglītības iestādēm liks padomāt par nekavējošu un pareizu rīcību šādās situācijās.
Kriminālatbildība no 14 gadiem
Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Gatis Strazdiņš stāsta, ka, ņemot vērā mātes iesniegumu, uzreiz ticis sākts administratīvais process un neatbilstot patiesībai apgalvojums, ka policija izmeklēšanu sākusi tikai mēnesi pēc notikušā. Tas, cik lieli miesas bojājumi nodarīti, viegli, vidēji vai smagi, tiks atzīts pēc visu izmeklējumu saņemšanas — informē Gatis Strazdiņš. Kāds zvanītājs viņam pārmetis, kāpēc esot ierosināts “draņķa” administratīvais process, bet ne kriminālprocess. Gatis Strazdiņš skaidro, ka kriminālatbildība paredzēta no 14 gadu vecuma, bet piektklasniekiem ir 11 gadu. Ja lietas apstākļi mainītos un figurētu vecāki skolēni, tiktu ierosināts kriminālprocess. Administratīvajā lietā vecākiem var piemērot sodu, bet bērnam noteikt audzinošus pasākumus.
Divas inspektores, bet darbā nevienas
Skola policijai pārmet, ka tikai apmēram mēnesi pēc notikušā tā sākusi izmeklēšanu, nepilngadīgo lietu inspektore skolā ieradusies 23. maijā. Kāda skolotāja teic, ka tik mazi bērni nedēļas laikā aizmirst 20%, bet mēneša laikā — pusi no mācītā. Viņi, iespējams, būs aizmirsuši arī notikušā detaļas. Gatis Strazdiņš iebilst — paskaidrojumos neesot tādu vārdu kā “aizmirsu” un “neatceros”.
Gatis Strazdiņš skaidro: “Lai gan policija nekavējoties sāka administratīvo procesu, negaidīti saslima nepilngadīgo lietu inspektore, tādēļ lietas virzība nenotika. Pēc izveseļošanās viņa devās nedēļu ilgā atvaļinājumā, kas bija ieplānots jau gada sākumā. Tikai pagājušajā nedēļā viņa ieradās skolā un atsāka izmeklēšanu. Otra nepilngadīgo lietu inspektore ir bērna kopšanas atvaļinājumā.’’
Kādēļ izmeklēšanu neveica vietējais policijas inspektors? Strazdiņa kungs skaidro, ka ar nepilngadīgajiem šādos gadījumos drīkst runāt un izmeklēšanu veikt tikai cilvēks, kurš ir speciāli apmācīts, un nepilngadīgo lietu inspektore esot mācījusies speciālos kursos. To, kad varētu pabeigt izmeklēšanu, viņš pašlaik nevar pateikt. Tas būšot saprātīgā termiņā.
“Mans dēls ir hiperaktīvs”
Lai gan izmeklēšana nav beigusies un vainīgais nav nosaukts, interneta komentāros jau tiek draudēts ar linča tiesu konkrētai ģimenei. Skolas vadība teic, ka neviena plašsaziņas līdzekļa pārstāvjiem iespējamā vainīgā vārdu nav nosaukusi, viņi paši skolā ieradušies jau ar konkrētiem uzvārdiem.
Tomēr “Bez tabu” sižetā, kurš esot filmēts ar slēpto kameru, skolas vadība stāsta par skolēnu, kuram ir uzvedības problēmas un kuram stundās sēžot klāt skolotāja, tādēļ daudzi skatītāji domā, ka skolotāja norīkota pēc vardarbības tualetē, un dažs pat jautā, vai skola ir tik bagāta, ka var algot skolotāju turpmākas vardarbības novēršanai? Skolēna māte Evija stāsta, ka viņas dēls ir nevis vardarbīgs, bet hiperaktīvs, tādēļ viņam jau vairākus gadus ir piemērota sociālās korekcijas programma un skolotāja palīdz dažos mācību priekšmetos, kuros veicas visgrūtāk. “Tādiem bērniem ir grūti nosēdēt stundās,” uzsver Evija. Skola un pašvaldība pārmetot zēna neaudzināšanu, bet plašsaziņas līdzekļiem par hiperaktivitāti un korekcijas programma noklusējot. Hiperaktivitātes dēļ skolotāji esot pret viņas dēlu negatīvi noskaņoti un visos nodarījumos vainojot viņu, skolā negribot pieņemt hiperaktīvos bērnus. Skolotāji zēnā redzot tikai slikto, un, kad viņš izdara ko labu, par to nepaslavējot, tajā skaitā par uzvarām sacensībās. Pēc notikušā dēlam tiekot pārmesti vēl divi vardarbīgi nodarījumi, kas, pēc mātes domām, ir safabricēti. “Raidījumā “Bez tabu” un internetā esam nomelnoti. Sociālajos tīklos gan es, gan dēls saņemam visādas riebeklības, ļaunus komentārus, notiek emocionāla vardarbība, un tas ir smagi,” saka Evija. “Ļoti gaidu to dienu, kad atklās īsto vainīgo.”
Baidoties no linča tiesas, zēns skolu neapmeklē, un skolā ieradās vienīgi kopā ar māti, lai nokārtotu pārbaudes darbus. Šī iemesla dēļ viņš nepiedalās arī motokrosa sacensībās, jo kāds viņam atriebībā varot iemest ar akmeni, un tad iznākums būtu traģisks.
Atveseļosies krīzes centrā
Cietušais puisītis skolu līdz šī mācību gada beigām neapmeklēs — māte par to ir vienojusies ar skolas administrāciju.
Jaunjelgavas novada sociālā dienesta vadītāja Evija Elksne teic, ka skolas vadība dienestā ar iesniegumu vērsusies tikai 20. maijā, taču tajā bijis tikai viens teikums: “Sakarā ar 22. aprīlī skolā notikušo incidentu lūdzam sniegt finansiālu palīdzību cietušā ģimenei.” Pirms tam par vardarbību skolas vadība nav informējusi. Dienesta darbinieki ģimenei būtu palīdzējuši jau agrāk, ja būtu par to zinājuši.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) skolas vēstuli par incidentu, kas notika 22. aprīlī, saņēmusi 10. maijā, bet 21. maijā tā pārbaudīja bērnu tiesību ievērošanu skolā. 22. maijā VBTAI sociālajam dienestam nosūtīja vēstuli ar lūgumu sniegt cietušā puisēna ģimenei nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu sociālais dienests var koordinēt, ja ir saņemts bērna vecāku iesniegums. Sociālais dienests sazinājās ar puisēna māti, un viņa iesniegumu uzrakstīja 23. maijā, bet pašlaik ar dēlu ir krīzes centrā, kur saņems palīdzību. Rehabilitācija tajā var ilgt līdz 30—60 dienām.
Palīdz no visas Latvijas
Daudzi cietušā puisēna ģimenei vēlas palīdzēt. Lai koordinētu palīdzības sniegšanu, ieteicams sazināties ar biedrību “Vecāki Aizkrauklei”, kura cietušā zēna ģimenei nodos visu sarūpēto. Savā mājaslapā biedrība ir izveidojusi sada-
ļu “Jaunjelgavas lieta”, tur ir arī kontakti. Biedrība informē, ka daudzi jau ir palīdzējuši gan finansiāli, gan ar dažādām nepieciešamām lietām, cietušajam bērniņam atsaucīgi cilvēki jau ir nogādājuši dāvanas, lai viņu iepriecinātu. Biedrība vēl noskaidros, kāda konkrēta palīdzība ģimenei vēl būs nepieciešama un par to informēs savā mājaslapā.
Likumsargiem jāziņo nekavējoties
Izglītības kvalitātes valsts dienests pēc pārbaudes skolā norāda, ka mācību iestādē darbojas psihologs, bet ir nepieciešams arī sociālais pedagogs. Dienesta pārstāvji secina, ka skola šajā gadījumā nav pārkāpusi normatīvos aktus, bet tai ir jāpilnveido preventīvais darbs vardarbības un agresijas mazināšanai.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta—Riekstiņa informē, ka bāriņtiesas pārstāvji uz šo skolu dodas reizi gadā, jo vienaudžu vardarbība bijusi arī citās klasēs. Viņa iesaka nevilcināties un par visiem gadījumiem ziņot policijai, jo policija var veikt arī audzinošus pasākumus. Arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda uz pašvaldību neizdarību prevencijas nodrošināšanā. Pirms gada pašvaldība ziņojusi, ka novadā neviens bērns nav iesaistīts uzvedības korekcijas programmā, jo tādu bērnu neesot.
Lems domes sēdē
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks teic, ka jau trīs gadus sišanā vainotajam skolēnam ir agresīva uzvedība, bijuši gadījumi, kad viņš aizskar citus skolēnus, taču vecāki nesadarbojas, aizstāv dēlu, tādēļ esot grūti uzvedības problēmu atrisināt. Dēla māte gan ir citādās domās — tā kā skola negribot pieņemt hiperaktīvus bērnus, drīzāk ir jāmaina skolas vadība, nevis viņas bērnam skola.
Libeka kungs teic, ka kontrolējošās institūcijas prot vien nosodīt, bet ne palīdzēt. Normatīvie akti ir nepilnīgi, likums ir vienīgi bērnu pusē, un agresīvu bērnu problēmu gadījumā, kad likumīgie līdzekļi ir izmantoti, nav risinājuma. Par skolā notikušo un turpmāko pašvaldības rīcību tikšot lemts domes 30. maija sēdē.
***
Šāda ažiotāža nebūtu radusies, ja policijas pārstāvji tik nopietnu gadījumu izmeklētu operatīvāk, ja visas atbildīgās iestādes un dienesti būtu laikus veikuši savus pienākumus, to darbinieki savā starpā vairāk komunicētu un sabiedrību informētu par patiesajām vardarbības sekām. Šis gadījums nav vienīgais skolās, tādi notiek, taču daudzi tiek noklusēti. Valsts policija vakar rīkoja preses konferenci par pusaudžu vardarbību skolās, Labklājības ministrijā preses konference par šiem jautājumiem notiek šodien, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija par vardarbības novēršanu izglītības iestādēs spriedīs ceturtdien, 30. maijā.
Fakts
Iesniegumu skaits policijā par vardarbību skolās pēdējos gados — 2011. gadā bija mazliet vairāk nekā 6000 iesniegumu, 2012. gadā — 5882 iesniegumi, un šogad iesniegumu skaits varētu būt līdzīgs.
Avots: Valsts policija
Viedoklis
Aldis Labinskis,
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors
— Notikušais Jaunjelgavas vidusskolā liek vairāk uzmanības pievērst audzinošiem pasākumiem arī mūsu skolā, lai nenotiktu līdzīgi gadījumi. Mēs noteikti vēlreiz ar skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem pārrunāsim, kā rīkoties vardarbības gadījumos, bet nākamajā mācību gadā, tāpat kā līdz šim, rīkosim skolēnu tikšanās ar policijas pārstāvjiem. Līdz šim ģimnāzijā skolēnu vardarbības gadījumi ir bijuši saudzīgāki, nav bijis nepiecieša-
mības vērsties pie mediķiem. Līdzīgi incidenti jebkurā brīdī var notikt ikvienā izglītības iestādē, skola ir kā laiva, kuru šūpo viļņi. Daudz kas atkarīgs no audzināšanas ģimenē, varbūt kaut kas ir palicis nepaveikts vai izdarīts novēloti.
Tiesībsargam
Iekšlietu ministrijai
Izglītības un zinātnes ministrijai
Labklājības ministrijai
Veselības ministrijai
Rīga 2013. gada 24. maijs
Ar savu iesniegumu vēlamies, pirmkārt, uzzināt, vai šobrīd tiek darīts viss nepieciešamais cietušā bērna interesēs, kā arī, otrkārt, ierosināt vispusīgu stapresoru situācijas analīzi, kas:
izvērtētu notikumu secību un atbildīgo amatpersonu rīcību atbilstoši likumdošanas prasībām un bērna interesēm; izvērtētu, kuros gadījumos atbildīgās personas ir izturējušās nolaidīgi pret saviem pienākumiem un kādas ir tiesiskās sekas šādai bezatbildībai; izvērtētu, kādi labojumi nepieciešami normatīvajos aktos šādu situāciju novēršanai; izstrādātu rekomendācijas līdzīgu situāciju risināšanai (atsevišķi — skolām, vecākiem, sabiedrībai, medijiem) un plaši publicētu.
Šobrīd par notiekošo varam spriest tikai pēc sižetiem “Bez tabu” un komentāriem sociālajos tīklos, tāpēc vēlamies vērst īpašu uzmanību izskanējušās informācijas pārbaudei:
Kāpēc policija ir novilcinājusi lietu, pat mēnesi pēc notikušā nekas nav darīts? Vai situācijas nopietnība neprasīja, lai amatpersonām, kas ir atvaļinājumā, nebūtu aizvietotāji?
Kāpēc cietušajam (ar asiņojošiem dzimumorgāniem) neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet meklēja ģimenes ārstu? Vai izsauktais ārsts atbilstoši saviem pienākumiem ziņoja atbildīgajām iestādēm par vardarbību? Vai bērnam tika veikta medicīniskā ekspertīze, un, ja nē — kurš bija atbildīgs par tās ierosināšanu? Vai te nav redzamas pazīmes vēlmei noklusēt nodarījuma faktu?
Kurš bija atbildīgs ziņot sociālajiem dienestiem, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību (http://www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=3154& page=) ģimenei? Kāpēc tas nenotika? Vai tas, ka bērns atrodas mājās, ir attaisnojums psiholoģiskās palīdzības nesniegšanai?
Atbilstoši VBTAI teiktajam šādi gadījumi skolā bijuši vairāki. Kādus preventīvus pasākumus skola ir veikusi?
Jau pēc “Bez tabu” sižeta aizdomās turamais zēns esot uzbrucis pirmklasniekiem, kuru vecāki ziņojuši par notikušo žurnālistiem. Vai tas tā tiešām noticis? Ja aizdomās turamais mācās atsevišķā telpā ar pedagogu, kāpēc viņam bija iespēja atkārtoti uzbrukt pirmklasniekiem?
Kāpēc mēneša laikā pēc notikuma sociālie dienesti nav sazinājušies ar aizdomās turamā ģimeni, lai noskaidrotu, kāpēc bērnam ir tāda netipiski agresīva uzvedība un vai viņš pats necieš no vardarbības ģimenē?
Vai tiem bērniem, kas bija aculiecinieki vardarbībai, tika sniegta psihologa palīdzība (pirms “Bez tabu” sižeta)?
Lūdzam pārbaudīt informāciju, vai cietušā mātei pašvaldības iestāžu darbinieki ir aizrādījuši vai draudējuši par neslavas celšanu Jaunjelgavai.
Kādi būtu ieteikumi medijiem šādu situāciju atspoguļošanai? Lai gan esam ļoti pateicīgi “Bez tabu” žurnālistiem par notikušā atklāšanu, vai tik plaša cietušās ģimenes publicitāte ir vēlama? Kā labāk rīkoties medijiem tādās situācijās, kad acīmredzami tiek pārkāptas bērna tiesības, bet atbildīgās iestādes izrāda kūtrumu?
Biedrība “Vecāki par izglītību”
Biedrība “Izglītības un atbalsts
Latvijas ģimenēm”
(Saīsināti)
