Pēc gandrīz piecu mēnešu attālināta darba, no kuriem lielākā daļa tika nostrādāta platformā e-Saeima, rudens sesiju parlaments sāka klātienē. Tā mums Saeimā bija gluži kā svētku diena, zināmā mērā kā 1. septembris. Deputāti, gluži tāpat kā skolēni skolās, bija priecīgi satikt cits citu. Daļa deputātu Sēžu zālē strādāja sejas maskās vai sejas aizsegos, daļa bez tiem. Masku lietošana nebija obligāta prasība, taču Saeimas namā centāmies ievērot piesardzību. Ļoti lepojos ar to, ka Saeima ir praktiski pirmais parlaments Eiropā un pasaulē, kas izveidoja savu tehnoloģisko platformu, atbilstošu parlamenta darba specifiskajām procedūrām un digitālās drošības prasībām. Tagad mums ir iespēja strādāt pilnvērtīgi, lai arī attālināti, ja rodas tāda nepieciešamība. Šovasar strādājām arī starpsesiju pārtraukumā, Saeima sanāca uz ārkārtas sēdēm, lai galvenokārt izskatītu tos likumprojektus, kas bija steidzami un pārsvarā saistīti ar ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ, kā arī saistībā ar aktuālajiem ierobežojumiem un seku pārvarēšanu ekonomikā. Par to, kā tālāk ritēs darbs, Saeimas prezidijs, sākot rudens sesiju, īpašā sanāksmē apspriedās ar komisiju priekšsēdētājiem. Acīmredzot ar vīrusu mums vēl nāksies sadzīvot un jāmeklē jaunas formas, kā Saeimas darbu turpināt pie dažādiem scenārijiem. Izskatījām dažādas iespējas, un viena no tām varētu būt hibrīdmodelis komisiju darbā, proti, deputāti komisiju sēdēs piedalās klātienē, bet pieaicinātie un ieinteresētās puses komisiju sēdēs piedalītos attālināti. Šādus modeļus savam darbam joprojām meklē arī valdība, valsts iestādes. Rēķināmies ar to, ka vīrusa izplatības mazināšanai būs nepieciešami jauni darba paņēmieni, un ir prieks, ka mūsu valstī tos apgūst ātri. Ne tikai Saeima, bet sabiedrība kopumā sākusi strauji digitalizēties. Attālināto darbu sākām 4. aprīlī, e-Saeimu ieviesām maija otrajā pusē, un, lai gan sākotnēji daži deputāti izteica bažas par to, ka šāds Saeimas darbs būs mazāk kvalitatīvs, redzu, ka deputāti ir iepraktizējušies un debates ir ļoti kvalitatīvas. Piemēram, debates par nozīmīgo Augstākās izglītības likumu bija izcili labas.
Rudens sesijā galvenais darbs un tas, ko cilvēki visvairāk gaida, ir valsts budžets. Tas arī ir viens no smagākajiem likumprojektiem, pie kā deputātiem nākas strādāt katrā rudens sesijā. Ministrijas ir pieprasījušas papildu lielas summas, un galvenais uzdevums ir sabalansēt tās ar valsts reālajām iespējām. Pozitīvais ir tas, ka nākamgad būs pieejams apjomīgs Eiropas Savienības finansējums. Pārsvarā šos līdzekļus novirzīs dažādiem projektiem. Svarīgs likumprojekts, ko Saeima izskatīs rudens sesijā, ir Īres likums, kas sabalansēs īrnieku un izīrētāju attiecības, uzlabos īres tirgu, un atrisinās vairākas ieilgušas problēmas. Trešais būtiskais ir pilnībā jaunais Sabiedrisko mediju likumprojekts, kurš, iespējams, jau šonedēļ būs Saeimas darba kārtībā. Var prognozēt, ka abi minētie likumprojekti drīz tiks pieņemti, jo abi tiek virzīti galīgajā lasījumā. Šis likums regulēs sabiedrisko mediju pārvaldi, kopumā ļautu tiem kļūt vēl neatkarīgākiem, modernizēties un labāk integrēties. Būtisks panākums ir lēmums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Par šo jautājumu Saeimā diskusijas bijušas vairākus gadus, iepriekšējais Saeimas sasaukums konceptuāli lēma, ka iziešanai no reklāmas tirgus jānotiek. Šī valdība un Saeima to realizēs praksē. Arī Latvijas Raidsabiedrību asociācija par to ļoti iestājās un mudināja Saeimu pēc iespējas drīzāk pieņemt šo vēsturisko soli. Likuma pieņemšana nozīmē, ka komercmedijiem būs lielākas iespējas pretendēt uz reklāmu tirgu. Arī Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā 3. septembrī, atklājot rudens sesiju, medijus, īpaši sabiedriskos, izcēla kā vienu no prioritātēm.
Ne mazāk svarīgas par iekšējām problēmām ir attiecības ar kaimiņvalstīm. Baltkrievijā sākušies sabiedriski ļoti nozīmīgi procesi. Baltkrievu tauta iestājas par godīgām vēlēšanām un par savu pašcieņu. Protestu apspiešana un vardarbīga izrēķināšanās ar cilvēkiem ir mūsdienu pasaulē nepieņemamas darbības. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas ļoti skaļi un noteikti paziņoja par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Lai šajā jautājumā koordinētu sadarbību starp Latviju un Lietuvu, tikos ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti, un abu valstu parlamenti pieņēma paziņojumus par atbalstu Baltkrievijai. Abu valstu parlamentu pārstāvji par atbalstu Baltkrievijai ir runājuši arī Eiropas līmenī, un tur mūsu balsis ir sadzirdētas. Mēs, baltieši, bijām pirmie, kas mudināja pārējo Eiropu ieviest sankcijas pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu, līdz ar to viņu iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Svētdien man bija svarīgi būt Likteņdarzā, atklāt piemiņas vietu valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem. Manas dzimtas vēsture ir saistīta ar notikumiem Latvijas valstī. Manu vecomāti ar trim maziem bērniem, tajā skaitā manu tēvu, padomju vara deportēja uz Sibīriju. Viņi atbēga atpakaļ uz Latviju, taču 1949. gadā tika izsūtīti vēlreiz. Tāpēc Likteņdārzs ir ļoti nozīmīga piemiņas vieta arī man. Par to, kāda bija dzīve padomju okupācijas laikā Sibīrijā, esmu dzirdējusi ļoti daudz, un man šīs sajūtas ir ļoti personiskas. Gan mans tētis, gan vecāmāte spēja vēlreiz atgriezties Latvijā un ar asarām acīs sagaidīja 1990. gada 4. maiju, kad Augstākās padomes deputāti balsoja par neatkarības atjaunošanu.
