◆ Latvijas arheologi noslēdz sezonu ar jauniem atklājumiem.
Trīs aizraujoši stāsti par arheoloģiskās izpētes rezultātiem 2017. gadā dažādās Latvijas vietās. Arheologs Valdis Bērziņš stāsta par Riņņukalna akmens laikmeta apmetni pie Burtnieka, arheologs Uldis Kalējs — par Ludzas viduslaiku pils noslēpumiem, bet arheologs Mārtiņš Lūsēns atklāj vikingu ceļus Turlavas pusē.
◆ Musolīni karo ar mafiju.
Fašisti tikko ir nākuši pie varas Itālijā, kad sicīliešu mafija aizvaino viņu vadoni Benito Musolīni. Duče atbild skarbi. Viņš ieceļ par Palermo policijas priekšnieku Čezāri Mori, kurš Sicīlijā sāk nežēlīgu karu pret mafiju. Likumsargi liek lietā visas iespējamās metodes — arī ķīlnieku saņemšanu un spīdzināšanu.
◆ Jaunai ostai jāizglābj Roma.
Lai miljonu pilsētai Romai varētu piegādāt preces pietiekamā daudzumā, tai nepieciešama jauna osta. Ja impērijas galvaspilsētā sāks trūkt pārtikas, iedzīvotāji dumposies, un tas baida tā brīža imperatoru Klaudiju. 64. gadā Romā atklāj ostu Portu. Tur var piestāt ap pustūkstotis kuģu, un vasaras mēnešos tajā strādā līdz 15 000 vergu, strādnieku un ierēdņu.
◆ Holandietis vada pirātu valsti Marokā.
1619. gadā holandiešu kaperis Jans Janszons van Hārlems pieņem islāmu un pārtop par berberu pirātu Muratu. Viņš aplaupa eiropiešu kuģus un simtiem kristiešu pārdod Āfrikas vergu tirgos. Viņa karjeras kāpnes ir pasakainas: Murats kļūst par pirātu valsts vadoni.
◆ Galma dāma: vai tikai karalienes pavadone?
18. gadsimtā Eiropas valdnieku galmus daiļo dižciltīgas galma dāmas iespaidīgos tērpos. Viņas ir tuvākās palīdzes karalienei vai citai augstākās kārtas aristokrātei, taču viņas nav kalpones. Galma dāmas ir izglītotas mūzikā un citās mākslās, pārzina etiķetes smalkumus un cieši seko modei. Gudrākās un apsviedīgākās tiek pie vērā ņemamas ietekmes, vērtīgām dāvanām un paša karaļa uzmanības.
◆ Čikāgas inženieriem izdomas netrūkst.
Čikāga uzbūvēta purvainā vietā ar tik augstiem gruntsūdeņiem, ka ielas visu laiku līdzinās dubļu jūrai. Situācija ir tik dramatiska, ka pilsētas vadība jau grasās pārcelt visus 50 000 iedzīvotāju uz sausāku vietu, līdz 19. gadsimta vidū inženieri piedāvā kādu pārsteidzošu risinājumu.
◆ Tējas zaglis.
Britu impērija Viktorijas laikmetā bez tējas dzeršanas tradīcijas nav iedomājama, bet aizrautība ar šo dzērienu draud izputināt valsti. Tējas imports izmaksā dārgi. Ko darīt? Jāsūta uz Ķīnu kāds attapīgs “rūpnieciskais spiegs”. Valstsvīru izvēle ir par labu skotu botāniķim Robertam Forčenam.
◆ Karagūstekņi bēg, lai — uzkāptu kalnā.
“Mēs atstājam nometni un ceram atgriezties pēc 14 dienām,” kādā 1943. gada janvāra dienā raksta trīs itāliešu karagūstekņi zīmītē britu nometnes priekšniekam. Viņi nolēmuši aizbēgt no ieslodzījuma un uzkāpt Āfrikas otrajā lielākajā kalnā, jo aizbēgt no nometnes un garlaicīgās ikdienas tajā tāpat nav iespējams. Dēkaiņi ņem līdzi visai iespaidīgu aprīkojumu: no automašīnu buferu gabaliem darinātus kāpšļus, dzeloņdrātis sprādžu vietā, no gultas auklām savītas virves. ◆
