◆ Peldēšanās prieki Latvijā. Tikai 19. gadsimta vidū latviešu presē parādās pirmie raksti par peldēšanas nozīmi veselības stiprināšanā un mudinājumi mācīties peldēt. Nākamā gadsimta sākumā daži entuziasti mēģina kliedēt sabiedrības skeptisko attieksmi pret ūdeni un ūdenssportu, bet tas neiet tik viegli. 30. gados presē aprakstīta kāda peldēšanas apmācību skola Lielupē. Vispirms sanākušie mācās peldēt jūrmalas smiltīs. Pēc tam instruktors laiž skolēnus ūdenī. Katram ap vidukli ir apsiets striķis, kura otrs gals piesiets garā kārtī. Tad nu šāds “tārpiņš” cilvēka izskatā brien jūrā, kamēr instruktors ar kārti kā makšķeri sargā, lai bargais Neptūns nepaņem censoni savā varā.
◆ Hitlers sūta kaujās prettanku vienības. Kad sākās Otrais pasaules karš, Trešā reiha armijā bija speciāli apmācītu karavīru vienības cīņai ar bruņoto tehniku. Tām kaujaslaukā bija viens no visbīstamākajiem uzdevumiem — jāiznīcina pre-
tinieka tanki ar biezām bruņām un spēcīgiem lielgabaliem.
◆ Arkanzasā uzsprāgst kodolraķete. 1980. gada 18. septembra vakarā starpkontinentālo ballistisko raķešu kompleksā Arkanzasā viss ir šķietami mierīgi. Darbinieki tērzē kontroltelpā, kamēr divi tehniķi veic rutīnas apkopes darbus raķetes “Titan II” šahtā. Piepeši atskan signalizācija: notiek kaut kas nelāgs šahtā, kur gatava palaišanai ir kodolraķete ar lādiņu, kas ir 600 reižu spēcīgāks par Hirosimas atombumbu.
◆ Tauera mūros kārtību nodrošina bīfīteri. Kad 1509. gadā karalis Henrijs VIII pārceļas uz jaunu pili, daļu savu miesassargu viņš atstāj Londonas drūmajā Tauerā. Tā aizsākas stāsts par greznajos mundieros tērptajiem cietokšņa sargiem.
◆ Sasaldēts ūdens atnes miljonus. 1847. gadā Londonā ierodas nabadzīgs šveicietis Karlo Gati un pārsteidz pilsētniekus, tirgojot saldējumu un atverot kafejnīcu nabadzīgā pilsētas kvartālā. Vēlāk viņš sāk importēt Norvēģijas ledu un nemanot kļūst par miljonāru.
◆ Āzijas Marko Polo ceļā uz Eiropu. 1287. gadā nestoriešu mūks Rabans bar Sauma dodas misijā uz Eiropu, jo vēlas kļūst par diplomātu. Tomēr Rietumos sūtni vairāk ieinteresē svētās relikvijas, nevis diplomātisku sarunu vešana.
◆ Romiešu gals Britānijā. 410. gadā Romas imperators atsauc no Britānijas savas pēdējās militārās vienības. Vairāk nekā 350 gadu ļaudis mūsdienu Anglijā un Velsā ir dzīvojuši romiešu pakļautībā, bet vienlaikus arī Romas karavīru aizsardzībā. Nu tas ir galā, un sākas tumši laiki. Likuma un kārtības vietā nāk anarhija, iedzīvotāji pamet pilsētas, un tās sabrūk, zemi pakļauj ģermāņu ciltis.
◆ Brutālas izklaides arēnā ar 4000 gadu vēsturi. Spānija uzskata vēršu cīņas par svarīgu valsts kultūras mantojuma daļu, un katru gadu miljoniem cilvēku pērk biļetes uz asiņaino izklaidi arēnā. Līdz šim gadsimtiem seno tradīciju nav apturējuši ne pāvesti, ne iedzīvotāju protesti, ne matadoru nāvējoši savainotie ķermeņi arēnas smiltīs.
◆ Cīņā par vārtiem Uz Baltijas jūru. Ieguvusi monopolu Dienvidaustrumāzijas garšvielu tirgū, Holandes Republika 17. gadsimtā piedzīvo strauju uzplaukumu. Pamatus savam zelta laikmetam holandieši liek gadsimtu iepriekš, kuģojot uz Baltijas jūru caur Ēresunda šaurumu. Par kontroli šajā reģionā cīnās daudzi.
◆ Piedzīvo vēsturi. Almoravīdu dinastijas dibinātā Marrākeša kā tūkstoš gadu sens brīnums. ◆
