◆ Karš izmaina slavenību likteņus. Georgijs Žukovs izbēg no kažokzvēru dīrāšanas, Bernardu Montgomeriju izglābj nezināms karavīrs, Oksfordas students Džons Ronalds Rūels Tolkīns piedalās kaujā pie Sommnas Francijā un vēlāk savu pieredzi liek lietā, rakstot “Gredzenu pavēlnieku”. Daudzu pasaules vēstures lielo personību dzīvi ietekmē Pirmajā pasaules karā gūtā pieredze.
◆ Pudele ar knupi izkonkurē zīdītājas. Kad 19. gadsimtā mākslīgi piena maisījumi sāk konkurēt ar zīdītājām, ārsti ir šokā. Palielinās mazuļu mirstība, kam iemesls ir pat vairākas nedēļas nemazgātas pudeles un knupis. Tiesa, arī algot zīdītājas nav droši. Uzskata, ka no negantas barotājas mazulis var dabūt nāvējošus krampjus. Tiesa, Rīgas laikrakstos vēl 20. gadsimta 30. gados atrodami sludinājumi, kas piedāvā darbu spēcīgai, veselīgai bērna barotājai.
◆ Bizantijas imperatoru sargā varjagi. 9.—12. gadsimtā par Bizantijas imperatora drošību gādā īpaša miesassargu gvarde — skandināvu karotāji. Ar saviem garkāta cirvjiem skarbie ziemeļnieki sargā imperatoru no sazvērniekiem un cīnās ar impērijas ienaidniekiem.
◆ Sērkociņi atnes miljonus. 20. gadsimta 20. gados zviedrs Īvars Krīgers liek lietā spekulatīvas metodes, lai sagrābtu sērkociņu ražošanas tirgu. Savus netīros darījumus Sērkociņu karalis kārto tik veikli, ka pēc viņa mīklainās nāves finanšu pasaulē uzskata — ir miris ģēnijs, kāda cita tik drīz vairs nebūs. Krīgers piešķir aizdevumus Pirmajā pasaules karā izpostītām un jaundibinātām valstīm, tostarp Latvijai, pretī prasīdams monopolu uz sērkociņu ražošanu un tirdzniecību. Vēlāk atklājās, ka finansists rīkojas ar naudu, kas viņam nemaz nepieder.
◆ Atbrīvoto vergu zeme Libērija. 19. gadsimta sākumā daudzi ASV kristieši apvienojas kustībā par cilvēku vienlīdzību un atbrīvo vergus. Tiesa, daļai amerikāņu šķiet: melnādainajiem nav vietas balto sabiedrībā, viņi jāsūta atpakaļ uz “mājām”. Tas ir sākums jaunai valstij — Libērijai.
◆ Pirmo vācu helikoteru izmēģina sieviete. Vācu aviokonstruktors Henrihs Foke 1936. gadā konstruē lidaparātu ar diviem rotoriem, kas spēj pacelties gaisā vertikāli un teju nekustīgi “karāties” desmitiem metru virs zemes. Ar “Focke-Wulf Fw 61” ir ielikti pamati Vācijas helikopteru industrijai. Pirmais pilots, kurš izmēģina jauno lidoni, ir bezbailīgā Hanna Reiča.
◆ Izbūvē slepenu eja Florencē. Hercogam Kozimo de Mediči ienaidnieku netrūkst. Tāpat kā daudzi citi valdnieki, viņš nejūtas droši sabiedrībā. Tādēļ varenais vīrs 1565. gadā liek uzbūvēt aptuveni kilometru garu slēgtu eju, kas savieno hercogistes pārvaldes centru jeb viņa darbavietu Veco pili ar privāto rezidenci — Piti pili, lai Mediči ģimene varētu netraucēti šķērsot ļaužu pilno pilsētas centru.
◆ Terorakts virs Skotijas. Lidsabiedrības “Pan Am” lidmašīna ar 16 cilvēku lielu apkalpi un 243 pasažieriem 1988. gada 21. decembrī paceļas no Hītrovas lidostas Londonā un uzņem kursu uz ASV. Pēc 37 minūtēm dispečeri zaudē kontaktu ar lidmašīnu. Mirkli vēlāk Skotijas pilsētiņas Lokerbijas iedzīvotājus pārsteidz neizprotami dārdi tumšajās debesīs. Pēc dažām sekundēm zemē nogāžas lidmašīnas daļas ar 90 tonnām aviodegvielas.
◆ Tarāni atklāj jūras kaujas mīklas. 241. gada 10. martā pr. Kr. pie Egadu salām netālu no Sicīlijas notiek izšķirošā cīņa Pirmajā pūniešu Karā: Romas flotei izdodas uzvarēt Kartāgas floti. Gadsimtiem ilgi par šo nozīmīgo jūras kauju bija zināms no rakstītajiem vēstures avotiem, bet mūsdienās jūras arheologiem ir izdevies atrast un izpētīt tās norises vietu, gūstot daudz liecību, kas maina vēsturnieku zināšanas par antīkā laikmeta kuģiem un militārajām sadursmēm jūrā. ◆
Vēsture vēstulēs
“Kuģis nodrebēja, un visi steidzās augšā uz klāja, ” medicīnas māsa Ena Denjo Vilgrūba raksta par piedzīvoto Pērlhārborā. 1941. gada 7. decembrī Japānas gaisa spēki veica masīvu uzbrukumu šai ASV militārajai bāzei Havaju salās.
