Simts gadu cilvēka mūžā ir liels un rets notikums. Tieši tik daudz svecīšu jubilejas tortē iededza Staņislavs Sketerskis, kura dzīvesvieta ir veco ļaužu un invalīdu pansionātā “Pļaviņas”.
Simts gadu cilvēka mūžā ir liels un rets notikums. Tieši tik daudz svecīšu jubilejas tortē iededza Staņislavs Sketerskis, kura dzīvesvieta ir veco ļaužu un invalīdu pansionātā “Pļaviņas”.
Pansionāta direktore Skaidrīte Bilzena stāsta, ka pirmo reizi kādam šīs iestādes iemītniekam ir tik ievērojama jubileja, tāpēc to atzīmēja īpaši. Sirmo vīru sveica gan sociālās aprūpes iestādes kolektīvs, gan Pļaviņu un Skrīveru pašvaldības pārstāvji un M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas skolēni. Šiem sveicieniem pievienojās arī laikraksts “Staburags”.
“Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī…” — pansionātu pieskandināja apsveicēju dziedātās dziesmas, kas atbalsojās ikviena sirdī un klātesošajos izvilināja pa kādai aizkustinājuma asarai, jo tik bagāts cilvēka mūžs ir apbrīnas vērts. Par to arī saskandinājām šampanieša glāzes, vēlot jubilāram daudz laimes, bet galvenokārt veselību. Tā viņam visvairāk vajadzīga, ieejot otrajā gadu simtā. Todien jubilejas kliņģerī simboliski dega arī simts svecītes, kas radīja tik lielu siltumu un dūmus, ka sāka darboties pat dūmu detektors. Tā kā atbildīgie dienesti var būt pārliecināti par ugunsdrošību Pļaviņu pansionātā.
Staņislava kunga dzimtā puse ir Zarasai Lietuvā. Pēc tam dzīves ceļi viņu atveda uz Latviju, un lielākā mūža daļa saistīta ar Skrīveriem. Tur izveidota ģimene, kurā piedzima meita Svetlana. Ilgus gadus viņš nostrādāja Skrīveru mežsaimniecībā. Vecumdienās Staņislava kungs palika viens, jo sieva Ņina aizgāja mūžībā, bet meita pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Tieši vientulība viņu mudinājusi izvēlēties dzīvi pansionātā, sākumā bijis Skrīveros, bet nu jau desmit gadu uzturas Pļaviņās.
Lai arī Staņislava kunga solis kļuvis gausāks, un arī citu palīdzība ikdienā nepieciešama vairāk, viņš vēl ir gana mundrs. Sociālās aprūpes iestādes darbinieces stāsta, ka pastaigāt laukā viņš izejot reti un dienas vada kopā ar saviem istabas biedriem. Kaut gan sadzīves apstākļi apmierina, sirmais kungs tomēr vēlētos atgriezties Skrīveros, kur dzīvots tik ilgi un kur apglabāta arī dzīvesbiedre. Staņislava kungs dzīvo vēl ar kādu cerību — satikt savu meitu, ar kuru jau sen zudusi saikne. Tēvs un pansionāta darbinieki mēģinājuši viņu sameklēt, bet pagaidām tas nav izdevies.
