Latvijā no 2014. gada plānots sākt notiesāto personu elektronisko uzraudzību. Iepazīstot Valsts probācijas dienesta darba aktualitātes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē paudusi konceptuālu atbalstu elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidei. Elektroniskās uzraudzības sistēmas praktisko ieviešanu varētu sākt 2014. gada oktobrī, pakāpeniski tajā iesaistot vismaz 200 notiesātu personu.
Katrai personai uz kājas vai rokas piestiprinās īpašu aproci, kas ar elektroniskā signāla palīdzību būs saistīta ar speciālu raidītāju šīs personas dzīvesvietā, kas tālāk raidītu signālu uz monitoringa centru. Elektroniskās uzraudzības sistēma ļautu konstatēt, vai notiesātā persona noteiktajā laikā ir savā dzīvesvietā. Kriminālnoziedznieku dalība elektroniskās uzraudzības sistēmā notiks pēc rūpīgas atlases, nepieļaujot iespēju, ka, piemēram, šādi pirms termiņa tiktu atbrīvoti sabiedrībai bīstami noziedznieki. Elektronisko uzraudzību būs iespējams piemērot arī dzimumnoziedznieku kontrolei, tomēr katrs gadījums tiks rūpīgi vērtēts.
Igaunijā Harjumā apgabala tiesa jau 2007. gadā izdeva pirmās atļaujas piemērot elektronisko novērošanas sistēmu cietumniekiem, kuri priekšlaikus atbrīvoti no apcietinājuma. Igauņi atkal mūs apsteidza.
Tomēr šogad veiktais pētījums pierāda, ka vairākums (83%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nepieciešams palielināt sodus personām, kuras pastrādājušas seksuālus noziegumus pret nepilngadīgajiem, nevis piestiprināt viņām aproces. Turklāt, ņemot vērā, ka tā ir tikai elektroniska saziņas ierīce, noteikti būs iespējams to arī atslēgt.
Pats esmu strādājis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā un droši varu apgalvot, ka diemžēl seksuāli izmantotam bērnam vai pieaugušajam psihe un dzīve ir sabojāta uz visu mūžu. Vispirms jāuzmana bērns, nevis viņa pāridarītājs. Turklāt aproci nepiestiprinās uz mūžu, bet noteiktu laiku. Kas būs pēc tam, kad to noņems? Kā liecina prakse, šādiem noziegumiem sekas nezūd ilgi un slimi cilvēki ir jāārstē, nevis tikai jāuzrauga.
Vai šādiem noziedzniekiem nevajadzētu uzlikt kādu zīmi, ko nevar noņemt visu atlikušo mūžu? Lai citi zina, ka no viņiem jāuzmanās! Arī šajā ziņā igauņi mūs apsteiguši… Nule Igaunijas parlaments atbalstījis likumu par seksuālo noziegumu pastrādājušo cilvēku kastrāciju.
Tomēr nevar noliegt, ka elektroniskā uzraudzība ir solis uz priekšu, lai kaut nedaudz, bet mazinātu kriminogēno situāciju Latvijā. Tikai kāpēc tik ilgi domājam?
