Ebruāra nogalē pēkšņi un negaidīti stājusi pukstēt ilggadējās Jaunjelgavas vidusskolas skolotājas Ilgas Ladinskas sirds.
Tu esi katram viena, tikai viena,
Pie kuras kā pie saules bērni turas klāt,
Un tāpēc ir tik grūti, zaļām skujām birstot,
Uz mūžu smagai zemei tevi atdot, māt!
Februāra nogalē pēkšņi un negaidīti stājusi pukstēt ilggadējās Jaunjelgavas vidusskolas skolotājas Ilgas Ladinskas sirds.
Pēc skolotājas kvalifikācijas iegūšanas 1951. gadā viņa sāka strādāt par 1.—4. klases skolotāju vidusskolā, un Jaunjelgavai ir veltīta visa viņas turpmākā dzīve un darba mūžs. Ar savu mīlestību, pedagoģisko prasmi, vecāku un kolēģu atbalstu Ilga sagatavoja daudzas mazo jaunjelgaviešu paaudzes sekmīgai zināšanu apguvei vecākajās klasēs.
Kā klusa, mierīga, bet prasmīga darba darītāja, gudra un inteliģenta sieviete Ilga ir iemantojusi atzinību, cieņu un autoritāti gan kolēģu vidū, gan pilsētas sabiedrībā. Ļoti mīlēja teātri, daiļliteratūru.
Jaunjelgavas vidusskolas kolektīvs, kādreizējie darba biedri un jaunjelgavieši dziļā pateicībā par skolotājas Ilgas ieguldījumu izglītības un audzināšanas darbā noliec galvas aizgājējas priekšā, skumst par viņas zaudēšanu un izsaka līdzjūtību tuviniekiem.
Jaunjelgavas vidusskola
