Jau divas nedēļas FM viļņos skan jauna kristīga radiostacija “Radio Marija Latvija”. Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš ir šī radio izveides iniciators Latvijā, “Staburagam” stāsta, ka raidstacijas uzdevums ir piedāvāt katolisku saturu, arī dievkalpojumu translāciju katru dienu.
“Vai gribi kopā ar mums lūgties “Kunga eņģeli” (lūgšana par mirušajiem — aut.)?” jautā priesteris Pēteris Skudra, kad dažas minūtes pirms pulksten divpadsmitiem esmu ieradusies “Radio Marija” telpās, kas ierīkotas Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Piekrītu. Tā ir mana pirmā un pēdējā debija radio šajā dienā, jo, kad priesteris vēlāk, izrādot telpas, piedāvās nodot sveicienus aizkraukliešiem, atsaku. Dodamies uz studiju. Kad brīvprātīgā Lūcija dod signālu, ka esam ēterā, lūgšana var sākties.
Var teikt, šī mazā epizode arī izsaka visa radio jēgu un būtību. Tā uzdevums ir aicināt ikvienu klausītāju vienoties baznīcas lūgšanā, padziļināt Svēto Rakstu zināšanas, galu galā nostiprināt savu kristīgo identitāti. “Radio Marija” 24 stundu režīmā ir dzirdams FM frekvencēs Rīgā (97,3), Liepājā (97,1) un Krāslavā (97,0). Savukārt internetā to var klausīties neierobežoti visā Latvijas teritorijā. Zbigņevs Stankevičs jau iepriekš medijiem bija darījis zināmu, ka Latvijā vēlētos ne tikai katoļu radio, bet arī televīziju. Jautāts, vai tā būs, viņš atbild: “Ceru, ka būs, bet šobrīd prioritāte ir “Radio Marija”. Tā mērķis ir nodrošināt pārklājumu visā Latvijā, lai ikvienu cilvēku valstī varētu sasniegt labā vēsts.” Pēteris Skudra, kurš ir atbildīgais par radio saturu, skaidro, ka tuvākais plāns ir nodrošināt iespēju, lai radio skan valsts ziemeļos — Valkā, Valmierā, kur cilvēkiem ir ierobežota piekļuve katoļu baznīcai. “Alūksnē ir viens priesteris, Valmierā un Cēsīs arī. Gar jūras robežu četras draudzes apkalpo armijas kapelāns, kurš visu nedēļu ir Ādažos un svētdienās izbraukā Salacgrīvu, Saulkrastus un citas draudzes. Siguldā, Madonā ir priesteris, bet ir vietas, kur cilvēki aicina, lai pie viņiem brauc priesteris un celebrē mises, bet priesteru trūkst.” Lai arī radio aptver lielāku teritoriju un tamdēļ pēc būtības arī veido lielāku dievlūdzēju skaitu, radio nav domāts kā alternatīva baznīcai, bet kā palīgs tiem, kuri nevar regulāri apmeklēt savu draudzi — skaidro P. Skudra.
Daudz ziedotāju
Lai sāktu “Radio Marija Latvija” raidīšanu, bija pārpirktas trīs Latvijas radiostacijas, kuras iepriekš Latvijā retranslēja Krievijas radiostacijas. Trīs gadu laikā, kopš tapa “Radio Marija Latvija”, starptautiskais kristīgā radio tīkls “Radio Marija” Latvijas radiostacijas izveidei piešķīris 480 000 eiro. “Taču Baznīca Latvijā radio izveidē nav ieguldījusi nevienu “santīmu”, vienīgais devums ir telpu iedošana radio izveidei,” atklāj Z. Stankevičs. Līdzekļus telpu iekārtošanai un tehnikas iegādei saziedoja Lietuvas un Ukrainas iedzīvotāji. Savukārt radiostaciju iegādei ziedoja Spānijas, Itālijas, Šveices, Vācijas un Āfrikas iedzīvotāji. “Kas ir pārsteidzoši — mēs skatāmies uz viņiem no augšas, bet tur bija daudz ziedotāju ar mazām summām,” stāsta arhibīskaps. Vienīgais Latvijas Baznīcas ieguldījums šajā projektā ir telpas. Plānots, ka mēnesī radiostacijas uzturēšana provizoriski izmaksās 6000 eiro, tomēr reālās izmaksas precizēs. Radio darbību pirmo gadu vai pusotru gadu nodrošinās starptautiskā organizācija, tomēr vēlāk radio pilnībā nodrošinās no cilvēku ziedojumiem. Vai šāds radio var pastāvēt no ziedojumiem? P. Skudra atbild: “Itālijā radio darbojas kopš 1983. gada, esam 70. valsts, kur šāds radio jau skan, kāpēc lai tas neizdotos arī mums?”
Politiskajam
pīrāgam — nē!
“Radio Marija Latvija” savā misijā ir pilnīgi atkarīgs no brīvprātīgo kalpojuma, arī tā saturu veido paši klausītāji — ticīgie, kas darbojas baznīcā. Vai varam uzticēties brīvprātīgajiem? Z. Stankevičs atbild: “Tāpēc “Radio Marija” programmas direktors ir priesteris, viņš nodrošina saistību ar baznīcu. Viņa atbildība ir rūpēties par to, lai radio nesludinātu tādas lietas, kas ir pretrunā ar baznīcas mācību.” Katra informācija ir jāuztver kritiski — domā P. Skudra. Viņš atklāj, ka, pirms brīvprātīgais nāk ar savu ideju, ir saruna, par ko būs raidījums, kāds būs formāts, vai tas atbilst katoļu mācībai. “Šobrīd mums ir pozitīva pieredze ar raidījumu veidotājiem. Pilnīgi noteikti gadīsies, ka būs kādam jāsaka — tu vairs nevari turpināt, jo tas, ko tu stāsti, nesaskan ar to, ko lasām katehismā. Maini formātu, saturu! Mēģināsim maksimāli ātri reaģēt uz visām atkāpēm,” viņš sola.
Z. Stankevičs norāda, ka atbild arī par to, lai radio nekļūst par politiķu propagandas ruporu. Politiķi, tāpat kā citu profesiju pārstāvji, var pieteikties par brīvprātīgajiem, stāstīt par savu garīgo pieredzi, taču nedrīkst radio nodarboties ar aģitāciju. “Ja politiķi vēlēsies padalīties ar to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvē, nesavtīgi, ar tīriem nodomiem — lūdzu, mēs priecājamies, bet, ja gribēs te nākt, lai uzceptu savu politisko pīrāgu, tad nē.”
Vieta, kur veidoties dialogam
“Radio Marija” rīta programmas daļa vairāk veltīta lūgšanai, ir mise, savukārt vakara programma ir laiks raidījumiem. Pārraides attīstās trijos virzienos — stāsta P. Skudra. Viens virziens ir teoloģiskā puse, kas sastāv no jautājumiem par Bībeli. Otrs virziens — garīgā dzīve, raidījuma bloks par to, kā ikdienā izdzīvot savu ticību — dažādas liecības. Trešais — sadzīves lietas: vides aizsardzība, kultūra, māksla.
Saku priesterim, ka man ne vienmēr patīk mūzika, kas skan, priesteris piekrīt, ka tas ir gaumes jautājums. “Katrs aicināts iesaistīties radio satura veidošanā, lai zvana, izsaka savu viedokli, lai iesaka savus māksliniekus, kas viņiem šķiet kvalitatīvi un sirdij tuvāki. Redzēsim!” Arī Z. Stankevičs norāda, ka klausītājiem ir liela nozīme raidījuma veidošanā. “Mēs gaidām, ka jūs stāstīsiet par savu Dieva meklējumu pieredzi, uzdosiet jautājumus par tēmām, kas jums ir aktuālas, pastāstīsiet arī par savām šaubām. “Radio Marija” var būt laba vieta, kur veidoties dialogam starp ticīgiem un neticīgiem cilvēkiem, ticību un zinātni.” Priesteris atzīst, ka viņu iepriecina klausītāji, kuri radio sniegto informāciju vērtē kritiski, piezvana un tā arī saka : “Es nepiekrītu tam vai piekrītu tikai daļēji!”
***
Par ko pašam ir gandarījums? “Par to, ka ēterā esam jau nedēļu,” priecīgs ir P. Skudra. “Un par to, ka priesteris vēl ne reizi nav nokavējis rīta katehēzi,” smej viena no brīvprātīgajām. “Jā, vēl ne vienu reizi neesmu aizgulējies, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek,” piekrīt arī pats priesteris un skaidro, ka “Radio Marija” pagaidām trūkst cilvēku, kas darbojas pie galvenās pults. “Ir brīvprātīgie, kas nāk reizi nedēļā, ir cilvēki, kas nāk biežāk, bet šobrīd nevaram nodrošināt to, ka par pulti nav jādomā. Kad Velta ir pie pults, tad varu mierīgu sirdi gulēt,” smejas P. Skudra. “Daudzi baidās no pults, bet nav nemaz tik sarežģīti. Pagriez kloķīti uz augšu, pagriez uz leju, viss notiek!” Pogas grozīt māk Lūcija — brīvprātīgā no Valmieras. Viņa bija tā, kas ēterā “palaida” lūgšanu “Kunga eņģelis”.
Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vēlējums “Staburaga” lasītājiem svētkos
Mēs esam aicināti dzīvot citiem, jo prieks dzimst tur, kur ir dalīšanās un kopība, kur cilvēks nedzīvo tikai sev. Lai Bērns Jēzus ienes savu svētību Jūsu namā un sirdī!
