Ik vakaru es rāpjos debesīs pa saules staru. Ik vakaru es cenšos atrast savu laimes garu.
Ik vakaru
es rāpjos debesīs
pa saules staru.
Ik vakaru
es cenšos atrast
savu laimes garu.
Kādu vakaru
skaitīju zvaigznes,
un tu biji visspožākā.
Mana saule,
mana debesu poga košākā.
Ar tevi esmu pasaulē
visdrošākā.
Bet nāca rīts
un nežēlīgi
rāva tevi līdz.
Es neredzēju
savu sauli,
savu pogu,
savu dvēseles logu.
Atkal atnāca vakars,
atkal zvaigznes skaitīju klusi
Un devos uz to pusi,
kur tu vēl joprojām,
tinusies zeltainās drānās,
dusi.
Ik vakaru es rāpjos
debesīs
pa saules staru.
Ik vakaru meklēju
savu laimes garu.
Bet vai to vispār varu?
Kādu vakaru skaitīju zvaigznes.
Tik redzēju tevi vienīgo.
Vienīgo… atklāto… patieso…
Iluta Reimarte, Seces pamatskolas 9. klases skolniece
