Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecībā “Palejkalni” ir 210 liellopu, tajā skaitā 70 slaucamo govju.
Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecībā “Palejkalni” ir 210 liellopu, tajā skaitā 70 slaucamo govju. Karstā un sausā laika dēļ samazinās izslaukums. “Palejkalnu” saimniecei Silvijai Miščenko ik dienu nākas zaudēt ap 40 latu.
“Palejkalnu” ganāmpulkā ir piecu šķirņu govis, raibas kā pupas zieds. Silvijas kundze ar savām piena devējām lepojas, jo vidējais izslaukums no pagājušā gada augusta līdz šī gada augustam ir 6300 litru no govs. Raibā rekordiste Saulīte izdod pat 8200 litru gadā.
Piensaimniece ar pieredzi
— Esmu zootehniķe, “Palejkalnu” lielfermā sāku strādāt vēl kopsaimniecības laikā, te ir mana pirmā un vienīgā darbavieta. 2000. gadā reģistrēju savu zemnieku saimniecību, kuru nosaucu “Palejkalnu” vārdā. Ar piensaimniecību nodarbojos kopš 1994. gada, kad no “Aizpuru” fermas privatizēju pirmās 48 govis. Piensaimniecībā man ir liela pieredze, tomēr tik neražīgu vasaru kā šogad piedzīvoju pirmo reizi, — atzīst Silvija Miščenko.
Piebaro spēkbarību
Lielajam “Palejkalnu” ganāmpulkam ziemai sagatavots pietiekami lopbarības, no šiem krājumiem barību pagaidām vēl nedod. Slikti aug atāls, zeme tik sausa, ka sāk izkalst pat āboliņa lauki. Ganību un pļavu pietiek, jo Silvijas kundze apsaimnieko ap 180 hektāru. Lai izslaukums nesamazinātos pārāk strauji, govij dienā dod ap četriem kilogramiem kombinētās lopbarības.
Karstajā laikā viena govs pārkarsusi un saslimusi, nācies nokaut. Lopi nav apdrošināti, jo tik lielam ganāmpulkam apdrošināšanai vajag daudz naudas, tāpēc nekādu kompensāciju Silvijas kundze nesaņems.
Pienu saimniece pārdod Rīgas piena kombinātam. Samaksa par augstākās šķiras pienu diemžēl ir maza — 9,5 santīmi par litru.
Pārsteidz informācija “ar bārdu”
— Mani šokē, ka zemkopības ministrs uzskata, ka Latvijas piensaimnieki nav kritiskā situācijā. Viņam pēdējie dati ir par jūniju. Tajā laikā, protams, izslaukumi vēl nesamazinājās. Lai apkopo ziņas par augustu, tad redzēs, ka ārkārtas situācija jāizsludina nekavējoties, — saka Silvijas kundze.
Viņasprāt, ierēdņu darba tempi ir pārāk gausi, tāpēc arī pašreizējo situāciju valdība nepārzina.
— Ja ministram visas ziņas nonāk ar divu mēnešu novēlošanos, tad ārkārtas situāciju varētu izsludināt novembrī, bet zaudējumus droši vien aprēķinās līdz Ziemassvētkiem. Diemžēl daudziem zemniekiem palīdzība tad jau būs par vēlu, jo govis nāksies, iespējams, likvidēt. Par mums neviens valdībā neuztraucas. Gadu gaitā esam pie tā pieraduši, tomēr kritiskā situācijā to apzināties ir gauži bēdīgi, — pārliecināta “Palejkalnu” saimniece.
