14. septembrī Igaunija pateica savu “jā” Eiropas Savienībai.
14. septembrī Igaunija pateica savu “jā” Eiropas Savienībai. Pirmsreferenduma laikā igauņiem bija iespēja uzklausīt arī politiķu nostāju šajā jautājumā, bet Igaunijas eksprezidents Lennarts Meri uzsvēra — igauņi ilgi domāja, tomēr viņiem ir svarīgi izlemt pašiem.
Lai vērotu referenduma norisi Igaunijā un uzzinātu, kāds noskaņojums valda kaimiņvalstī pirms un pēc referenduma, vadības grupa “Latvija Eiropā” rīkoja braucienu, kurā piedalījās žurnālisti no visiem Latvijas novadiem. Trijās dienās mums bija iespēja tikties ar politiķiem, bijušo un tagadējo Igaunijas prezidentu un daudziem interesantiem cilvēkiem. Lietuva savu “jā” vārdu teica jau pavasarī, un Latvijai ļoti nozīmīgs bija arī igauņu lēmums.
Uzticas prezidentiem
Bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri jau 24 stundas pirms referenduma bija pārliecināts, ka tauta teiks “jā”. Viņš nekļūdījās. Referendumā par Igaunijas iestāšanos ES par balsoja 66,92 procenti vēlētāju, pret — 33,08. Referendumā piedalījās 63,4 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Daudzi Igaunijas politiķi šajā pārdomu laikā paziņoja savu nostāju ES jautājumā. Aptaujas liecina, ka visvairāk igauņu uzticas Valsts prezidenta Arnolda Rītela un eksprezidenta Lennarta Meri viedoklim. Viņi abi pauda savu atbalstu ES. Igaunijas prezidents sarunā ar žurnālistiem uzsvēra: “Svarīgi, lai visas Baltijas valstis iestātos Eiropas Savienībā. Nav korekti man kaut ko ieteikt latviešiem, bet mēs vienmēr esam bijuši kopā — stāvējām Baltijas ceļā, atkarojām savu neatkarību. Nu varam veidot vēl kaut ko, bet jau citā līmenī. ES kopīgi varēsim iestāties par savām prasībām un vēlmēm.”
Priekā mērāms dzīves līmenis
L. Meri atzina, ka igauņiem, latviešiem un lietuviešiem Eiropas cena ir daudz augstāka nekā, piemēram, poļiem vai čehiem, bet nevajag aizmirst, ka šī savienība ir cita nekā tā, kurā mēs savulaik jau bijām. “Eiropa ir skaista tādēļ, ka apvieno tautas katru ar savu kultūru, piemēram, igaunim un sicīlietim ir maz kopīga. Tas nebūs konfliktu, bet mīlestības iemesls starp tautām. Eiropa to ir sapratusi, un tādā savienībā nolēmusi stāties Igaunija,” teica eksprezidents.
Par ieguvumu, sakot “jā” Eiropas Savienībai, Meri kungs uzskata to, ka ES aizsargās no agresijas, palīdzēs atrast ceļu, lai īsākā laikā sasniegtu tādu pašu dzīves līmeni. Viņš bilda, ka tas mērāms ne tikai degvielas vai cukura cenā, bet arī dzīvespriekā — lai mūsu bērniem nebūtu tādu problēmu, kādas savulaik bijām spiesti risināt mēs.
Koki dziedē senās rētas
Sarunā ar L. Meri pārņem sajūta, ka tik gaišam un intelektuālam cilvēkam nemaz nevar neuzticēties.
Ceļā uz eksprezidenta rezidenci jūras ieskautā Viimsi pussalā Tallinas piepilsētā grūti pat noticēt, ka netālu dzīvo bijušais Igaunijas prezidents. Te viss ir pārāk vienkārši — dažu metru attālumā pussabrukusi būda, neappļauta zāle. Arī eksprezidenta rezidence un tās apkārtne nepārspīlēti vienkārša, bet gaumīga.
“Pēdējā laikā esmu iestādījis ap 200 koku. Ne tādēļ, ka esmu kļuvis par botāniķi, bet cenšos dziedēt senās rētas — savulaik te bija padomju armijas bāze,” saka Meri kungs. “Vēroju, kā ostā ienāk un aiziet kuģi, un šis skats man ir brīvības simbols.”
Palīdzēs arī eiroskeptiķu uzskati
Lai gan Igaunijas pilsētu ielās uz katra soļa zilas cerību krāsas plakāti ar bezdelīgas simbolu apstiprina: “Jā, mēs nākam!”, Igaunijā nesnauž arī eiroskeptiķi. Aptaujas liecina, ka vēl gada sākumā Igaunijā bija vairāk to, kuri bija pret iestāšanos Eiropas Savienībā, bet nu situācija mainījusies. Lai būtu vienlīdzība, valdība piešķīrusi līdzekļus arī eiroskeptiķu kampaņai.
Centra partija (vadītājs E. Savisārs), kura valdībā ir opozīcijā, augustā pieņēmusi lēmumu iestāties pret ES, reizē iegūstot pretrunīgākās partijas slavu — cilvēks ar savu “par” pārliecību spiests pieņemt partijas “pret” nostāju. Centra partijas pārstāvis, Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Pēteris Kreicbergs uzskata, ka referendumu vajadzēja rīkot jau pavasarī, kad lielākā daļa igauņu bija noskaņoti skeptiski. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienībā par ātru stāties, jo tur mūs neviens negaida: “Uzskatu, ka ES ir pārāk sociālistiska savienība, kurā ir pārlieku daudz noteikumu un prasību. Tajā Igaunija zaudēs patstāvību.”
Igaunijas premjerministrs Juhans Partss atzīst, ka eiroskeptiķu uzskati ir ļoti vajadzīgi, tie palīdzēs attīstības procesā. Viņš referenduma priekšvakarā uzsvēra, ka pārmaiņas, ja tauta nobalsos par iestāšanos ES, būs mazākas nekā “nē” gadījumā.
Riigikogu (Igaunijas parlamenta) spīkere Ene Ergmā uzskata, ka daudzi eiroskeptiķu argumenti ir smieklīgi un vairāk līdzinās vēlmei būt uzmanības centrā, nevis viņi ir pārliecināti eiroskeptiķi.
Mierīgā tauta saka “jā”
Referenduma rīts Tallinā uzaust skaists un kluss. Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc nenotiek dažādi pasākumi un aktivitātes, kā tas vēlēšanu dienās ierasts Latvijā, politiķi bilst, ka igauņi ir mierīga tauta. Toties pie katras mājas plīvo zili melni balts valsts karogs. Politiskās partijas pulcējas kādā noteiktā vietā un kopā sagaida referenduma rezultātus. Partiju birojos notiekošo pārraida arī TV kanālā.
Kadriorgas Tenisa centrā, kur iekārtots vēlēšanu iecirknis, žurnālistu ielenkts, savu “jā” vārdu ES saka Igaunijas prezidents A. Rītels. Vienā no Tallinas rajoniem — Lasnamē — sastaptie igauņi labprāt atklāj savu izvēli. “Mēs nevaram dzīvot izolācijā, tāpēc balsoju par iestāšanos Eiropas Savienībā,” saka Inga. “Es vairs neko neiegūšu, bet ceru, ka maniem bērniem un mazbērniem būs labāka dzīve un pavērsies lielākas iespējas.” Viņai ir 75 gadi. Kundze piebilda — ja būtu iespējams, balsotu par triju Baltijas valstu apvienošanos.
Daži atzina, ka viņi ir pret ES, bet balsojuši par iestāšanos tikai tāpēc, lai nepaliktu atstumto lomā. “Uz Austrumu pusi raugoties, ir vēl sliktāk,” bilst kāds vīrs. “Izvēlos mazāko ļaunumu no diviem.”
“Visi balso pret, es arī,” saka medicīnas māsa Irina. “Labi dzīvojām neatkarīgajā Igaunijā, kāpēc nevar palikt pa vecam? Arī daudzi mani paziņas balsos pret iestāšanos ES.”
Krievu valodu neatzīst
Uzrunājot iedzīvotājus, vēlreiz nākas pārliecināties, ka ir nemainīgas vērtības. Krievu valoda daudziem igauņiem uzticību nevieš, un vispirms nākas uzklausīt, ka beidzot taču jāmācās igauniski. Tikai tad, kad paskaidroju, ka esmu no Latvijas, cilvēki visnotaļ labvēlīgi aprunājas. Jāatzīst, ka, tāpat kā Latvijā, lielākoties jaunākās paaudzes cilvēki, krievu valodu nezina, bet labi pārvalda angļu valodu.
Šos vērojumus apstiprina arī Pērnavas humanitārās ģimnāzijas 12. klases audzēkņi. Lai gan jaunieši var izvēlēties, kādas valodas mācīties, no apmēram desmit audzēkņiem, kuri ieradušies uz tikšanos, krievu valodu mācās tikai viena meitene. Izvēli viņa pamato ar to, ka šī valoda patīk. Pārējie atzīst, ka krievu valodu nesaprot tik labi, lai tajā varētu sarunāties. Jaunieši atklāj arī savu nostāju — ja būtu jābalso, viņi visi teiktu “jā” Eiropas Savienībai.
Vajadzēja pagaidīt
Pēcreferenduma rītā eiroskeptiķi, kuri pārstāv Pētniecības centru “Brīvā Eiropa”, pauda — Igaunija, kura pēdējās desmitgades laikā piedzīvojusi strauju ekonomisko augšupeju, būs spiesta atgriezties pie plānveida ekonomikas.
Centra pārstāvis Igors Grjazins atzina, ka nekādas vienotas eiroskeptiķu kustības Igaunijā nebija. “Neviens arī nav teicis Eiropai “nē”, bet gan — “pagaidīsim!”, cerībā, ka šī savienība izjuks.” Viņš arī bilda, ka noteicošā loma bija propagandai, aicinot balsot par iestāšanos ES.
Nepārliecinoši bija eiroskeptiķu aprēķini. No 860 000 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 555 tūkstoši. Divas trešdaļas (369 000) balsoja par iestāšanos ES, bet, ja būtu piedalījušies visi, rezultāts būtu citādāks. “Vienu savienību mēs, Baltijas valstis, jau izjaucām, un zinām, kā tas darāms,” ne sevišķi nopietni piebilda Igors Grjazins.
* * *
Daudzi Igaunijas politiķi izteica cerību, ka arī Latvija nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā, uzsverot — visas Baltijas valstis saista ciešas ekonomiskas un draudzības saites, un arī Eiropas Savienībai mums jāpievienojas kopā.
***
FAKTS.
Igaunijā dzīvo aptuveni 1,4 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 68 procenti ir igauņi. No 371000 Tallinas iedzīvotāju apmēram 1200 ir latviešu.
