Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes inspektori pārbaudīja visus rajona ganāmpulkus.
Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes inspektori pārbaudīja visus rajona ganāmpulkus. Līdz šim par dažādām nepilnībām dzīvnieku īpašniekus tikai brīdināja, bet nu par nenovērstajiem trūkumiem piemēroti pirmie sodi.
Divi gadi — pietiekami ilgs laiks
Latvijā ganāmpulkus reģistrēt sāka 1998. gadā. 2002. gadā Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes inspektori veica plānveida pārbaudes rajona ganāmpulkos. Atklājot nereģistrētu ganāmpulku vai dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumu, īpašnieku brīdināja un aicināja nepilnības novērst. Divi gadi bija pietiekams laiks, lai to izdarītu. Taču šogad veiktajās pārbaudēs atklāts, ka arī divu gadu bijis par maz, lai brīdinātie saimnieki nepilnības novērstu, tāpēc piemēroti pirmie naudassodi.
Strādā, kā strādājuši
Šī gada 1. janvārī stājās spēkā noteikumi par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrāciju un dzīvnieku apzīmēšanu. Tāpēc, pārbaudot saimniecības, inspektori vislielāko uzmanību pievērš četrām lietām: vai dzīvnieki un novietnes ir reģistrētas, vai veikti nepieciešamie izmeklējumi, vai nelieto aizliegtos medikamentus, kā izturas pret dzīvniekiem.
Inspektore Inguna Vidnere stāsta: “Daudzas prasības veterinārijā cilvēki saista ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču ganāmpulkus reģistrē jau vairākus gadus, arī dzīvnieku labturības prasības ir spēkā ilgāku laiku. Pēc 1. maija strādājam tāpat, kā līdz šim, tikai formalitātes kārtot kļuvis sarežģītāk. Salīdzinot ar pirmajām pārbaudēm 2002. gadā, situācija saimniecībās uzlabojusies. Dzīvnieku īpašnieki kļuvuši saprotošāki, cenšas sakārtot dokumentāciju, piensaimnieki regulāri pārbauda dzīvnieku veselību, tomēr problēmu joprojām ir daudz.”
Pases un numuri ausīs
Dzīvnieku īpašnieki lielākoties neievēro dzīvnieku apzīmēšanas noteikumus. No šī gada sākuma arī pašpatēriņam domātiem liellopiem, kazām un aitām jābūt apzīmētām. Ja pašu vajadzībām nokauj dzīvnieku līdz 20 dienu vecumam, viņu var arī neapzīmēt, taču par notikušo jāziņo Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram. Daudzi zemnieki to uzskata par nevajadzīgu prasību un lieku naudas tēriņu, taču auss krotālija maksā lētāk nekā naudassods par nereģistrētu un neapzīmētu dzīvnieku turēšanu. Jaunums arī tas, ka šogad reģistrētām aitām un kazām numuri jāstiprina abās ausīs, nevis vienā, kā iepriekš.
Reģistrētiem un apzīmētiem jābūt visiem dzīvniekiem, kurus pārdod kautuvei vai citam saimniekam, tas attiecas arī uz maziem siventiņiem. Nepieciešama veterinārārsta apstiprināta pārvietošanas deklarācija, liellopiem — arī pase.
Dublikāts par maksu
Pārbaudes laikā domstarpības bieži rodas dokumentu dēļ. Zemnieki reizēm nesaprot, ka visi izmeklējumi, lietotie medikamenti jāreģistrē speciālā žurnālā. Ir saimniecības, kurās dzīvnieku veselība nav pārbaudīta vairākus gadus, daudziem pazudušas liellopu pases. Inguna Vidnere stāsta: “Pirmās pases liellopu saimnieki saņēma pa pastu, rūpīgi neizlasījuši tajās rakstīto, izmeta vai pazaudēja. Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā var dabūt pases dublikātu, bet nu jau tas ir maksas pakalpojums.”
Pienu pieņem joprojām
Maija sākumā govju īpašniekus satrauca ziņa, ka tās saimniecības, kurās govis tur kopā ar citiem mājlopiem un putniem un nav atsevišķas slaukšanas telpas, nevarēs nodot pienu pārstrādei.
Inguna Vidnere informē:
— Saimniecībās, kuras nodod pienu, raugāmies, kā to dzesē un kur glabā, vai slaucējiem pārbaudīta veselība, kāda ir ūdens kvalitāte, prasām, vai ir līgums ar pienotavu. Pienu joprojām pieņem arī no saimniecībām, kurās govis tur kopā ar citiem mājlopiem. Ja to vairs nedarītu, būtu jālikvidē gandrīz katra otrā saimniecība. Paplašinot saimniecību, jādomā par atsevišķas telpas iekārtošanu un dzesēšanas iekārtas iegādi.
Šobrīd galvenais ir piena kvalitāte. Ja piena pircējam pret to nav iebildumu, viss kārtībā. Taču, ja saņemsim ziņas no pienotavas par sliktu pienu kādā saimniecībā, dosimies pārbaudīt, kāpēc tā. Atvēlēsim laiku novērst trūkumus. Ja šajā laikā piena kvalitāte neuzlabosies, varam aizliegt to pārdot.
