Aizkrauklē un Skrīveros piektdien viesojās labklājības ministrs Uldis Augulis, lai iepazītu savas nozares iestādes un to problēmas.
Pabalsta atteikšanas ceļš pārāk garš
Aizkrauklē ministrs tikās ar novada domes vadību, deputātiem, apmeklēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Aizkraukles filiāli, sociālo dienestu, kur tikās ar pensionāru biedrības aktīvistiem. Skrīveros viņš tikās ar deputātiem, sociālā dienesta pārstāvjiem, pensionāru biedrības vadību, apmeklēja Skrīveru sociālās aprūpes centru “Ziedugravās” un uzņēmumu “Skrīveru saldumi”.
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile un viņas vietniece Mārīte Možeiko ministram sacīja, ka vajadzētu grozījumus normatīvajos aktos, lai vieglāk varētu pārtraukt līgumu ar tiem sociālās palīdzības lūdzējiem, kuri nepilda līgumā paredzētos līdzdarbības nosacījumus. Pašlaik šis ceļš ir garš un birokrātisks — cilvēki jābrīdina, jāaicina uz pārrunām, taču bieži vien viņus ir grūti sastapt, un viņi turpina saņemt pabalstu. Nav arī loģiski rakstīt rehabilitācijas plānu cilvēkiem, kuri ir hroniski alkoholiķi gados. Ministrs atzina, ka būtu jāpārtrauc veidot pabalstu prasītāju paaudzi.
Nedrīkst izpaust, bet sabiedrība grib zināt
Bieži ir gadījumi, kad sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekus plašsaziņas līdzekļos apvaino bezdarbībā, palīdzības nesniegšanā, sava viedokļa trūkumā, lai gan viņi problēmsituācijās nedrīkst publiski izpaust sensitīvus datus, piemēram, par vardarbību ģimenē. Līdz ar to informācija ir tikai vienpusēja un sabiedrībai rodas nepareizs priekšstats. Kad notiek nelaimes gadījums, bieži vaino sociālos darbiniekus — kāpēc viņi nav bijuši klāt un visu redzējuši? Viņi ar sociālā riska ģimenēm strādā, tomēr fiziski nevar visu diennakti tās uzraudzīt. Normatīvajos aktos vajadzētu paredzēt gadījumus, kad sociālie darbinieki drīkst sniegt informāciju, skaidrojot problēmsituāciju.
Vajadzīga veselības apdrošināšana
Labklājības nozarē strādājošie ļoti vēlas, lai apdrošina viņu veselību. NVA Aizkraukles filiāles pārstāves ministram sacīja, ka klientu vidū ir alkoholiķi, turberkulozes slimnieki. “Mēs strādājam valsts iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir veselības apdrošināšanas polises, taču mums nav, lai gan mēs strādājam ar sociālā riska grupas cilvēkiem, pie mums bieži vien ierodas slimi cilvēki,” sacīja kāda darbiniece.
NVA pārstāves arī lūdza atvēlēt līdzekļus telpu remontam un jaunām mēbelēm.
Ministrs atbildēja, ka ir iesniegts pieprasījums Finanšu ministrijā 5436 veselības nozarē strādājošo veselības apdrošināšanai, un tam būtu vajadzīgs vairāk nekā miljons eiro. Viņš atzina, ka par labklājības nozari līdz šim gādāts pēc līdzekļu pārpalikuma principa.
Pašvaldības līdzekļus nākamajam gadam plāno gada beigās, un NVA darbinieces gribētu, lai ministrija laikus ieplāno pasākumus jauniešu nodarbināšanai vasarā, nevis pēdējā brīdī. Viņas arī vēlētos, lai tik bieži nemainītu pārskatu veidlapas, normatīvos aktus un likumus.
Pārmet cilvēcības trūkumu
Sociālajā centrā Aizkraukles pensionāri interesējās par pensiju indeksāciju, neapliekamā minimuma palielināšanu un veselības aprūpi.
Kāda pensionāre sacīja, ka par kvotu jeb ar valsts atbalstu šogad vairs nevar veikt osteoporozes pārbaudi, jo līdzekļu vairs neesot. Viņa pauda sašutumu par pašreizējo veselības aprūpes sistēmu. “Aizgāju uz aptieku, bet tur kādam vīrietim bija kļuvis slikti, viņš gulēja uz grīda, apkārt vairākas “ātrās” palīdzības mediķes, kas neļāva piecelties. Vīrietis lūdza, lai viņu aizved uz mājām Lāčplēša ielā, viņš labāk nomiršot tur, nevis Jēkabpils slimnīcā. Nē, to nevarot. Tad lai aizvedot uz Aizkraukles slimnīcu. Arī to nevarot. Kur palikusi cilvēcība?” jautāja pensionāre. Ministrs atzina, ka veselības nozarē ir problēmas, jau ilgu laiku nozare ir bez sava darbspējīga ministra, un viņa pienākumus pilda premjerministre Laimdota Straujuma, kura nevar visam pievērst vajadzīgo uzmanību. Runājot par pensijām, ministrs sacīja, ka ar indeksāciju vien pensijas vajadzīgajā līmenī nevar palielināt, taču neapliekamā minimuma palielināšana ir ar pašvaldībām diskutējams jautājums, jo tad būtu mazāki pašvaldību ieņēmumi. Pensiju indeksācija ir plānota reizi gadā, šogad oktobrī indeksēs visas pensijas līdz 285 eiro, taču nav zināms, kā ekonomiku ietekmēs situācija Krievijā un Ukrainā. ◆
