Par osteopātu uzzināju no vecāku forumiem internetā. Visi trīs bērni ļoti slimoja, vecākajam bija problēmas ar stāju, mazākajam hroniskas saslimšanas — klepoja, vidējam — stipri, turklāt bieži sāpēja galva. Zāles un vingrošana, fiziskās aktivitātes svaigā gaisā un imunitātes stiprināšanas pasākumi bija vienkārši ķeksīša pēc. Pēc sarunas ar vietējo pagasta feldšeri, kura ļoti mūsdienīgi iet līdzi laikam un attīstībai savā nozarē, ieteica — vajag kaut ko pamainīt, paskatīties uz notiekošo no citas medicīnas puses. Aizvedu visus trīs bērnus pie osteopāta. Kā galveno iemeslu viņš minēja, ka bērniem bloķēta enerģija — locītavās, galvā, sprandā, asinsvados, iekšējos orgānos, kas saistīti ar maniem emocionālajiem un fiziskajiem pārdzīvojumiem grūtniecību un dzemdību laikā. Ja tā, tad kāpēc šādus speciālistus nenoorganizē grūtniecēm vai periodiski neiesaka aizbraukt kopā ar jaundzimušo? Manuprāt, vēl daudziem mediķiem pietrūkst zināšanu par šo medicīnas specialitāti.
Godīgi sakot, pie osteopāta jutos kā pie psihologa vai psihoterapeita. Pēc osteopāta vizītes manīju uzlabojumus, taču pēc kāda laika atgriezīsimies atkal, lai saprastu, vai nevajag vēl kādas uzlabošanas procedūras.
Ginta (36), trīs bērnu mamma
