Visās Latvijas pašvaldībās vajadzētu ieviest elektronisku dokumentu aprites sistēmu e—portfeli, kāds jau ir Ministru kabinetam un Rīgas domei — uzskata Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane.
Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre aģentūru LETA informēja, ka VK praksē ir pārliecinājusies, ka lēmumu pieņemšanas procesa elektronizācija palīdz taupīt resursus un veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kas savukārt vairo sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Pēc Dreimanes domām, līdzīga mehānisma ieviešana pašvaldībās būtu tikai ieguvums. VK vadītāja gan atzīst, ka iespējas ieviest šādu sistēmu ir atkarīgas no finanšu iespējām. Valsts kancelejas direktore pieļauj, ka šādu projektu varētu īstenot no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nākamajā periodā.
Komentējot gadījumu ar piekļuvi Jēkabpils domes sēžu materiāliem, Dreimane norādīja, ka pašvaldība var ierobežot piekļuvi lēmumu projektiem tikai tad, ja tie satur ierobežotas atklātības informāciju. Ierobežojot piekļuvi projektiem, pašvaldībai savs lēmums ir juridiski jāpamato — jāskaidro sabiedrībai, kurš Informācijas atklātības likuma pants dod tiesības lēmuma projektu nepubliskot. Savukārt pašvaldības lēmumu par nepamatotu informācijas ieguves ierobežošanu var pārsūdzēt tiesā.
Dreimane skaidroja, ka likums “Par pašvaldībām” paredz publicēt saistošo noteikumu projektus un to paskaidrojuma rakstus trīs dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes pašvaldības mājaslapā internetā, turklāt jānodrošina to izvietojums pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs. Izņēmums šai kārtībai iespējams tikai gadījumā, ja jautājums pirms sēdes nebija izsludināts izskatīšanai, bet sēdes laikā pēc divu trešdaļu deputātu piekrišanas iepriekš nepieteikto jautājumu tomēr izskata sēdē.
Attiecībā uz citu jautājumu projektiem likums “Par pašvaldībām” regulējumu neparedz, tāpēc ir piemērojams vispārīgais regulējums — “Informācijas atklātības likums”. Proti, likums nenosaka tos publicēt, bet pašvaldībām arī nav tiesību tos neizsniegt pēc pieprasījuma, ja vien tie nesatur ierobežotas piekļuves un valsts noslēpuma informāciju.
Jau ziņots, ka Jēkabpils žurnālisti protestēja pret pašvaldības noteiktajiem ierobežojumiem iepazīt lēmumprojektus pirms to izskatīšanas domes sēdēs. Vēstuli parakstījušie redaktori un žurnālisti uzsvēra, ka šāda pašvaldības rīcība ierobežo iedzīvotāju tiesības uzzināt informāciju, kā arī domes lēmumu pieņemšanas procesu padarīs necaurspīdīgu. “Informācijas saņemšana pēc lēmuma pieņemšanas iedzīvotājus nostādīs konkrēta fakta priekšā un nedos iespēju piedalīties un diskutēt lēmuma pieņemšanas procesā, kā tas ir demokrātiskā valstī,” teikts vēstulē. Pēc Jēkabpils žurnālistu protesta pašvaldība nolēmusi ierobežojumus tomēr nenoteikt.
