Skrīverietis Arnis Veckāgens ir viens no zemniekiem, kurš pagājušā gada nogalē apguva speciāli bioloģiskās saimniekošanas kursu un saņēma arī atbilstošu sertifikātu.
Skrīverietis Arnis Veckāgens ir viens no zemniekiem, kurš pagājušā gada nogalē apguva speciāli bioloģiskās saimniekošanas kursu un saņēma arī atbilstošu sertifikātu. Viņš saimnieko jau vairāk nekā desmit gadu.
Kursu beigās katram lauksaimniekam bija jāizstrādā kursadarbs un eksāmena dienā jāaizstāv. Veckāgena kungam tas nesagādāja nekādas grūtības, jo videi draudzīgi saimniekots jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.
Pirmās rotaļlietas — čiekuri
“Varu teikt, ka esmu dzimis starp celmiem. Tēvs bija jaunsaimnieks, un es piedzimu, kad viss vēl tikai tapa. Manas pirmās rotaļlietas bija čiekuri, pirmās pastaigas — mežā. Varbūt tāpēc likumsakarīga ir nodarbošanās izvēle un tieksme dzīvot saskaņā ar dabu un tuvāk tai. Gluži Breša zemnieks neesmu, bet savu saimniecību veidoju tajā pašā laikā. Tolaik Ogrē darbojās Jaunievedumu centrs, kuru vadīja Skaidrīte Albertiņa. Viņa arvien piedāvāja lauksaimniekiem kaut ko jaunu un interesantu, organizēja tikšanās, izglītoja zemniekus. Kopā ar viņu vairāk nekā 20 cilvēku izveidoja “zaļo” lauksaimnieku apvienību. Viņu vidū arī es. Šajā nozarē mūs konsultēja amerikāņu speciālisti,” stāsta Skrīveru pagasta “Braslu” saimnieks.
Arnis Veckāgens vairāk nekā 20 gadu strādājis mežrūpniecības saimniecībā, bet pēdējos gados pirms došanās pensijā — Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā. “Reiz staigāju pa Braslas upes krastu, skatījos uz zemi un pļavām skaistā meža ielokā un domāju — varbūt šī vieta kādreiz varētu piederēt man. Kad saimniecībā viss juka un bruka, laiki mainījās, bija iespējams privatizēt zemi. Atcerējos šo zemes gabaliņu, taču dabūt to varēja tikai kopā ar vēl pāris hektāriem mazākauglīgas lauksaimniecības zemes. Gadu gaitā manas saimniecības zemes un meža platības palielinājušās no trijiem līdz 57 hektāriem,” stāsta Veckāgena kungs.
“Braslu” saimnieks uzskata, ka bioloģiskā saimniecībā jāveido noslēgts saimniekošanas cikls, attīstot vairākas nozares. Audzēt lopus, labību un dārzeņus, nodrošinot barību lopiem, ideālā variantā produkciju pašam arī pārstrādāt. Saimniecībā izveidota septiņu lauku sistēma, kuros regulāri maina kultūras.
Tīrais piens nonāk kopīgā katlā
“Braslās” pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Dzīvnieku barošanai izmanto ekoloģiski tīru pašu audzētu lopbarību, ganību mēslošanai ķimikālijas nelieto. Pienu Veckāgena kungs nodod Rīgas piena kombinātam, kur to diemžēl sajauc ar pārējo savākto pienu. Arī cena tāda pati kā citiem piena piegādātājiem. Šajā ziņā Latvijas tirgus vēl nav sakārtots, jo ir tikai daži pārstrādes uzņēmumi, kur izmanto vienīgi ekoloģiski tīrus produktus vai to pārstrādei ierīkotas atsevišķas līnijas. Neliels piena pārstrādes uzņēmums, kur izmantos tikai ekoloģiski tīras izjevielas, veidojas Ogres rajona Ķeipenē.
Ekoloģiski produkti dārgāki
“Tas ir tikai sākums, jo vēl jau produkcijai jāatrod noiets. Šobrīd katrs zemnieks cīnās, kā māk. Brauc uz tirgu, apgādā ar ekoloģiski tīriem produktiem radus, draugus un paziņas. Ekoloģiski tīri produkti ir dārgāki, un izpratne par to lietderību cilvēka veselībai sabiedrībā veidojas ļoti lēni. Diemžēl cilvēki, kuriem šie produkti būtu visvairāk vajadzīgi, piemēram, pensionāri, nevar tos atļauties,” saka Veckāgena kungs.
