Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis “Staburagam” skaidro, cik svarīgi būtu, lai pašvaldības vismaz vasarā, kad cilvēki aktīvi peldas, gādātu par ūdens kvalitātes kontroli neoficiālajās peldvietās, kā arī informē, cik pašvaldībai izmaksā ūdens kvalitātes pārbaude.
— Cik svarīgi būtu, lai pašvaldības vismaz vasarā gādātu par ūdens kvalitāti arī neoficiālajās peldvietās?
— Sabiedrības veselības interesēs būtu vēlams, lai katrā pašvaldībā peldvietās, kas ir iecienītākās un kuras izmanto lielāks skaits iedzīvotāju, būtu atrodama informācija par ūdens kvalitāti. Īpaši jāuzrauga ūdens kvalitāte peldvietās, kur ir lielāka iespēja, ka ūdens var tikt piesārņots un radīt apdraudējumu iedzīvotāju veselībai.
Ja pašvaldība apzinājusi vietas, kurās visbiežāk peldas iedzīvotāji, ja ir zināms, ka peldvietu tuvumā nav objektu, kas var radīt piesārņojuma risku, ja agrāk peldvietā veiktas regulāras ūdens pārbaudes un kvalitāte bijusi novērtēta kā atbilstoša, tad varētu būt, ka ūdens kvalitātes novērtēšana tiek atstāta pašu peldētāju ziņā.
— Kāpēc, jūsuprāt, pašvaldības lielākoties neuzņemas atbildību ne par ūdens kvalitāti, ne par pašām neoficiālajām peldvietām, kurās to iedzīvotāji jau gadiem peldas?
— Pēdējos gados tomēr ir vērojama tendence, ka arvien vairāk pašvaldību ir ieinteresētas savā teritorijā esošo peldvietu labiekārtošanā un apsaimniekošanā. Ar katru gadu pieaug to pašvaldību skaits, kas pārbauda ūdens kvalitāti par saviem līdzekļiem. Labāk tiek apsaimniekotas oficiālās peldvietas, pieaug “Zilā karoga” pludmaļu skaits.
Pašvaldības, kuru budžeta līdzekļi ir ierobežoti, atzinušas, ka, tiklīdz tiek veikti kaut minimāli labiekārtošanas darbi kādā no atpūtas vietām, tā arvien vairāk atpūsties gribētāji to izmantos, tas savukārt veicinās papildu izdevumus, pieaugs atkritumu daudzums, kas jāizved, un vairāk naudas jāiegulda teritorijas uzturēšanā. Katrai pašvaldībai ir savas prioritātes, kurām tā nolemj tērēt budžeta resursus. Tomēr iedzīvotāji var ietekmēt pašvaldības rīcību, mudinot veikt labiekārtošanas pasākumus un ūdens kvalitātes analīzes, līdz pat peldvietas iekļaušanai oficiālo peldvietu sarakstā. Ja pašvaldība neattaisno to, ko iedzīvotāji sagaida, nākamajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji var attiecīgi reaģēt.
— Vai kūtrā ūdens analīžu veikšana neoficiālajās peldvietās varētu būt saistīta ar lielām izmaksām?
— Ūdens kvalitātes analīžu izmaksas nevarētu būt iemesls, jo ir pietiekami liels šīm analīzēm akreditēto laboratoriju skaits, kuru pakalpojumu cenas var atšķirties. Piemēram, par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pakalpojumu, lai to veiktu par peldvietas īpašnieku vai pašvaldības līdzekļiem, jāmaksā 28,54 eiro (bez PVN) par vienu pārbaudes reizi. Visā peldsezonas laikā, ja peldvietas īpašnieks neizvēlas biežāku kontroli, nekā noteikts normatīvajos aktos, tās ir piecas pārbaudes reizes — 142,70 eiro (bez PVN) par katru teritorijā esošo peldvietu.
— Cik problemātiski un kādi resursi pašvaldībai jāiegulda, lai neoficiālu peldvietu pārvērstu par oficiālu?
— Izmaksas pašvaldībās var ļoti atšķirties. Jāņem vērā vienreizējās — ierīkošanas — izmaksas, jo vajadzīgas ģērbtuves, atkritumu tvertnes, informatīvais stends, informatīvās zīmes, jāpierēķina arī apsaimniekošanas izmaksas — smilšu irdināšana, uzkopšana, atkritumu izvešana, tualešu uzturēšana, glābēju algošana, ja tas nepieciešams. Tas, cik lieli ir izdevumi, atkarīgs no tā, vai peldvietā ir izveidots glābšanas dienests vai nav, jo tā ir obligāta prasība tikai “Zilā karoga” peldvietām, kāda veida tualetes ierīkotas.
Pats process, lai neoficiālu peldvietu iekļautu oficiālo peldvietu sarakstā, nav sarežģīts. Ja pašvaldība ir gatava uzņemties atbildību par peldvietas uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu, kā arī par informatīvo stendu izvietošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai jāvēršas Veselības inspekcijā ar priekšlikumu savā teritorijā esošo peldvietu iekļaut oficiālo peldvietu sarakstā.
Ja peldvietas iekļaušana sarakstā tiek atbalstīta, tad tiek izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka oficiālās peldvietas. ◆
