Gatavojot grāmatu par mūsu talantīgo novadnieku komponistu, aranžētāju un trompetistu Jāni Zvaigzni, tās veidotājs Jānis Ivars Padedzis daudz interesantu materiālu atklājis arī par mūsu novadnieku Kārli Martinovski. Jau rakstījām, ka grāmatas atvēršanas svētki “Dzīves stāsti. Jānis Zvaigzne. Pārnākšana” notiks šodien pulksten 19 Pļaviņu novada kultūras centrā, kuros skanēs arī divas Kārļa Martinovska dziesmas.
Dziedoņa izredzēm jāatmet ar roku
Izdevumā “Mūzikas apskats”, kurš iznāca 1936. gada jūnijā, par Kārli Martinovski, kuram togad apritēja 50 gadu jubileja, rakstīja (teksts nerediģēts): “30. maijā 50 gadu slieksni pārkāpa atkal viens mūsu mūziķis — Kārlis Martinovskis. Plašākai atklātībai viņš kā komponists kļuvis pazīstams tikai no dažām kordziesmām, bez tam arī kā kordiriģents. Likteņu spēle nav viņam ļāvusi īstenāki profesionāli strādāt mūzikas laukos, bet toties viņš mūzikai ir atdevis visu savu vaļu un atpūtu.
Dzimis 1886. gada 30. maijā Pļaviņu pagasta Poriešos. Izglītību guvis Vietalvas ministrijas skolā un Jēkabpils tirdzniecības skolā. Martinovskis savā jaunībā mūzikai rod iespēju tuvināties gan sava tēva “kapelē”, basu un vijoli spēlēdams, gan skolnieku korī un orķestrī, kādus Jēkabpils tirdzniecības skolā pats pat vada. Skolu beidzis, Martinovskis aizbrauc uz Odesu, vēlāk uz Viļņu, mācās dziedāt, bet šajā laikā saslimst, cerētajām dziedoņa izredzēm jāatmet ar roku. Pārbraucis 1913. gadā Rīgā, Martinovskis iestājas ķeizariskajā mūzikas skolā, mācās kompozīcijas teoriju un alta spēli, pēc diviem gadiem, karam sākoties, aizbrauc uz Maskavu, kur turpina mūzikas studijas pie prof. Kovščenko un Garbūzova. 1919. gadā atgriežas Latvijā, bet, nerazdams iespēju dzīvot no darba ar mūziku, kļūst par ierēdni. Bet ikkatru savu vaļas brīdi viņš izmanto, lai komponētu. Rokrakstos sakrājies prāvs skaits viņa kordziesmu, no kurām vairākas nodrukātas dažādos krājumos un dziedātas koru koncertos, ap 30 solodziesmu, arī orķestra svītas un pat operas, kurām Martinovskis reizē arī libreta dzejnieks: “Baltās dienas,” “Saulei pretī”, “Dzintara zeme”, “Zaļā Zemgale”, iesākta “Pērļu zvejnieks” (pēc Poruka stāsta). Cik zināms, šie lielie darbi gan vēl nav pilnīgi pabeigti, neko no tiem komponists nav arī rādījis event, nav guvis izdevību rādīt plašākai atklātībai. Būtu jāvēlas, lai šāda iespēja rastos, dzirdēt tās kaut fragmentos. Tā komponists spētu pārbaudīt pats savu darbu, un muzikālajai pasaulei būtu dota iespēja ieņemt skaidrāku stāvokli attiecībā pret Martinovska mākslu.”
Sapņaini romantisks komponists
“Taisnīgs un lietišķs viņš bija administratīvajās lietās, sapņaini romantisks — komponējot dziesmas, gleznojot savas gleznas eļļā, rakstot stāstus, noveles un operu libretus,” tā par Martinovski rakstīts publikācijā “Daudzpusīgais koknesietis” (1971. gada 24. jūnijs, “Komunisma Uzvara”). Publikācijā teikts, ka savu izpildošo muzikālo darbību viņš saistīja galvenokārt ar Koknesi — vadīja Kokneses korus, bija virsdiriģents Staburaga Dziesmu svētkos, uzstājās kā ērģelnieks. Mākslinieks mira 1968. gadā, atstājot bagātīgu arhīvu par mūzikas darbiniekiem, jo arī kolekcionēšana bija viena no viņa daudzajām mīlestībām. Plaša ir viņa rakstu virkne par visdažādākajām mūzikas problēmām, piemēram, “Modernā mūzikas psiholoģija”, “Par gruzīnu mūziku” un citām. Viņš rakstīja recenzijas par koncertiem, kā arī īsus biogrāfiskus apcerējumus par mūziķiem A. Skrjabinu, J. Reinholdu un citiem.
Unikāla iespēja
Jānis Ivars Padedzis stāsta, ka Jēkabpilī pie Martinovska radiem ir saglabājušās vairākas komponista gleznas. Rakstniecības un mūzikas muzejā ir Martinovska fonds, kuram viņš atdevis simfonisko stāstījumu “Dafnis un Kloja” un nepabeigto operu. Tur vēl esot pāris Martinovska kora dziesmu (varbūt vairāk), kas ir rokrakstā uz nošu lapām.
“Dafnis un Kloja” atskaņots radiofonā Martinovska 50. dzimšanas dienā.
Šodien būs unikāla iespēja noklausīties novadnieka divas dziesmas Ogres sieviešu kora “Rasa” izpildījumā. ◆
