Aizkraukles rajona tiesa jaunjelgavietei Rutai Putānei par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Aizkraukles rajona tiesa jaunjelgavietei Rutai Putānei par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viņai jāatmaksā nelikumīgi aprēķinātais slimības pabalsts savam vīram. Ja Ruta Putāne spriedumu nepārsūdzēs, 29. novembrī tas stāsies spēkā.
Rutu Putāni apsūdzēja pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas. Likuma pants paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai, smagas sekas vai izdarītas mantkārīgos nolūkos.
Gan alga, gan pabalsts
Ieņemot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Aizkraukles filiāles klientu apkalpošanas daļas vadītājas amatu, Putānes kundze nelikumīgi sev un vīram aprēķinājusi slimības pabalstu, tajā pašā laikā saņemot arī darba algu. Kopējā summa, kas nepamatoti aprēķināta, ir 6300 latu. 150 latu Putānes kundze aprēķinājusi sev, pārējo vīram. Reāli Jānis Putāns saņēma aptuveni četrus tūkstošus latu, jo no kopējās summas atrēķināts ienākuma nodoklis.
Iegāž viena garumzīme
2001. gada augustā, pārbaudot iemaksas no valsts un sociālā budžeta un izdarot labojumus datorā sadaļā “Slimību pabalsti”, VSAA Aizkraukles filiāles darbinieki pamanīja kļūdu — uzvārds “Putāne” bija ierakstīts bez garumzīmes. Pārbaudot datorā saglabāto informāciju, atklājās, ka Ruta Putāne 2000. gada decembrī pati sev aprēķinājusi slimības pabalstu 150 latu apmērā, kaut gan tajā pašā laikā viņa saņēmusi arī darba algu.
Pati paraksta un apzīmogo
Pēc noteikumiem Putānes kundzei darba nespējas lapa bija jāiesniedz darbavietas grāmatvedībā. Taču viņa sev slimības pabalstu aprēķināja pati, parakstīja un apzīmogoja dokumentu, kaut gan parakstīt to varēja tikai darba devējs, un klientu apkalpošanas daļas zīmoga vietā bija vajadzīgs iestādes zīmogs. Tā kā grāmatvedībā darba nespējas lapas nebija, iestādes grāmatvedei nebija pamata algu neaprēķināt.
Nepamatoti aprēķināto atdod
Putānes kundze apgalvoja, ka darba nespējas lapu atdevusi iestādes direktoram un par aprēķināto algu neko nav zinājusi. Tas bijis 2001. gada decembrī. Algu bankas kontā parasti ieskaita 5. datumā. Putānes kundze algu allaž izņēmusi tikai mēneša beigās. Kad ievērojusi, ka kontā ir ne tikai slimības pabalsts, bet vairāk naudas, domājusi, ka tā ir prēmija, ko darbinieki parasti saņem gada nogalē. Filiāles direktors Ansis Eglīte tiesā paskaidroja, ka prēmijas darbiniekiem tiešām maksātas, taču ne lielākas par 50 latiem.
Izmeklēšanā atklājās, ka Ruta Putāne jau decembra vidū slimības pabalstu saņēmusi Jaunjelgavas pastā. Iekšējā audita laikā, kad pārbaudīja atklātos pārkāpumus, Putānes kundze nelikumīgi aprēķināto slimības pabalstu atdeva.
Atklāj citus pārkāpumus
Kad atklāja šo gadījumu, VSAA Aizkraukles filiāles darbinieki pārbaudīja, vai ar šo lietu nav saistīta vēl kāda. Izrādījās, ka Ruta Putāne vienpersonīgi nepamatoti aprēķinājusi slimības pabalstu arī vīram.
Ruta Putāne apgalvoja, ka viņi ar vīru kopā nedzīvojot jau desmit gadu un viņiem neesot nekā kopīga. Neskatoties uz to, Jānim Putānam slimības pabalstu Aizkraukles filiālē aprēķināja nevis ierastajā kārtībā, bet gan Putānes kundze to darīja pati.
Dokumentus sakārto audita laikā
Parasti pabalstu aprēķina kāda no klientu apkalpošanas daļas inspektorēm un dod pārbaudīt daļas vadītājai. Dokumentos ir divi paraksti — šīs inspektores un klientu apkalpošanas daļas vadītājas. Taču šajā gadījumā inspektorēm slimības pabalstu aprēķināt nedeva. Tikai vēlāk, kad filiālē uzzināja, ka pēc atklātajiem pārkāpumiem gaidāms audits, Putānes kundze devusi kolēģēm parakstīt dokumentus, kuri bijuši sagatavoti jau agrāk un glabājušies klientu apkalpošanas daļas vadītājas atvilktnē.
“Domāju, ka tā ir prēmija”
Putānes kundze tiesā apgalvoja — viņa nav zinājusi, ka vīrs laikā, par kuru aprēķināts slimības pabalsts, strādājis. Viņa zinājusi tikai to, ka vīrs ir ļoti slims. Saņemot informāciju no VSAA Rīgas Vidzemes priekšpilsētas filiāles, kur vīra darba devējs reģistrēts kā nodokļu maksātājs, viņa domājusi, ka tur fiksētās sociālās iemaksas veiktas no prēmijām vai pabalstiem. Neesot bijis norādes, ka tā ir darba alga.
Rodas jautājums, cik gan labam jābūt darbiniekam un devīgam darba devējam, lai vismaz pusgadu cilvēkam, kurš slimo, maksātu prēmiju aptuveni 700 latu mēnesī? Taču, tā kā Putānes kundzes vīrs bija iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, arī darba devēja apstiprinātu darba nespējas lapu, viņai šaubas neesot radušās…
Naudu saņem Jaunjelgavā
Ansis Eglīte tiesā piebilda, ka pats vēlāk sazinājies ar Putāna darba devēju Rīgā un noskaidrojis — viņš tiešām šajā laikā bijis darbā, saņēmis algu un nevienu darba nespējas lapu darba devējam nav iesniedzis.
Jānim Putānam bija ierosināta krimināllieta par viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgos nolūkos. Taču lieta izbeigta, jo Jānis Putāns šī gada septembrī miris.
Tiesa kritiski vērtēja arī apgalvojumu, ka Rutai Putānei jau desmit gadu ar vīru nav nekā kopīga. Ir pierādījumi, kas liecina, ka Jāņa Putāna faktiskā dzīvesvieta bija Jaunjelgava, arī slimības pabalstu viņš saņēmis šajā pasta nodaļā.
Lūdz attaisnot
Rutas Putānes priekšnieks — VSAA Aizkraukles filiāles direktors Ansis Eglīte — uzskata, ka gan viņa padotajai, gan Putānes vīram bijuši pietiekami lieli ienākumi, lai šādā veidā nevajadzētu iegūt papildus līdzekļus, kaut gan tie, pēc Putānes kundzes vārdiem, bijuši vajadzīgi ārstēšanai.
Ruta Putāne savu vainu neatzina. Viņa apgalvoja, ka slimības pabalsta aprēķināšanu neuzskata par ļaunprātību un nav to darījusi mantkārīgos nolūkos. Tiesa neesot pareizi izpratusi pabalsta aprēķināšanas kārtību un lietas būtību. “Es neesmu kriminālnoziedzniece, tāpēc lūdzu tiesu mani attaisnot,” asarām acīs lūdza Ruta Putāne.
Ņemot vērā visus pierādījumus un vainu mīkstinošos apstākļus, tiesa nolēma Rutai Putānei piespriest brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti, nosakot divu gadu pārbaudes laiku. Viņai jāatmaksā arī nelikumīgi aprēķinātā nauda, bet tikai tā daļa, kuru reāli saņēmis viņas vīrs — apmēram četri tūkstoši latu.
Amatu bāriņtiesā nemin
Rutu Putāni nedēļu pirms tiesas sēdes Jaunjelgavas domes deputāti ievēlēja par Jaunjelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāju. Pašvaldībā ļoti labi zināja, ka par šīs sievietes nodarījumu ierosināta krimināllieta, taču neņēma to vērā.
Tiesas sēdes sākumā, kad Rutai Putānei jautāja par nodarbošanos, viņa atbildēja, ka ir informācijas centra vadītāja, taču par ieņemto amatu bāriņtiesā neminēja ne vārda.
Tiesāta nevar būt priekšsēdētāja
Likums par bāriņtiesām un pagasttiesām nosaka: “Ja pret bāriņtiesas priekšsēdētāju ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata līdz lēmumam par lietas izbeigšanu vai līdz sprieduma taisīšanai.” Diemžēl Jaunjelgavas domes deputāti un priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš to nav ņēmuši vērā. Zinot, ka pēc nedēļas ir tiesa, viņi apstiprināja Putānes kundzi šajā atbildīgajā amatā. Tiklīdz spriedums būs stājies spēkā, domei Ruta Putāne no šī amata būs jāatceļ, jo bāriņtiesas priekšsēdētājs nedrīkst būt cilvēks, kurš sodīts par tīšu noziegumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Vai tiešām Jaunjelgavā tik steidzami bija jāievēl bāriņtiesas priekšsēdētāja? Vai nevarēja pagaidīt tiesas iznākumu? Un vai pilsētā nav nevienas piemērotas kandidatūras ar atbilstošu izglītību? Nav arī dzirdēts, ka Jaunjelgavas dome būtu sludinājusi pretendentu pieteikšanos šim amatam.
