Izlasīju, ka var aizbraukt iepirkties uz Berlīni par nepilniem 50 latiem, vēlējos arī apskatīt pilsētu. “Kāds vilinājums!” skaļi sapņoju, un mana desmitgadīgā meita teica: “Mammu, nu, lūdzu, braucam!”.
Tā nu nopirkām divas biļetes internetā. Tā kā atlaides Vāczemē, tāpat kā pie mums, ir sezonu mijā, arī tūres organizē atlaižu laikā.
Izbraukšana agrā piektdienas rītā bija no Rīgas centra. Ap pulksten 14 mēs jau sēdējām poļu traktierī un baudījām gides salielīto zupu “Flaky”, kas ir poļu nacionālais ēdiens. Ap 21.30 mēs jau bijām viesnīcā, divvietīgā numuriņā. Cenā vienai personai ietilpst maksa par braucienu, viesnīcu un brokastīm.
Vai bija grūti pavadīt dienu autobusā? Teikšu godīgi — jā! Noskatījāmies vairākas filmas. Ar ļoti interesantiem stāstiem par katras valsts vēsturi, kurām braucām cauri, mūs izklaidēja gide.
Nākamajā rītā izbraucām uz Vāciju, un jau pulksten 9.30 mūsu autobuss piestāja pie lielā Berlīnes tirdzniecības centra. Lielākā daļa braucēju devās iepirkties, bet mēs, 12 cilvēku grupiņa un gide, gribējām paspēt visu — apskatīt pilsētu un iepirkties.
Līdz Berlīnes centram bija jābrauc ar autobusu, metro vai vilcienu. Stundiņas, ko pavadījām ekskursijā, paskrēja rikšiem vien. Kāri tvērām no visa. Protams, Brandenburgas vārti — Berlīnes vizītkarte, tie ir tik cēli, es teiktu — pilsētas sirds!
Ap pulksten 14 mēs jau bijām atpakaļ pie iepirkšanās centra, jo līdz vakaram vēl vajadzēja paspēt šo to nopirkt.
Orientēties tik lielā tirdzniecības centrā, esot tur pirmo reizi, bija grūti. Pa galvu pa kaklu meklējām ko neparastu un, protams, lētu, taču neko neatradām. Laba kvalitāte arī labi maksāja. Laiks skrēja ātri, beigās jau ķērām kaut ko dāvanām — to, kā nav pie mums: citādas konfektes, kafijas dzērienus. Sapirkām pilnas somas.
Secinājums, braucot mājup: ja gribi iepirkties tā pamatīgi, tam jāvelta visa diena. Nakts pagāja autobusā. Ceļabiedri mums gadījās ļoti jauki, brauca vairāki ārsti, policisti un nelielu uzņēmumu īpašnieki. Viena kundze atzinās, ka “šopingot” brauc katru gadu divas reizes. Viņa ir iecienījusi vācu “C&A” veikalu, tur precēm esot vislabākā kvalitāte — zeķes neplīstot divus gadus!
Iespaidi? Siltas atmiņas. Jā, varbūt ekskursija bija par īsu, bet, kad mājās trīs mazi bērni, garāku arī nevarētu vēlēties. Noteikti gribas atkal kaut kur aiztraukties.
