Lai noskaidrotu, cik efektīva bijusi meža zvēru vakcinācija pret trakumsērgu, Pārtikas un veterinārais dienests no medniekiem iepērk nomedītās lapsas un jenotsuņus.
Lai noskaidrotu, cik efektīva bijusi meža zvēru vakcinācija pret trakumsērgu, Pārtikas un veterinārais dienests no medniekiem iepērk nomedītās lapsas un jenotsuņus. Dzīvniekus pārbauda Nacionālajā diagnostikas centrā.
Divas reizes gadā — pavasarī un rudenī — Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki kopā ar meža apsaimniekotājiem un medniekiem izlika mežā vakcīnu pret trakumsērgu. Pērn to kaisīja no helikoptera. Aizkraukles rajonā to darīja Daugavas kreisajā krastā. Taču vakcinācija turpināsies, un ar laiku tā aptvers gan visu Aizkraukles rajonu, gan visu valsti.
Lai noskaidrotu, cik efektīva bijusi vakcinācija, kopš pagājušā gada augusta Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldē iepērk Daugavas kreisā krasta mežā nomedītās lapsas un jenotsuņus. Paredzēts iepirkt ap 90 dzīvnieku, taču šobrīd mednieki dienestam piegādājuši tikai 27 lapsas un jenotsuņus.
“Par šo dzīvnieku iepirkšanu informējām Aizkraukles virsmežniecību, kura informāciju izplatīja tālāk — mežziņiem un medniekiem. Nomedīto lapsu vai jenotu katru dienu līdz pulksten 9 rītā mednieki var nogādāt mums. Drošības labad dzīvnieku vajadzētu ievietot vismaz divos polietilēna maisos. Pārvaldē mednieks izpilda dzīvnieka nodošanas aktu. Par katru nomedīto dzīvnieku paredzēta samaksa — 7 lati,” stāsta Aizkraukles pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Nadežda Karpova.
Pēc tam dzīvnieku nogādā Nacionālajā diagnostikas centrā, kur pārbauda, vai viņš apēdis vakcīnu, vai tai bijis efekts un vai viņa organismā nav trakumsērgas vīrusa. Par katru izmeklēto dzīvnieku aizkrauklieši saņem atbildi. Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā konstatēja 13 trakumsērgas gadījumu, slimības pārnēsātāji bija tieši lapsas un jenoti, kā arī viens alnis Vietalvas pusē. Mājdzīvniekiem šo slimību nekonstatēja.
Taču tas nenozīmē, ka suņi un kaķi, kuri gandrīz katrā lauku sētā ir divi, trīs, no šīs slimības ir pasargāti. Ar trakumsērgu slimie dzīvnieki nav prognozējami, viņi var ienākt mājas pagalmā un uzbrukt arī piesietam sunim.
“Par mājdzīvnieku veselību atbildīgs ir tikai viņu saimnieks, neviens cits. Gribu piebilst, ka mežā atrastie vakcīnas kubiņi vai tabletītes nav domātas suņu un kaķu vakcinācijai. Izbarojot tos mājdzīvniekiem, viņiem var tikai kaitēt, nevis pasargāt no saslimšanas. Mājdzīvniekus pret trakumsērgu potē veterinārārsts. Pagājušajā gadā reģistrēti arī 69 gadījumi, kad suņi sakoduši cilvēkus. Mūsu dienesta speciālisti novēroja suņus, bet sakostie cilvēki kādu laiku bija ārstu uzraudzībā. Lai šādā gadījumā pasargātu gan sevi, gan līdzcilvēkus, mājdzīvniekiem jābūt potētiem pret trakumsērgu,” piebilst Karpovas kundze.
