Izstāžu zālē Ķīpsalā, Rīgā, pagājušās nedēļas nogalē bija iespēja apmeklēt tūrisma izstādi “Balttour 2020”. Starp 30 tūkstošiem apmeklētāju bija arī “Staburags”. Visos 470 stendos gan nepaviesojās un ar tur esošajiem 860 uzņēmumu pārstāvjiem netikās, bet ar dažiem, īpaši Aizkraukles puses uzņēmējiem, gan.
Atšķirībā no pagājušā gada izstādes, kad ar savu piedāvājumu tūristiem uz Rīgu bija atbraukuši teju visi Aizkraukles reģiona tūrisma centru pārstāvji, šogad vislielāko platību aizņēma koknesieši.
Būs arī kāzas
Kokneses novads izstādē bija pārstāvēts trijās vietās — paši savā tūrisma informācijas centra stendā, kā arī projektā “Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos” un Vidusdaugavas stendā. Koknesiešu stendā sestdien varēja satikt vietējos uzņēmējus — viesnīcas “Divas upes” īpašnieku Tomasu Cīruli un Arvīdu Apfelbaumu no Pļaviņu novada, kas izstādes apmeklētājiem uz vietas piedāvāja kalt naudu un ietērpties viduslaiku tērpos. Kokneses novada tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre stāsta, ka iepriekšējā dienā te bija vietējā gide rokdarbniece Spodra Briede un Anta Kučere no saimniecības “Janavas”, bet svētdien uz Rīgu devās Kokneses Radošās mājas un Likteņdārza pārstāves. Tepat varēja baudīt arī bebrēnietes Daces Nebēdnieces medu un “Ievas siera” gardumus.
Stāstot par pagājušo tūrisma sezonu, Lauma Āre teic, ka Koknesē ieradās vairāk nekā 500 tūristu no Lietuvas. Pilsdrupas apmeklēja 24 tūkstoši interesentu. Šogad no jaunumiem viņa nosauc iespēju pilsdrupu apmeklētājiem pielaikot un iejusties viduslaiku tērpos un uz vietas nosvinēt dzimšanas dienu vai kādu citu īpašu privātu dienu. Tāpat kā iepriekšējos gados, piedāvās arī kāzu ceremonijas.
“Divas upes” piešauj tēmēkli
Tomass Cīrulis, viesu mājas “Divas upes” Bilstiņos īpašnieks, stāsta, ka pēc piecu gadu dīkstāves viesu māja atkal darbojas, tiek gaidīti cilvēki. Uzņēmēji mainījuši iepriekšējo — viesnīcas tipa formātu uz, kā paši saka, “kabatas formāta piekritējiem”. “Divas upes” ir ģimenes viesu māja ar vairākām guļamistabām, lielu ēdamzāli un īstu kamīnu tajā. Šobrīd Tomasa ģimene ir gan mājas saimnieki, gan pavāri, viesmīļi un gultu klājēji vienā personā.
“Mūsu piedāvājumam ir robežas — tie ir 30 cilvēki, kurus šādā formātā spējam apkalpot,” stāsta Tomass. “Runājot armijas terminiem, šobrīd piešaujam tēmēkli, skatāmies, kas nepieciešams, attīstāms. Pirmā sezona, pagājusī vasara, bija intensīva, brīžiem pat pārāk, jo apmeklētāji bija no 30 pasaules valstīm, un kopumā ap 70% visu klientu bija no ārzemēm.”
Gatavojoties nākamajai sezonai, mājas saimnieki strādā apkārtnes sakopšanā, skatu laukumu un taku ierīkošanā, tīra Pērses krastu. Jau gatava piestātne, kas kalpo supotājiem un laivotājiem. Jau tagad saņemtas rezervācijas jūlijam un augustam.
“Nameisis” dosies
uz Melno jūru
Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums no Pļaviņu novada sadarbojas ar Kokneses novada tūrisma centru. Viņa liellaivas — vikingu kuģi “Nameisis” un “Koknesis” — vasarā šķeļ Daugavas viļņus un atkuģo no Pļaviņām līdz Koknesei. Darbības jomā ir arī laivu noma Siguldā un Ogres pusē. Šogad vasarā, pēc Jāņiem,
“Nameisis” dosies uz Ukrainu, kur mēnesi piedalīsies ekspedīcijas “No varjagiem uz grieķiem” otrajā posmā. Ekspedīcijas dalībnieki vēlreiz pierādīs spēju laivas pārvilkšanā no Daugavas uz Dņepru. Mazās upes pieveiks ar mazām sporta laivām, bet 1000 kilometru pa Dņepru līdz Melnajai jūrai veiks ar “Nameisi”.
Arvīds teic, ka, pašam nemanot, apritējuši jau desmit gadi, kopš pirmo liellaivu izgatavošanas un cilvēki šo interesanto atrakciju ļoti iecienījuši. Viņš arī rada intrigu, sakot, ka šogad sadarbībā ar Baltkrieviju Koknesē realizēs kādu “ļoti, ļoti interesantu projektu”, saistītu ar kuģošanu. Detaļas viņš pagaidām nevēlas atklāt.
“Vai zināt, ka pie mums Pļaviņās ir tuksnesis?” jautā Arvīds un saka, ka dolomīta karjerā, kas tik tiešām izskatās kā tuksnesis miniatūrā, tiks ierīkotas laipas, lai kuģotāji no Daugavas puses varētu ērti piestāt un uzkāpt grants kalnu virsotnēs.
Ekskursija leģendārā dzēriena ražotnē
Pirmo reizi izstādē “Balttour” piedalās uzņēmums “Latvijas balzams”. Interesants šķita reklamētais piedāvājums — aptuveni divu stundu ilga ekskursija ražotnē. Diāna Kāpiņa, ekskursiju centra gide, stāsta, ka jaunais pakalpojums ir no pagājušā gada aprīļa un ekskursantiem piedāvā iepazīt visu ražošanas procesu — no spirta pieņemšanas, degvīna gatavošanas, filtrācijas līdz pildīšanai. Iespējams nogaršot ne tikai gatavo dzērienu, bet arī zālīšu uzlējumu, kas ir melnā balzama pamatā. Liķieru cehā ar praktiskiem piemēriem var uzzināt stāstu par šo pasaulē vecāko biteru dzērienu — “Rīgas melno balzamu” — no leģendas par tā rašanos 1752. gadā līdz sastāvdaļu iepazīšanai.
Tā kā dzērienā ir 24 sastāvdaļas, tās uzņēmumam piegādā no dažādām pasaules valstīm — Albānijas, Peru, bet no Latvijas — melleņu morsu un medu. Sastāvā ir arī avenes, bērza pumpuri, vērmeles, baldriāns, kalmes, piparmētra, pomeranču miza, muskatrieksts un citas. Ķiršu balzamā — ķiršu sulas ekstrakts, attiecīgi upeņu balzamam — šo ogu ekstrakts. Jaunums uzņēmumā ir “Rīgas melnais balzams Esspresso”, kura sastāvā ir kafijas un kanēļa ekstrakts. Izstādes apmeklētājiem bija iespēja bagātināt vai atsvaidzināt savas zināšanas par dažādām garšvielu smaržām — talkā ņemot redzi un ožu, mēģināt nosaukt vismaz 15 balzamā esošās sastāvdaļas.
Zelta vērta eļļa
Lai arī mūsdienās ar smiltsērkšķu produktiem nepārsteigt, tomēr šoreiz skatiens apstājās pie uzņēmuma “Zelt” produkcijas. Jelgavas novada Platones pagastā mītošie uzņēmēji piedāvā arī ekskursijas, agro, gastronomiskās tūres, oriģinālu dārza svētku svinēšanu augustā — ar mūziku, lekcijām un meistarklasēm. Smiltsērkšķu dārzs izveidots pirms četriem gadiem — tieši tik ilgs laiks vajadzīgs, līdz kociņi sāk ražot. Dārza saimniece ir Elīna Cēsniece. Viņa stāsta, ka stādījumi plešas 24 hektāros, no kuriem šobrīd 10 hektāri ir ražojošs dārzs.
Viens no “Zelt” produktiem ir smiltsērkšķu eļļa, ko iegūst no sēkliņu un miziņu masas — tā, kas paliek pāri pēc sulas spiešanas. Lai iegūtu vienu litru koncentrētas eļļas, nepieciešams ap 200 kilogramu ogu. Līdz ar to šis produkts nav lēts, bet tā dienas deva, lietojot iekšķīgi, ir divi pilieni. To var izmantot kuņģa slimību ārstēšanai, eļļa satur taukskābes omega 3, 6 un 9, kā arī reti sastopamo omega 7. Eļļu var lietot ādas apdegumu dziedināšanai, to pievieno dabīgajai kosmētikai. Vērtīgs produkts ir arī smiltsērkšķu lapu tēja, kas satur laimes hormonu — serotonīnu. Īpašu, unikālu garšu meklētāji var nobaudīt arī smiltsērkšķu alu. ◆
