Pēc rudens, ziemas un pavasara perioda, kad kājas ilgstoši bijušas ievilktas ciešākos slēgtos apavos, fizioterapeiti profilaktiskos nolūkos ikvienam iesaka vasarā ļaut tām atpūsties izģērbjot.
Proti, staigāšana basām pēdām ļauj iepazīt ne tikai savu ķermeni un apkārtējo pasauli, šis process ir ieguldījums imunitātes stiprināšanā.
Novērš slimības
“Daudz pa lauku un, galvenais, plikām kājām pa zāli un zemes ceļiem, un jūrmalas smiltīm,” uzgaidāmajā telpā, kādai ģimenei ejot ārā no vizītes, ar smaidu uz lūpām nosaka viņu ģimenes ārste. Ieteikums attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Staigāšanai neapautām pēdām ir daudz ieguvumu, liecina pasaulē veikti vairāki pētījumi, par kuriem stāsta medicīnas žurnāli un portāli, kā arī medicīnas speciālisti. Staigājot basām kājām, tiek trenēts un stiprināts būtiski lielāks skaits muskuļu nekā apavos, muskuļi kļūst spēcīgāki un tiek trenēti arī tie, kas atbild par līdzsvara un balsta funkciju, kas palīdz uzlabot stāju, jo apavu valkāšana rada saspringumu muguras, kakla un plecu daļā. Tāpat plikas kājas stimulē asinsriti, pastiprina asins plūsmu, novērš varikozo vēnu veidošanos, kā arī mazina saslimšanas iespējas ar dažādām kāju, pēdu un to kaulu slimībām, deformācijām.
Fizioterapeite Anna Reineka norāda: visiem ir pašsaprotami, ka ar rokām un plaukstām cilvēks iepazīst pasauli, īpaši mazuļi. Taču par kājām, konkrēti pēdām, šo faktu kaut kā noignorē, jo liekas, ka kājas ir tās, kurām vienmēr jābūt apautām zeķēs un kurpēs. “Protams, dzīvē ir visādi apstākļi, taču vasarā, kad ir silts, jāizmanto iespējas, lai izbaudītu dažādus pieskārienus pēdām,” uzsver fizioterapeite.
Iespēju robežās šim procesam jāļaujas visu gadu, arī aukstākajos periodos, kad bez zeķēm un apaviem var uzturēties telpās. “Pieaugušie teikuši, ka mājās klimats nav no tiem siltākajiem, ir aukstas grīdas. Bet arī tad var ļaut kādu brīdi pastaigāt neapautām kājām. Galvenais — lai pēda ilgstoši nebūtu aukstumā un mitrumā. Kājām jābūt tādā temperatūrā, lai tās nebūtu ne ļoti aukstas, ne arī nosvīdušas,” skaidro speciāliste.
Pa dažādām virsmām
Staigāšanu plikām pēdām fizioterapeiti vairāk kā nepieciešamību iesaka tieši bērniem. Viņiem pēdas ir veidošanās un attīstības stadijā. Basas kājas mazuļiem pēdai veido muskulatūru, veicina velves izveidošanos, kad bērns sācis staigāt, stāsta A. Reineka un piebilst, ka pēdā ir daudz nervu receptoru, ar kuriem jūtam katru mazāko pieskārienu. “Vieni ir jutīgāki pie vismazākā akmentiņa, citi spēj staigāt pat pa stikliem. Katram sajūtas ir citādas,” viņa salīdzina.
Tāpat ļoti svarīgi esot attīstīt propriocepciju. Tā ir sajūta, ka zinām, kur mūsu ķermenis ir. Tā ir spēja sakoordinēt ķermeni, lai izvairītos no traumām, piemēram, potītes mežģījuma. No nervu galiem līdz smadzenēm aiziet informācija, ka ir kāds asums, bedrīte, dodot signālu pretim, ka pēda jāsavāc — skaidro fizioterapeite.
Arī pieaugušajiem veselīgi staigāt basām kājām. Tagad ļoti populāras kļuvušas baskāju takas. “Ir labi, ja staigāšanas laikā ir dažādas virsmas, ja reljefs ir mainīgs. Nevajadzētu staigāt ilgstoši pa pārāk cietu virsmu, piemēram, asfaltu. Smiltis ir labas, bet pie paša krasta to struktūra pielīdzināma asfaltam, jo tās ir ļoti cietas. Labāk izvēlēties pastaigai vietu tālāk no ūdens. Bet visādā ziņā virsmas var izvēlēties visdažādākās — ko tik vien var izdomāt,” iesaka A. Reineka. Fizioterapijā tiek lietotas dažādas līdzsvara virsmas, dažāda izmēra un materiāla bumbas un bumbiņas, pa kurām staigāt, cenšoties noturēt līdzsvaru un izbaudot izjūtas uz dažādām pēdu daļām.
Vingrojumi atslodzei
Pliko kāju sezonā vajadzīgs arī profilaktiski pēdas izvingrināt. “Ja ikdienā tik bieži uz pirkstgaliem un papēžiem nestaigā, tad tagad to vajag izdarīt, lai kājas izvingrinātu. Līdzīgi kā savilkt plaukstu dūrē, var mēģināt ko līdzīgu izdarīt ar kāju pirkstiem un pēdu,” par kāju muskuļu atbrīvošanas vingrinājumiem stāsta fizioterapeite.
Bērniem var likt ar kāju pirkstiem pārcilāt zīmuļus no vienas čupiņas otrā, saņurcīt papīra lapu vai tikai ar pirkstu palīdzību satvert un salocīt lakatiņu. Lai pēdas izmasētu, var ar asāku vai gludāku bumbu parullēt pa pēdas apakšu un augšu. Var mājas apstākļos iegādāties un izmantot līdzsvara virsmas, cenšoties noturēties uz tās, lai attīstītu propriocepciju.
Apavi jāizvēlas rūpīgi
Vasarā visbiežāk kurpes nēsā bez zeķēm. Tāpēc apavi jāizvēlas rūpīgi. “Bērniem apaviem jābūt vecumam atbilstošiem. Bieži pieaugušie domā, ka mazuļiem vajag kurpes ar cietu aizmuguri un stingru zoli. Taču, mācoties kārtīgi staigāt, bērnam turpinās veidoties kāja. Stingrs pamats neļaus kustēties Ahilleja cīpslai, kurai ir liela nozīme pēdas pareizā attīstībā,” norāda fizioterapeite. Vienlaikus viņa atgādina, ka bērnam pēdas un kājas aug, veidojas līdz skolas vecumam, tas ir, līdz septiņiem gadiem. “Nereti pieaugušie nodomā, ka bērnam jau agrīnā vecumā veidojas plakanā pēda, tādēļ ieliek cietā kurpē, jo nodomā, ka bērns nespēj noturēties. Lai mazinātu uztraukumu, ir vērts atrādīties fizioterapeitam, taču lieki satraukties nevajadzētu,” mierina speciāliste.
Savukārt pieaugušajiem apavus, ko nēsās bez zeķēm, A. Reineka iesaka izvēlēties atbilstoši plānotajai staigāšanas slodzei. Apaviem jābūt ērtiem. Piemēram, aizbraucot ceļojumā vai ejot desmit, piecpadsmit kilometrus — tā ir liela slodze. Ja ir kurpes ar papēžiem, tad maksimālais papēža augstums ir četri centimetri. Augstāks ietekmē negatīvi ne tikai pēdu, bet arī muguru.
Ja cilvēks nolēmis sākt skriet, arī te apaviem ir liela nozīme, lai nākotnē nebūtu nevēlamu traumu. Apaviem jābūt viegliem, ērtiem un piemērotiem pēdai, bet ar mēru, lai pēda tomēr spētu līdzdarboties aktivitātē. To gan vislabāk var palīdzēt izvēlēties speciālists — uzsver A. Reineka un piemetina: “Ja ir iešļūcenes vai sandales kājās, pieaugušajiem tas nav nekas slikts, ja aiziet ar šādiem apaviem līdz jūrai, nelielus gabalus. Galvenais — lai pēdai ērti un nav sajūtas, ka visu laiku jānotur čība uz pēdas.”
Siltajā vasaras laikā vislabāk ieteicams izvēlēties tādas kurpes, par kurām var apgalvot — jā, es tajās varēšu nostaigāt visu dienu. “Ādas apavi ne vienmēr ir labākais materiāls, jo tas var radīt svīšanu, īpaši, ja kurpes ir slēgta tipa. Modē ir krokši, kas ir izskrienamie apavi, piemēroti īsu gabalu staigāšanai, jo tajos pēda un pati kāja var nogurt — svarīgākais to izvēlē ir pietiekama vēdināšanās,” apavu izvēli skaidro fizioterapeite. ◆
Pieredze
Līga (38 gadi), trīs bērnu mamma
Maniem vecākiem un arī vecvecākiem vienmēr ir bijušas problēmas ar kājām, īpaši apakšstilbiem un pēdām. Jau bērnībā un pusaudžu gados arī man parādījās dažas problēmas — sāpēja pēdas, nevarēju tās nostiept, deformējās īkšķis un veidojās kroplīgs mazais pirkstiņš. Bija arī vēnu mezgli ikros. Lielākas “traumas” par kājas vilkšanu apavos man nebija, jo ar kurpju izvēli sāpju un deformācijas dēļ bija lielas grūtības, taču tobrīd strādāju birojā — pašvaldības iestādē, kur ar izskatu visam bija jābūt kārtībā. Taču tad, kad piedzima mans pirmais bērns, sanāca, ka pārcēlāmies dzīvot uz laukiem. Tur sāku staigāt plikām pēdām, un tagad, desmit gadu laikā, ir ievērojami uzlabojumi. Iestājoties vēlākam pavasarim, izbaudu brīvību basām kājām. Pat pa pilsētas centru esmu staigājusi plikām pēdām. Sabiedrība, to redzot, reaģē kā uz tādu brīnumu, bet patiesībā tā ir daudz ērtāk, īpaši siltos laika apstākļos. Jebkuram siltumā kājas kaut nedaudz piepampst. Esmu pie savas draudzenes, kura tamborē, pasūtījusi speciālas kurpes ar ļoti minimālu un plānu zolīti. Arī bērniem ļauju staigāt plikām kājām. Protams, ir nācies nedaudz sadurties, uzkāpt kam asākam un nepatīkamākam, taču staigāšana plikām pēdām māca uzmanīties no nākamās reizes.
