Civilizācijas attīstība šobrīd mums dod iespēju iegūt informāciju par visu apkārt notiekošo, tajā skaitā pētīt arī savas dvēseles dziļumus. Viena no šīm iespējām ir psiholoģijas nozare — socionika.
Civilizācijas attīstība šobrīd mums dod iespēju iegūt informāciju par visu apkārt notiekošo, tajā skaitā pētīt arī savas dvēseles dziļumus. Viena no šīm iespējām ir psiholoģijas nozare — socionika.
Bieži vien mums grūti saprast, kādēļ daži savā ģimenē vai darbavietā sadzīvo un sadarbojas ļoti labi, bet citi to nespēj un pastāvīgi konfliktē? Paši konfliktētāji nespēju sadarboties skaidro ar otra “smagu raksturu”, “nesaticību”, “dīvainībām”, stresu, psihiskām novirzēm u. c. iemesliem. Psihologi šādu parādību izskaidro savādāk. Viens no mūsdienu psiholoģijas pamatlicējiem K. G. Jungs ilgstošu pētījumu rezultātā atklāja, ka pasaulē nav “dīvaiņu”, bet ir cilvēki, kuri pieder dažādām psiholoģiskajām kategorijām.
Kas ir socionika?
Zinātne par cilvēku attiecībām, to veidošanu, par cilvēka domāšanas mehānismiem. Šī psiholoģijas nozare apgalvo — katrs cilvēks pieder pie noteikta tipa, un to ir 16. Dzīves laikā cilvēka socioniskais tips nemainās. Socionika pēta un raksturo šos tipus, starptipu attiecības un mijiedarbību starp grupas locekļiem ar dažādiem tipiem. Ar jēdzienu “tips” socionikā apzīmē psihes struktūru, nevis konkrētu personību.
Cilvēka piederību noteiktam socioniskajam tipam var izskaidrot šādi: katrs cilvēks skatās uz apkārtējo realitāti no noteikta redzesleņķa, un atkarībā no šī leņķa lietas iegūst dažādu nozīmību viņa dzīvē. Parasti cilvēki nesaprot viens otru tādēļ, ka skatās uz vienām un tām pašām lietām no atšķirīgiem leņķiem, nevis tāpēc, ka viens būtu labs un pareizs, bet otrs — slikts un nepareizs. Atšķirības rada tas, ka viens cilvēks pasauli uztver caur sajūtām un darbojas ar loģiku, cits pasauli izjūt caur intuīciju un iedarbojas uz emocijām, attiecībām. Socionika pēta likumsakarības, kas ietekmē cilvēkus un viņu attiecības, ko psiholoģija līdz tam nespēja izskaidrot.
Īsa socionikas vēsture
20. gadsimta septiņdesmitajos gados zinātniece psiholoģe A. Augustinavičiūte, ņemot vērā K. G. Junga teoriju un citus pētījumus par psihi, piedāvāja visus cilvēkus klasificēt 16 personības tipos un lika pamatus jaunai psiholoģijas nozarei — socionikai. Viņa izveidoja šo tipu raksturojumus, veicot lielu darbu cilvēka problēmu pētniecības jomā. Radās iespēja raksturot un prognozēt gan tipa uzvedību, gan viņa attiecības ar citiem.
Tuvākie socionikas zinātnes centri darbojas Viļņā, Maskavā un Kijevā. Visplašāk socionika pazīstama Krievijā.
Ko tā dod cilvēkam un sabiedrībai?
Šodien daudzās ģimenēs un arī sabiedrībā (darbavietās, politikā u.c.) trūkst ļoti būtiskas vērtības — saticības un saderības. Mūsu senči gan šīs vērtības godāja, un kopdzīves partneru izvēlē vērtēja augstāk par bieži nenoturīgo mīlestību. Šo rindu autore nenoniecina mīlestību un nenoliedz to, bet uzsver, ka mērķtiecīgi veidotas laulības ir noturīgākas nekā tās, kas balstītas uz mirkļa aizraušanos.
Pateicoties socionikai, iespējams atrisināt partneru saderības problēmas laulībā, profesijas izvēlē, darba kolektīvā, iespējams organizēt darba grupas un kolektīvus ar iepriekš prognozējamām, pēc iespējas labvēlīgākām attiecībām. Socionika ļauj noteikt, kuri cilvēku tipi ir konfliktējoši un kuri — savstarpēji papildinoši. Tā izskaidro, kādēļ neko nedod pat vislielākā cenšanās uzlabot attiecības starp diviem cilvēkiem vai nogaidīšana, kad tās mainīsies pašas no sevis.
Ar socionikas palīdzību iespējams izprast savas stiprās un vājās puses, uzzināt, uz ko balstīties dzīvē un ko pieciest, un pārstāt sevi plosīt par to, kas ir rakstura neatņemama daļiņa. Socionika veicina izpratni arī par citiem cilvēkiem, ievērojot ne tikai viņu rīcību, bet arī izzinot cēloņus, kas nosaka šo rīcību. Tā rada iespēju saprast izveidojušos konfliktu un pārpratumu iemeslus, kā arī censties novērst nelabvēlīgu situāciju veidošanos.
Izmanto iepazīšanās aģentūrā
Socionikas izplatību Latvijā apgrūtina tas, ka latviešu valodā nav literatūras par to un trūkst pasniedzēju. Socioniku pašmācības ceļā tikai no grāmatām iemācīties nav iespējams tā, lai to varētu lietot praktiski — jaunajam socioniķim jāmācās no pieredzējuša pasniedzēja. Šobrīd Latvijā strādā tikai daži speciālisti praktiķi, kuri spēj noteikt cilvēka socionisko tipu, konsultēt un dot ieteikumus.
Socioniku sekmīgi izmanto attiecību veidošanai iepazīšanās aģentūrā “Skārleta”.
