Braucot autobusā, ievēroju kāda pasažiera rokās laikrakstu “Saskarsme”.
Braucot autobusā, ievēroju kāda pasažiera rokās laikrakstu “Saskarsme”. Zinu, ka daudzi pusmūža cilvēki savu otro pusīti meklē un ir atraduši ar šīs avīzes vai citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kuros ievieto iepazīšanās sludinājumus. Katra pieredze ir atšķirīga — veiksmīga, pamācoša, bēdīga vai cerīga. Tomēr tā ir iespēja meklēt un tikt atrastam.
Vitālijs (vārdi visiem cilvēkiem mainīti — aut.) pēc sludinājuma publicēšanas saņēma gandrīz 400 vēstuļu. Rakstītājas bija sievietes no visas Latvijas. Lielākoties tādas, kuras meklēja jumtu virs galvas un iespēju pabarot bērnus. Vitālijs ir atraitnis, un viņam ir tikai bērni no sievas pirmās laulības. Ar viņiem gan vīrietis vairs nesatiekas un arī tagad nevēlējās uzņemties rūpes par svešiem bērniem. Atrakstīja arī kāda rīdziniece, kura nemeklēja dzīvesdraugu, bet laika kavētāju. Bagāta sieviete gribēja blakus vīrieti, kurš viņu pavada saviesīgos vakaros un kultūras pasākumos.
Lai vai kā, nevienu pretendenti Vitālijs neizvēlējās, bet atkal mēģināja meklēt otro pusīti, atsaucoties citu sludinājumiem. Vienreiz sāka veidoties draudzība, bet sieviete deva priekšroku citam vīrietim. Tā nu Vitālijs atkal ir viens un reizēm piezvana dažai ar laikraksta starpniecību atrastai paziņai.
Lūdz ņemt par vīru
Arī Tamāra ir atraitne un pēc vīra nāves nevēlējās samierināties ar vientulību. Vienreiz pati ievietoja laikrakstā iepazīšanās sludinājumu. Pieredze bija neveiksmīga. Atsaucās vienīgi “nelaimes putni”, kuriem nebija pat graša pie dvēseles.
— Piezvanīju vienam kungam, norunājām satikties. Tā kā viņš dzīvo citā rajonā, pateicu, kur dzīvoju. Liels bija mans pārsteigums, kad vienā dienā viņš bija klāt. Draugi pa ceļam atveduši. Viņš uzreiz lūdza, lai ņemot šo par vīru. Pirmkārt, man tāds notikumu pavērsiens nebija pa prātam. Otrkārt, sapratu — tas nav īstais kandidāts. Viņš meklēja patvērumu, jo dzīvoja pie kādas radinieces laukos. Turklāt vīrietim nebija ne santīma, pat ne tik daudz, lai aizbrauktu mājās, — stāsta sieviete.
Piedāvā seksu
Vienreiz Tamāra iepazīšanās sludinājumu ievietoja arī kaimiņu rajona laikrakstā. Atsaucās vairāki vīrieši. Vienu Tamāra apciemoja, bet saprata, ka nespēs iejusties atšķirīgajos dzīves apstākļos. Tomēr šis cilvēks viņai palicis labs draugs. Abi joprojām sarakstās un pastāsta, kā klājas, apsveic arī jubilejās.
Vēlāk iepazīšanās sludinājumu Tamāras vārdā ievietoja draudzene. Zvanītāju bija daudz. Dažs klusēja, bet cits kā pircējs “par preci” noprasīja visu. Viens pat pieteicās tūlīt braukt ciemos. Tas nekas, ka pašam sieva mājās. Tādus Tamārai nevajadzēja. Viens zvanītājs arī neatlaidīgi piedāvāja intīmus pakalpojumus. Tamāra brīnījās — viņai, pusmūža sievietei no laukiem, sola seksu? Vai tad jaunāku trūkst?
Loterijā nepiedalās
Cilvēkus, kuri dzīvo kārtīgi, starp iepazīšanās pretendentiem var atšķirt uzreiz. Liela daļa gan ir tādi, kuri 50 vai 60 gados attapušies kā pie sasistas siles. Pēc šiem piedzīvojumiem sieviete secina:
— Pensijas gados nav viegli mainīt dzīvi. Neviens jau nevēlas aiziet no sava kaktiņa, ja visu mūžu to gādājis. Grūti saiet kopā cilvēkiem, kuriem ir savas mājas un saimniecība. Ja gribi mājās saimnieku, jāizvēlas tukšinieks. Tomēr, ja viņš līdz šim neko nav pratis sagādāt, diezin vai to spēs arī tagad. Lielākoties viņi visu jau nodzēruši. Ir arī veiksmīgi piemēri, bet šajā vecumā riskanti “piedalīties loterijā”.
Tamāra tomēr atrada dzīvesdraugu. Abiem ir kopīgas intereses un nākotnes plāni.
Naktis neguļ
Savukārt Andai iepazīšanās sludinājumu “Saskarsmē” ievietoja meita, jo māte vēl jauna.
— Zvanītājiem no tālienes atteicu uzreiz. Viendien piezvanīja vīrietis, kurš mani tūlīt ieinteresēja. Izrādījās, viņš ir mans novadnieks. Katru dienu pa tālruni runājām vairākas reizes. Nezinu, cik viņam tas izmaksāja, bet mums bija interesanti. Nolēmām satikties. Izvēlējos neitrālu vietu, lai nebūtu ziņkārīgu acu skatu. Gāju uz šo tikšanos kā uz savu pirmo randiņu — sirds sitās kā negudra. Man, 50 gadu vecai sievietei! Ceļā uz randiņu autobusā satiku bijušo kolēģi. Viņa kaut ko stāstīja, bet es nedzirdēju neko, jo spēju domāt tikai par to, kas mani gaidīs. Laikam paziņa nodomāja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, — stāsta Anda.
Kad abi satikās un pārvarēja pirmo apmulsumu, atzina – patīk viens otram. Kopā pavadītas daudzas neaizmirstamas stundas, un Latvija izbraukāta krustu šķērsu. Izrādās, ka gluži kā jaunībā var naktis negulēt un no rīta atkal spurgt kā putniņš! Tagad abi domā par kopdzīvi.
Apdāvina
un pazūd
Velga izšķīrās pirms vairāk kā 30 gadiem un bērnus audzināja viena. Tagad sievietei ir gandrīz 70. Redzot, cik veiksmīgi ar sludinājumu starpniecību otro pusīti atrod draudzenes un paziņas, arī viņa nolēma meklēt savu laimi. Sludinājumā viņa norādīja, ka ir jaunāka. Atsaucība bija. Viens aicināja ciemos, un Velga aizbrauca. Vīrietis viņu uzņēma kā karalieni, līdzi vēl iedeva bagātīgas dāvanas, bet pēc tam pazuda.
Vienā zvanītājā sieviete pazina savu klasesbiedru. Gudrs un inteliģents vīrietis, kurš visu dzīvi pakārto tikai savam zinātniskajam darbam. Velga nevēlējās, lai viņu pazīst, un ātri vien beidza sarunu.
Cits savukārt bija gatavs uzreiz sākt kopdzīvi. Turīgs un izdarīgs vīrietis, bet Velgai šie apgriezieni šķita par straujiem. Vārdu pa vārdam, un sākās konflikts, kurā sievietei vajadzēja uzklausīt veselu gūzmu pārmetumu.
Tagad Velga atmetusi ar roku cerībai atrast dzīvesdraugu un vairāk pievēršas bērnu ģimenēm.
