Otrdien ”Staburagā” sākām publikāciju sēriju jaunā rubrikā “Vakaru sarunas” un stāstījām par Guntu, kā viņa ķepurojas dzīves jūrā. Viņas liktenis “Staburaga” lasītājus nav atstājis vienaldzīgus.
Jau vakar elektroniskajā pastā saņēmām kādas neretietes vēstuli. Viņa Guntai varētu palīdzēt ar ievārījumu, kuru paši nogādātu līdz Aizkrauklei. Rīta pusē mums piezvanīja arī kāda aizkraukliete un lūdza Guntai nodot viņas tālruņa numuru, jo zvanītāja varot jaunietei palīdzēt. Kad Guntai zvanīju, lai paziņotu par palīdzēt gribošām “Staburaga” lasītājām, viņa jutās samulsusi un teica, ka pašlaik esot tirgū un cerot pārdot kādu zeķu pāri. Lai gan stāstiņš par Guntu nebija domāts kā palīgā sauciens, prieks, ka nav zudusi labestība, dāsnums, jo labdarības akcijām nav jābūt tikai svētkos. Arī turpmāk “Staburags” publicēs vakaru sarunas. Tie nebūs dzīvesstāsti par cilvēku pagātni, bet gan šābrīža izjūtas un pārdomas. Tēlaini runājot — dzīves fotogrāfija vārdos. Iespējams, tie lielākoties būs anonīmi raksti, jo tā cilvēks spēj sevi atklāt patiesāk. Arī jūs varat kļūt par vakaru sarunu autoru, piezvanot redakcijai vai uzrakstot vēstuli.
