Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norādīja Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.
Viņa skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.
Dzērvniece skaidroja, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. “Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,” pauda KP pārstāve.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. “Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,” skaidroja Bunkus.
Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. “Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem tikai divi ievieto komercreklāmas, un no tiem palicis ir tikai viens,” skaidroja LPS pārstāve.
Viņa uzsvēra, pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas — tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi — kāds ir to saturs un formāts, kā arī vai tā ir avīze, vai interneta vietne. “Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,” skaidroja Vašuka.
Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. “Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti, un veido žurnālistikas stila darbus — nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,” sacīja Plaude.
Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. “Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus, un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,” sacīja LŽA pārstāve.
Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. “Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?” jautāja LŽA pārstāve.
Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. “Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties, kā tās vēlas, un [tām] nav kontroles mehānismu,” uzsvēra LŽA pārstāve.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.
Viņa sacīja, pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlas aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. “Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām atbilstoši Satversmei nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,” skaidroja Čigāne.
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. “Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,” norādīja Liepiņa. ◆
Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots, un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.
